Baltijas „jūtīgākie deguni”: unikāla laboratorija smaku mērījumiem

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) olfaktometrijas laboratorija nodarbojas ar visa reģiona mērogā unikālu pakalpojumu sniegšanu – tā veic gaisā esošo smaku analīzi, nosakot smaku līmeni un koncentrāciju konkrētā teritorijā. Galvenais laboratorijas „instruments” ir ekspertu komanda – būtībā smaku līmeņa noteikšanu var zināmā mērā salīdzināt ar degustācijas procesu: īpaši atlasīti cilvēki, izmantojot savu „trenēto ožu”, nosaka smakas līmeni.

LVĢMC laboratorija atrodas Jūrmalā un šādus pakalpojumus sniedz jau no 2005. gada, tāpēc var droši teikt, ka laboratorijas atzinumi ir balstīti uz astoņos gados sakrātu pieredzi – tātad profesionāli un kvalitatīvi. Smaku noteikšanu veic ar speciālas aparatūras – olfaktometra – palīdzību. Tā kā Latvijā ir noteikti stingri noteikumi, kādai jābūt gaisa kvalitātei, tostarp arī, cik liels vispār drīkst būt smaku līmenis, tad visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem vai iestādēm ir visas iespējas kontrolēt gaisa tīrību atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr. 626, pieprasot veikt gaisa analīzi un nosakot tajā smaku koncentrāciju. Un LVĢMC laboratorija veiks nepieciešamos mērījumus.

Kas ir „smaku eksperti”?

„Mērījumus ar olfaktometru veic četru ekspertu komanda, kas ir minimālais ekspertu skaits, ar kuru palīdzību ir iespējams noteikt patieso smakas līmeni konkrētā teritorijā,” stāsta LVĢMC olfaktometrijas laboratorijas vadošais analītiķis Guntis Jansons, pajokojot, ka pats gan nevarot būt eksperta statusā: „Man nav tas deguns...” Laboratorijas darbības laikā bijuši dažādi interesanti gadījumi, tostarp pat starpgadījums uz Igaunijas robežas, kad igauņu klienti veduši paraugu pārbaudei uz Rīgu: „Viņiem bija grūti paskaidrot, ka maisiņos „ved gaisu”,” pasmejas Guntis Jansons.

Laboratorijas vadītājs uzsver, ka eksperti tiekot pieņemti darbā speciālā atlasē: „Vērtētāju piemērotību nosaka, izmantojot etalona vielu – butanolu. Normālā butanola koncentrācija gaisā, kurā cilvēks jūtas ērti, ir 123 mikrogrami uz kubikmetru, kas nozīmē, ka smaka nav paaugstināta. Ekspertiem ir jāspēj just šī standarta koncentrācija. Ir konkrēti ierobežojumi, cik lielā amplitūdā vērtētāja oža drīkst novirzīties no normas.” Šobrīd laboratorijā darbojas piecu ekspertu komanda, kas šo darbu veic jau astoņus gadus. Lai izvairītos no kļūdām mērījumu veikšanā, vērtētājus pārbauda vienu, divas reizes gadā. Ekspertam ir jānosaka butanola koncentrācijas līmenis, izmantojot olfaktometru. Ja viņš to nespēj un jūt par maz vai par daudz, tad persona gaisa smakas noteikšanu vairs nav kompetenta veikt.

Kā tiek veikti mērījumi?

Izdarot smaku mērījumus ar olfaktometru, nepieciešams smakas paraugs, aparāts, datorprogramma, kas apstrādā datus, un eksperti. Smakas paraugs tiek ņemts no konkrētas vietas, par kuru cilvēki ir snieguši sūdzības. Bieži vien tās ir subjektīvas, jo katra cilvēka ožas panesamība ir atšķirīga. Lai izvairītos no kļūdainiem rezultātiem, vienu paraugu visi eksperti vērtē trīs reizes. Pēc katras reizes tiek fiksēti dati. Kopā iegūst 12  rezultātus, no kuriem tiek aprēķināts vidējais rādītājs. Ja visi vērtētāji divos ciklos pēc kārtas ir atzinuši, ka smakas vienības ir pārāk augstas, smaka ir uzskatāma par paaugstinātu. Ja viens no ekspertiem norāda, ka smaka nav jūtama, tad automātiski tiek atzīts, ka tās koncentrācija nepārsniedz normu. Šī sistēma tiek veikta, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no kļūdām mērījumos. Gadā vidēji laboratorija saņem no 100 līdz 150 smaku paraugus.

Kas jādara, ja jūtama spēcīga smaka?

Jūtot smaku, kas, iespējams, pārsniedz normu, jāziņo pašvaldībai. Pēc tam nepieciešams noteikt smakas avotu. Smakas avotā jāievāc gaisa paraugs, izmantojot speciālus gaisa parauga maisus, kas pieejami LVĢMC laboratorijā. Paraugs jānogādā laboratorijā, kur tas tiks ievietots olfaktometrā un uzsākti smakas mērījumi. Ekspertīze tiks veikta ne vēlāk kā vienas dienas laikā, jo smakas paraugs 30 stundu laikā zaudē koncentrācijas līmeni un mērījumiem vairs nav izmantojams. Smakas mērījumu veikšanu LVĢMC laboratorijā var pasūtīt jebkurš interesents.

Kopš 2004. gada spēkā ir MK noteikumi Nr. 626, kas nosaka smakas vienības un ierobežojumus, kā arī smaku mērķlielumus rūpnieciskajām darbībām, lauksaimnieciski izmantojamās zemēs un citviet. MK noteikumos minēts, ka uzņēmuma vai objekta teritorijas robežās pieļaujamas 10 smakas vienības (ouE). Lauksaimniecības zemēs, kur tiek iestrādāts mēslojums, pieļaujamas astoņas smakas vienības, bet jebkur citur maksimāli pieļaujamā smakas koncentrācija gaisā ir piecas vienības. Smakas koncentrāciju, kas izdalās atkarībā no netīkamā aromāta radīšanas veida, nedrīkst izdalīt apdzīvotās vietās vairāk nekā septiņas diennaktis gadā. Attiecīgu smakas mērķlielumu atļauts pārsniegt, izkliedējot kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu jebkurā nedēļas dienā, izņemot svētdienas un valsts noteiktās svētku.

Papildu informācijai:

* Eiropas Savienībā smakas masas etalonvērtība (EROM) ir 123 mikrogrami n-butanola, kas iztvaicēti vienā kubikmetrā neitrālas gāzes.

* MK noteikumos paredzēts, ka smakas mērķlielumu nevērtē rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskajās iekārtās, kur ir spēkā darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi, uz ceļu brauktuvēm un brauktuvju starpjoslās, izņemot vietas, kur paredzēta gājēju piekļuve starpjoslām, jebkurā vietā, kas atrodas iedzīvotājiem nepieejamā teritorijā, kā arī jebkurā vietā, kurā nav pastāvīgu dzīvesvietu.

Vairāk informācijas medijiem:

Ainars Vladimirovs / Liene Krīvena,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultanti:

E-pasts: ainars@tels.lv, liene@tels.lv

Tālr.: 67289073