23. marts - Pasaules meteoroloģijas diena!

Šī gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma - “Karstāks, sausāks, mitrāks. Apzinies nākotni”. Tā tika izvēlēta, lai ilustrētu klimata izmaiņu realitāti. Tas akcentē to, ka, bez steidzamas rīcības samazinot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, temperatūras paaugstināšanās tendences kļūs izteiktākas, kā arī bīstamākas laika parādības tiks novērotas biežāk, un pieaugs arī to intensitāte.

Klimata pārmaiņas kā aktuāla pasaules līmeņa problēma tika oficiālā līmenī atzīta jau 1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā Vispasaules klimata mainības konferencē. Globālais klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkurā laikā pēdējos 10 000 gados. Vairums scenāriju par klimata pārmaiņām pieņem, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, līdztekus pieaugs arī siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā. Tas savukārt noved pie globālas vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas kopā ar piem., nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām būtiski ietekmēs gan dabisko vidi, gan cilvēku sabiedrību. Klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto siltumnīcefekta gāzu ietekme uz sasilšanu saglabāsies simtiem gadu par spīti emisiju samazinājumam nākotnē. Bet mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu. Līdztekus nepieciešama piemērošanās klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs: “Klimata pārmaiņas vairs nav stāsts par rītdienu, bet fakts, ar kuru saskaramies pašlaik. Nepieciešams ne tikai veikt aktivitātes klimata izraisošo risku samazināšanā, bet arī stratēģiski plānot un nodrošināt adaptācijas pasākumus dažādās tautsaimniecības jomās valstiskā līmenī”.

Pašlaik Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros LVĢMC veic vēsturisko klimatisko datu analīzi un arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai. Jau līdz šim veiktie pētījumi parāda, ka līdz ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos Latvijā mainās arī ekstremālās gaisa temperatūras: palielinās karstuma viļņu garums, biežāk vērojamas tropiskās naktis. Lielākajā daļā teritorijas samazinājies sala dienu skaits, ziemas laikā sniegs aizvien biežāk mijas ar lietu, savukārt vasaras pērkonu lietusgāzes kļūst intensīvākas. Tie ir tikai daži rezultāti, kas parāda pagātnes klimata mainību un izmaiņas, ar ko saskaramies jau šodien.

Kopš 1961. gada Pasaules meteoroloģijas diena tiek atzīmēta 23. martā, pamatojoties uz 1950. gada konvencijas spēkā stāšanos, kas lika pamatus Pasaules Meteoroloģijas organizācijai un deva būtisku ieguldījumu, ko veido meteoroloģijas un hidroloģijas pakalpojumi sabiedrības drošības un labklājībai. Katru gadu Pasaules meteoroloģijas dienā tiek noteikta konkrēta tēma, kas akcentē tā gada aktualitātes.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija, kas ir Starptautiskās meteoroloģijas organizācijas pēctecis, izveidota 1873. gadā. Tās galvenā misija - atbalstīt pasaules valstis, tās apgādājot ar meteoroloģijas un hidroloģijas servisiem, lai pasargātu cilvēku dzīvību un īpašumus no dabas katastrofām, kas saistītas ar laikapstākļiem, klimatu un ūdeni, kā arī pasargātu vidi un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

https://www.wmo.int/worldmetday/

2016. gada 23. marts