Ezeru un citu iekšējo ūdeņu gultņu profilēšana nodrošinās racionālu un efektīvu iekšējo ūdeņu izmantošanu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veicis Latvijas makšķernieku aprindās labi zināmā Kaņiera ezera ezerdobes profila uzmērīšanu un Kaņiera ezerdobes kartes izveidi, nodrošinot projekta pasūtītājam Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajai administrācijai precīzu informāciju par Kaņiera pašreizējo tilpumu, ūdens caurplūdumu, seklūdens zonām un citu informāciju, kas turpmāk ļoti noderēs gan  jaunu ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, gan ezera apsaimniekotājiem – plānojot zivju resursu atjaunošanu, prognozējot ezeram piegulošo teritoriju potenciālo applūšanu pavasara palu laikā, veicot dzīvnieku sugu un biotopu apsaimniekošanu.

„Šāda ezera ezerdobes profila izveidošana, kas būtībā ir precīzu ezera grunts karšu sagatavošana, ir ārkārtīgi nozīmīga ezera apsaimniekotājiem,” stāsta projekta vadītājs, LVĢMC vadošais hidrologs Mārcis Tīrums, „vienkāršoti sakot, apsaimniekotājiem ir jāzina, ko tad īsti viņi apsaimnieko.” LVĢMC speciālists uzsver, ka pašreizējā informācija par ļoti daudziem Latvijas ezeriem ir novecojusi, jo izpēte veikta vēl pirms vairākiem desmitiem gadu: „Informācija par ezeriem, ezeru pašreizējais stāvoklis, ūdens caurplūde, grunts un pat krastu līnija ir ļoti mainījusies. Un novecojusi informācija var izrādīties nepietiekama, lai mūsdienīgi plānotu ezera izmantošanu,” uzskata Mārcis Tīrums. „Šobrīd bieži vien ir mainījušies arī iekšējo ūdeņu izmantošanas mērķi – daudz vairāk tiek domāts rekreāciju, dabas tūrismu, aktīvās atpūtas iespējām pie ūdeņiem, ezeri arvien biežāk tiek iekļauti arī konkrētas teritorijas attīstības plānos kā nozīmīgi infrastruktūras objekti, tostarp – piemēram, plānojot atpūtas bāžu būvniecību, dabas un atpūtas objektu iekārtošanu utt. Tādēļ mūsdienīga informācija ir ļoti nepieciešama.”

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs ir gandarīts par paveiktā darba rezultātiem: „Mēs kā pasūtītāji esam apmierināti ar iegūto datu kvalitāti un apjomu – tālāk datus jau izmantos valsts SIA „Melioprojekts”, kas izstrādās jaunos Kaņiera ekspluatācijas noteikumus.” Arī DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs uzsver, ka šāds pētījums, precīzi izveidojot ezera gultnes profilu, ir nozīmīgs ieguldījums racionālā ezera izmantošanā un arī vides sakopšanā: „Informācija ir noderīga dažādu projektu aktivitātēs ezera apsaimniekošanā – zivju resursu atjaunošanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, turklāt ezera batigrāfiskā līkne ļauj prognozēt ezera platības izmaiņas palu un plūdu laikā, ļoti konkrēti identificējot teritorijas ar dažādu applūšanas iespējamību.”

LVĢMC valdes priekšsēdētāja Inita Stikute, savukārt, norāda, ka šis centra sniegtais pakalpojums var būt noderīgs daudziem potenciāliem pasūtītājiem: „Zemes īpašnieki, kuru teritorijās ir ezeri, dīķi, upes vai citas ūdenstilpnes, noteikti ir ieinteresēti precīzi zināt, kas tieši notiek ar viņu īpašumā vai apsaimniekotajās teritorijās esošajiem iekšējiem ūdeņiem. Un tas attiecināms gan uz pašvaldībām, gan privātajiem zemes īpašniekiem. Ir taču svarīgi, kā plānot ezera apsaimniekošanu, kādas darbības tajā var un vajag veikt visas apkārtējās teritorijas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai,” norāda LVĢMC valdes priekšsēdētāja. „Domāju, ka pašvaldības, ūdenstilpņu īpašnieki, uzņēmēji, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu, zinātnieki, makšķernieki un daudzi citi būtu priecīgi, ja tik sīkas un precīzas ezerdobes kartes, gultņu uzmērīšanas un apsekošanas notiktu arī citos Latvijas ezeros, upēs un pārējās ūdenstilpnēs,” saka Inita Stikute.

Projekta vadītājs Mārcis Tīrums norāda, ka Kaņiera izpēte zināmā mērā ir unikāls pasūtījums, jo šis ezers pēc savas konfigurācijas ir ļoti sarežģīts: „Ezers ir sekls, ar biezu sedimentu slāni, daudzām salām, regulējamu ūdens līmeni, turklāt daļa ezera ir ļoti aizaugusi, kas tehniski apgrūtina ezera izpēti,” par paveikto Kaņiera izpētē stāsta LVĢMC vadošais hidrologs: „Kaņierī papildus visiem pamatmērījumiem – ūdenstilpnes dziļums, platums, seklūdens zonas, ūdens spoguļa laukums, potenciālās applūšanai pakļautās teritorijas – veicām arī mīksto sedimentu slāņa biezuma uzmērīšanu līdz ezerdobei, kā arī salīdzinājām iegūtos datus ar vēl iepriekšējā gadsimta 70. gados veiktajiem mērījumiem, kad tie tika veikti, lai noteiktu sapropeļa un citu līdzīgu materiālu iegūšanas iespējamību.”

LVĢMC speciālists uzsver, ka šajā gadījumā bijusi ļoti produktīva sadarbība ar pasūtītāju – Dabas aizsardzības pārvaldi: „Pasūtītājs ļoti skaidri varēja definēt – tieši kādu informāciju vēlas saņemt, kas šādos projektos ir ļoti būtiski. Savukārt mēs no savas puses ļoti labi sadarbojāmies jau procesa gaitā – gan informācijas apmaiņā par to, ko darām un varam izdarīt, gan arī rezultātu apkopošanā,” uzsver Mārcis Tīrums. LVĢMC Monitoringa nodaļas speciālisti veica Kaņiera ezera pētījumus, tostarp – arī gultnes dziļuma mērījumus 909 ezera punktos, mērīts Kaņiera ezerdobes un dūņu slāņa dziļums.

„Izpildot DAP pasūtījumu, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir parādījis, ka spēj kvalitatīvi veikt arī šādus – tehniski sarežģītus – uzmērījumus, tādējādi sniedzot nozīmīgu artavu vides situācijas apzināšanā, kā arī palīdzot mūsu valsts ūdenstilpņu saimniekiem un apsaimniekotājiem nodrošināt ekonomisku, racionālu un videi draudzīgu ezeru un citu iekšējo ūdeņu attīstības plānu izveidi,” ir pārliecināta Inita Stikute, „tāpēc ir būtiski, ka arī citu iekšējo ūdeņu īpašnieki aktīvi strādātu pie savu īpašumu – ezeru, dīķu, citu ūdenstilpņu – novērtēšanas un pareizas apsaimniekošanas. Un tas, nenoliedzami, dos labumu mums visiem,” saka Inita Stikute, LVĢMC valdes priekšsēdētāja.

 

Informācija par Kaņiera ezeru

Kaņiera ezers atrodas Piejūras zemienē, Engures novadā. Tas ir lagūnas tipa ezers, kas pieskaitāms arī eitrofiskajiem jeb barības vielu bagātajiem ezeriem. Lagūnas tipa ezeri strauji reaģē uz cilvēka darbībām, pārsvarā ir sekli un strauji aizaug, ja netiek pienācīgi apsaimniekoti. Turklāt šāda tipa ezeri ir sevišķi jutīgi pret cilvēku radītām vides izmaiņām. Kaņiera ezerā ir 14 salas, piecas no tām – mākslīgi veidotas ūdensputnu ligzdošanai. Ezera platība ir 12,3 km2, no kurām salas aizņem 0,14 km2. Jauniegūtā Kaņiera ezerdobes karte liecina, ka ezera grunts ir samērā līdzena un vienmērīga, klāta ar dažāda biezuma dūņu slāni. Ezera dziļums galvenokārt svārstās no pusmetra līdz 2,5 metru dziļumam, bet dziļākajā vietā – Slocenes upes ietekā uz ziemeļiem no Krievu salas – sasniedz pat 5,28 metru dziļumu. Ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumā galvenās applūstošās teritorijas būtu ezera ziemeļrietumos un dienvidaustrumos – Slocenes upes grīvā un notekā pa Sloceni uz Dūņieri, kā arī iespējama autoceļa Antiņciems – Lapmežciems applūšana (ceļš 2,7 km garā posmā atrodas ļoti tuvu ezeram).

 

Papildu informācija:

Ainars Vladimirovs,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 29234250

E-pasts: ainars@tels.lv

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv