Februārī Latvijā kailsalu var nomainīt atkusnis

Kailsals ar īpaši zemām gaisa temperatūrām, zemākām par -10 grādiem, un nelielu sniega segas biezumu Latvijas teritorijā turpinās jau otro nedēļu, vai arī turpmākie ziemas mēneši iedzīvotājiem jāsagaida bez tik ļoti gaidītās baltā sniega segas, skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Latvijā kopš janvāra sākuma valda jūtams kailsals, cik ilgi pēc pašreizējām prognozēm tas vēl turpināsies?

Gandrīz divas nedēļas Latvijā nav snidzis un sniega sega, kas izveidojās, ienākot salam, būtiski nav mainījusies. Līdzīga situācija saglabāsies vēl visu šo darba nedēļu – Kurzemē un Zemgalē termometra stabiņš naktīs aizvien vēl noslīdēs līdz -10...-15, bet Vidzemē un Latgalē pat -15...-20 grādu atzīmēm. Turklāt pastiprināsies arī vējš – iepriekšējā nedēļā tas Latvijas lielākajā daļā pieturējās lēns un mērens, bet šonedēļ kļūs ievērojami spēcīgāks, brāzmās sasniedzot 13-18 m/s. Taču nozīmīga snigšana vēl aizvien nav gaidāma. Pirmā plašākā sniega nokrišņu zona Latviju šķērsos tikai naktī uz 1. februāri. Februāra pirmajā dekādē gaidāms, ka snigs biežāk, turklāt, vējam iegriežoties no dienvidrietumu puses, Latvijā varētu ienākt arī atkusnis – valsts rietumu daļā gaisa temperatūra paaugstināsies virs 0 grādiem, bet sniegu nomainīs slapjš sniegs un, iespējams, pat lietus.  

Aizvadītā gada decembris bija viens no siltākajiem mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē, vai tas kāda veidā ir ietekmējis šī gada janvāra kailsalu (vai ir kādas sakarības) un tā ilgumu?

Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Siltam laika periodam var sekot auksts un otrādi. Viss ir atkarīgs no sinoptiskās situācijas, t.i. kādu gaisa masu (silto - no Atlantijas okeāna, vai auksto – arktisko  vai atdzisušo mēreno platumu kontinentālo) ietekmē mēs nonākam. Šī gada plānās sniega segas situācija izveidojās, aukstajām gaisa masām strauji nomainot siltās. Vēl 11. un 12. janvārī diennakts vidējās gaisa temperatūras bija 5-6 grādus virs normas un termometra stabiņš vietām pakāpās  līdz  pat +5...+6 grādiem. Tikai šajās divās dienās Latvijā slapja sniega un lietus veidā nolija gandrīz 90% no visa janvāra otrās dekādes nokrišņu daudzuma. Turpmāk  temperatūra strauji slīdēja lejup un jau 15. janvārī bija grādu zem ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Nokrišņi vēl visā Latvijā bija 13. janvārī, tie bija sniega veidā, bet to daudzums jau bija ievērojami mazāks. Turpmāk, pastiprinoties anticiklona darbībai, debesīs mākoņu bija maz un tikai vietām no tiem sniga pa kādai sniega pārslai.  Tādējādi 13. janvārī izveidojusies sniega sega (0,5-6 cm vidēji Latvijā, Liepājā - 8, Rucavā -12 cm) turpmāk būtiski netika papildināta.

Kāda ir iepriekšējo gadu pieredze ar kailsalu, cik ilgi tas ir pieturējies un kāda bijusi aptuvenā gaisa temperatūra? Kad pēdējo reizi tas bijis tik noturīgs, kā prognozēts šogad?

Šogad kailsals ar īpaši zemām gaisa temperatūrām, zemākām par -10 grādiem,  un nelielu sniega segas biezumu (līdz 7 cm Latgales augstienē) Latvijas teritorijā turpinās otro nedēļu. Situācija, kad gaisa temperatūra īsāku vai ilgāku laiku pieturas zema, un sniega segas nav vai tās biezums ir neliels (kailsals), Latvijas teritorijā var iestāties gandrīz katru gadu. 21. gadsimtā ilgstošākie kailsala apstākļi tika novēroti 2002. gada decembrī, kad gandrīz mēnesi ar nelieliem pārtraukumiem lielā Latvijas daļā valdīja zemas gaisa temperatūras (līdz -10...-20 grādiem), un sniega segas biezums bija tikai daži centimetri. Līdzīgi laika apstākļi pieturējās arī 2006. gada janvārī un februārī, kad Latvijas austrumu daļā naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz -20...-30 grādiem, un sniega segas biezums bija niecīgs. Dažkārt kailsala apstākļi skar tikai daļu no Latvijas teritorijas, tā tas bija 2011. gada februāra otrajā pusē, kad visā Latvijas teritorijā pusmēnesi pieturējās zemas gaisa temperatūras (līdz pat -20...-25 grādiem). Šajā periodā Latvijas austrumu daļu klāja bieza sniega sega, kas Alūksnē sasniedza pat 50 cm biezumu, kamēr Latvijas rietumu daļā pie zemām gaisa temperatūrām sniega segas biezums bija vien 1-2 cm. Arī 2012. gadā janvāra beigās un februāra sākumā apmēram divu nedēļu garumā pieturoties minimālajām diennakts gaisa temperatūrām līdz -20...-30 grādiem Latvijas rietumu daļā sniega segas biezums bija tikai 2-5 cm, kamēr Latgales augstienē tā biezums šajos bargajos laika apstākļos sasniedza 30cm.

Kādas ir prognozes saistībā ar nokrišņu daudzumu turpmākajos ziemas mēnešos?

Ieskats ilgāka termiņa prognozēs liecina, ka februārī tik stabili un nemainīgi laika apstākļi, kādi Latvijā valdīja janvāra otrajā pusē, nav gaidāmi. Spēcīgais anticiklons virs mūsu reģiona zaudēs savu ietekmi, tādēļ debesis biežāk aizklās mākoņi, retāk būs skaidras debesis un saulainas dienas. Arī nokrišņu zonas šķērsos Latvijas teritoriju daudz biežāk, līdz ar to snigs, izveidosies arī biezāka sniega sega. Tomēr pastāv arī augsta atkušņa varbūtība, februāra pirmajā dekādē tas būs īslaicīgs un skars galvenokārt Latvijas rietumu rajonus, bet februāra vidū atkušņa periodi būs intensīvāki un aptvers jau visu Latviju.

Kas iedzīvotājiem būtu jāzina par kailsalu? Kas ir tās lietas, kuras, pieturoties šādiem laika apstākļiem, iedzīvotājiem būtu jāievēro?

Kā iedzīvotājs varu ieteikt atbilstoši silti ģērbties, lietot aizsargkrēmus sejai un naski pārvietoties. Dārziņos augiem uzsegt papildus „siltumiņu”. Kailsala apstākļi pirmkārt lielu postu var nodarīt kultūraugiem, tādēļ šeit īpaša uzmanība būtu jāvelta dažādiem pasākumiem, kas augus varētu pasargāt no nosalšanas. Kailsals var nodarīt arī bojājumus ūdensvadiem un kanalizācijas sistēmām, jo pie kailsala apstākļiem strauji atdziest arī grunts augšējie slāņi, un iespējama tur esošo ūdensvadu bojājumi vai pat aizsalšana.

 

Papildu informācija:

Rolands Ostrovskis,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 28601605

E-pasts: rolands@tels.lv

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv