Emisijas faktoru izstrādāšana atkritumu apsaimniekošanas sektoram

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2015. gada sākumā izsludinātā iepirkuma „Emisijas faktoru izstrādāšana no atkritumu un notekūdeņu dūņu kompostēšanas un metāna korekcijas faktora Latvijas izgāztuvēs noteikšana” uzvarētāji biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” veicis pētījumu, un ir pieejami rezultāti.

Pētījuma galvenie uzdevumi bija novērtēt slēgto izgāztuvju atšķirības un noteikt gāzu emisijas un to radīto ietekmi uz vidi, kā arī noteikt kopējo kompostēto atkritumu daudzumu un sastāvu gan mājsaimniecībās, gan centralizēti kompostētos; sagatavot prognozi par kompostēto atkritumu daudzumu mājsaimniecībās un centralizēti kompostētos laika periodā 2014.-2022.gadam, kā arī novērtēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomus no kompostēšanas.

Pētījuma pirmajā daļā, balstoties uz eksperimentāli noteiktajiem gāzu emisijas datiem, tika secināts, ka praktiski neatkarīgi no noglabāto atkritumu daudzuma rekultivācijas noteikumu izpilde (izolācijas slāņa izveide) praktiski noslēdz izgāztuves tilpumā esošās gāzes, un pievirsmas slānī tās ir ļoti zemās koncentrācijās vai zem noteikšanas robežas. Salīdzinoši māla slāņa izolācija darbojas labāk nekā ģeotekstīlija, bet atklāts paliek jautājums par šīs virskārtas izturību, atkritumu masai pamazām sadaloties un mainot savu tilpumu. Ja noslēdzošajā slānī izveidosies plaisas, plānais auglīgais slānis lielu koncentrāciju emitētās metāna gāzes nevar bioloģiski neitralizēt. Tā biezums būtu jāpalielina virs 50 cm, lai nodrošinātos pret iespējamu seguma bojājumu.

Veiktie emisiju mērījumi parāda,  ka slēgto un rekultivēto izgāztuvju   augsnes virskārtā un virsmai tuvākajos pārseguma slāņos CH4 un N2O gāzu emisijas nav konstatējamas vai ir ļoti mazas.

Pētījuma otrajā daļā tika secināts, ka mājas komposta sastāvdaļas praktiski ir līdzīgas visos reģionos. Tas sastāv no zāles, nezālēm, lapām  un nelielas daļas virtuves atkritumu (<10%). Lauku saimniecības kompostā dominē augkopības produktu atlikumi (līdz pat 72% no komposta sastāva), kūtsmēsli (< 49%),  dārzu un parku atkritumi (<5%) un mājsaimniecību organiskie atkritumi (<4%). Balstoties uz kompostu sastāva pētījumiem (nosakot organiskā oglekļa un slāpekļa daudzumu komposta masā), ir noteiktas būtiskas atšķirības starp mājas kompostu un lauku saimniecību un notekūdeņu dūņu kompostiem. Praktiskie mērījumi, nosakot emitēto gāzu sastāvu un daudzumu komposta virskārtā, parādīja, ka vaļējo komposta kaudžu emitēto gāzu daudzums ir mērījumu kļūdu robežās un tiešā veidā nav nosakāms.

Jaunākos pētījuma rezultātus par kompostēšanu LVĢMC eksperti izmantoja, veicot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinus atkritumu apsaimniekošanas sektorā, kas ir iekļauti 2016. gada Latvijas Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā par 1990.-2014. gadu. Pirmo reizi tika izrēķinātas emisijas no mājsaimniecībās kompostētajiem atkritumiem, kas ir būtisks emisiju aprēķinu uzlabojums atkritumu sektorā. Arī turpmāk, balstoties uz šī pētījuma rezultātiem, LVĢMC atbildīgie eksperti veiks SEG emisiju aprēķinus no atkritumu kompostēšanas.

Pētījums veikts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” iepriekš noteiktā projekta Nr.4.3-23/EEZ/INP-002 „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” ietvaros.