Globālās klimata izmaiņas un Latvija

Pasauli arvien vairāk satrauc ekstremālu dabas parādību skaita pieaugums. Negantais aukstums Amerikā, plūdi, taifūni, spēcīgas vētras un zemestrīces – ziņas par postošām dabas parādībām tikpat kā neizzūd no masu mediju pirmajām lappusēm. Par globālajām sakarībām un tendencēm pasaules klimata izmaiņās stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti.

Vai daudzas ziņas par postošām dabas parādībām ir tikai 21. gadsimta ātrās informācijas apmaiņas un mediju uzpūsts burbulis, vai arī potenciāli bīstamas klimata pārmaiņas, kuras tieši ietekmē laika apstākļus?

Pateicoties augsti attīstītās informācijas apmaiņas ātrumam un apjomam, mēs operatīvi un arvien vairāk uzzinām par dažādiem dabas procesiem un dabas parādībām dažādās pasaules vietās. Sabiedrība un masu mediji dažādām meteoroloģiskajām parādībām pievērš arvien lielāku uzmanību, jo vieniem tie ir interesanti fakti, otriem – iespēja lieku reizi uzjundīt kādu „sensāciju”, līdz ar to palielinot atsevišķu masu mediju reitingus. Tomēr arī objektīvi novērojumu dati liecina par to, ka sākot no 20. gadsimta vidus globālā mērogā ekstremālo laika apstākļu biežums arvien vairāk palielinās.

2014. gadā tiks publicēts pilns 5. Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupu (IPCC) ziņojums par klimata pārmaiņām globālā mērogā. 2013. gada septembrī tika pabeigts darbs pie šī ziņojuma sadaļas par novērotajām klimata pārmaiņu iezīmēm (http://www.ipcc.ch/), kas kopumā satur informāciju no 39 valstīm, un kura sagatavošanā piedalījušies 259 autori. Publikācijā ietvertā informācija liecina, ka kopš 20. gadsimta vidus globālā mērogā ir pieaudzis ar ekstremālām gaisa temperatūrām saistīto ekstremālo laika apstākļu biežums. Lielākajā daļā zemeslodes pieaudzis ekstremāli augsto gaisa temperatūru biežums (tajā skaitā karstuma viļņu biežums un intensitāte), un samazinājies zemo gaisa ekstrēmumu biežums. Ziņojumā atzīmēts, ka pārējo meteoroloģisko un klimatisko ekstremālo parādību biežums globālā mērogā ir palielinājies mazāk nekā gaisa temperatūru ekstrēmumu biežums. Tomēr šāds secinājums galvenokārt ir saistīts ar objektīvu un kvalitatīvu ilggadīgo novērojumu datu trūkumu par dažādām ekstremālajām meteoroloģiskajām parādībām, kā arī ar to, ka dažādos reģionos ekstremālās  parādības tiek definētas pēc atšķirīgiem kritērijiem. Pētījumi liecina, ka Eiropā, Ziemeļamerikā un Centrālamerikā ir palielinājies ekstremālo nokrišņu biežums un intensitāte, bet Austrālijā un Āzijā šī parādība ir samazinājusies. Eiropas dienvidos (Vidusjūras reģionā) ir pieaudzis sausuma perioda biežums, savukārt Ziemeļamerikas centrālajos reģionos tas ir samazinājies.

Ar līdz šim neierastām klimatiskām parādībām saskārusies arī Latvija. Pēdējos gados arvien biežāk vērojamas siltas ziemas un spēcīgas vēja brāzmas, kuras nereti sasniedz vētras spēku. Vai šādas dabas parādības mūs sagaida arī turpmāk?

Līdz šim veiktie pētījumi Latvijā rāda, ka līdz ar vidējo gaisa temperatūru paaugstināšanos, mainās arī ekstremālās gaisa temperatūras: palielinās dienu skaits ar augstām gaisa temperatūrām un samazinās dienu skaits ar zemām temperatūrām. Lielākajā daļā teritorijas samazinājies sala dienu skaits un Baltijas jūras piekrastes teritorijās sala periodi kļuvuši ievērojami īsāki. Arī Rīgas pilsētas ilggadīgie novērojumu dati liecina, ka sala periodu garums samazinās, kas lielā mērā skaidrojams ar pilsētas ietekmi uz klimatiskajiem apstākļiem. Ar augstām gaisa temperatūrām ilggadīgā laika periodā saistītie ekstremālie laika apstākļi parāda pieaugošo tendenci. Būtiski palielinājies silto nakšu skaits, kad minimālā gaisa temperatūra augstāka par +20oC,  un par +25oC karstākas vasaras dienas. Karstuma periodu ilgumu palielināšanās uzskatāma par vienu no bīstamākajā parādībām. Pozitīvu pieaugošo tendenci uzrāda arī atmosfēras nokrišņu ekstremālo lielumu indikatori, turklāt šī tendence visspilgtāk izteikta aukstajam gada laikam, īpaši ziemas periodam. Arī Rīgas pilsētā konstatētas gan gaisa temperatūras, gan atmosfēras nokrišņu ekstremālo lielumu izmaiņu tendences, īpaši tas attiecas uz vasaras dienu un tropisko nakšu pieaugumu, palielinājies arī dienu skaits ar intensīviem nokrišņiem. Iespējams, tas saistīts ar pilsētas siltuma salas intensitātes palielināšanos un specifisko pilsētas klimata efektu.

Runājot par spēcīgiem vējiem un vētrām jāsaka, ka Latvijas novērojumu staciju dati neuzrāda viennozīmīgu vēja ātruma palielināšanās tendenci. Tomēr vēsturiskā laika periodā kopš 19.gadsimta  Latvijas teritoriju ir skārušas vairākas spēcīgas vētras, kuras nodarījušas lielus postījumus mežsaimniecībai, elektrolīnijām, lauksaimniecībai un citiem objektiem. Rīgas jūras līcī un Baltijas jūra piekrastes teritorijās vētru biežuma palielināšanās tiek prognozēta arī nākotnē.

Medijos arvien biežāk parādās ziņas par pētījumiem, kas norāda uz laika apstākļu radikalizāciju – respektīvi, vētras kļūst stiprākas, orkāni un cunami ir arvien postošākām sekām, tiek uzstādīti arvien jauni vēja ātruma, plūdu un citu katastrofālu dabas parādību rekordi, un dabas kataklizmas notiek vietās, kurās tādas nekad nav bijušas...  Ar ko šādas tendences draud un kā tās var ietekmēt mūs?

Nākotnes klimata tendences tiek paredzētas balstoties uz globālo atmosfēras cirkulācijas multimodeļu ansambļu prognozēm. Tās skar galvenokārt gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu vidējo vērtību paredzēšanu. Ekstremālo parādību prognozēšana ir ļoti sarežģīta, un zinātnieki atzīst, ka to nevar veikt pietiekami precīzi. Nākotnē paredzētās klimata pārmaiņu tendences ir līdzīgas kopš 20.gadsimta sākuma novērotajām vēsturiskajām tendencēm. Latvijas teritorijai tas nozīmē vidējās gaisa temperatūras palielināšanos, kura ziemas un rudens sezonās kļūs arvien straujāka. Tas varētu ietekmēt sniega un ledus segas periodu samazināšanos. Prognozēts arī atmosfēras nokrišņu pieaugums, īpaši ziemas sezonā, un līdz ar vidējās gaisa temperatūras pieaugumu, paaugstināsies arī maksimālās un minimālās gaisa temperatūras. Tas ietekmēs ekstremāli augstu gaisa temperatūru biežuma palielināšos un ekstremāli zemu gaisa temperatūru biežuma samazināšanos. Līdz ar to prognozējama  karstuma viļņu ilguma un biežuma palielināšanās un aukstuma periodu samazināšanās.

Gaisa temperatūras un nokrišņu izmaiņas nākotnē varētu ietekmēt dažādus dabas procesus - teritorija kļūs piemērota siltummīlošiem augiem un kultūrām, bet atmosfēras nokrišņu sezonālās izmaiņas varētu ietekmēt upju noteces un hidroenergoresursu sezonālo sadalījumu. Siltākas ziemas un mazāka sniega un ledus sega nākotnē ietekmēs pavasara plūdu riska samazināšanos, labvēlīgi ietekmēs kuģošanas navigāciju ziemas sezonā. Tomēr vētru biežuma un intensitātes pieaugums nākotnē varētu radīt lielus zaudējumus tautsaimniecībai, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt jūras krastu erozijas procesus un plašu piekrastes teritoriju applūšanu vēja uzplūdu rezultātā.  

Konkrētās teritorijās globālās klimata pārmaiņas var radīt ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas sekas. Piemēram, Latvijas teritorijā gaisa temperatūras pieaugums ziemas periodā nozīmē mazāku energoresursu patēriņu ēku apsildīšanai. Vasaras sezonas garuma palielināšanās un jūras ūdens temperatūras pieaugums varētu ietekmēt tūrisma aktivitāšu palielināšanās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē vasaras sezonā.

Kā globālās klimata izmaiņas un vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pasaulē ietekmē laika apstākļus Latvijā un to prognozes ilgtermiņā?

Ikviena konkrēta teritorija globālā mērogā ir visas zemeslodes dabas kompleksa sastāvdaļa. Tādēļ procesi, kas norisināsies kādā zemeslodes daļā, vairāk vai mazāk ietekmēs globālos procesus un otrādāk. Arī Latvijas teritorijas klimatiskos apstākļus lielā mērā ietekmē globālie procesi – saules enerģijas daudzums un globālās atmosfēras cirkulācijas procesi, un mūsu nākotnes klimatiskie apstākļi lielā mērā ir atkarīgi no globālajām tendencēm.

Laika apstākļus Latvijā lielā mērā ietekmē sinoptiskā situācija - valdošie cikloni vai anticikloni, kā arī tas, kādas gaisa masas un no kādiem zemeslodes reģioniem darbojas virs Latvijas teritorijas. Piemēram, siltās un mitrās gaisa masas, kas plūst no Atlantijas okeāna, ziemas periodā atnes siltu laiku un atkušņus, savukārt ieplūstot aukstajām arktiskajām gaisa masām gaisa temperatūra ievērojami pazeminās.

Pirmie ziemas mēneši ir bijuši neraksturīgi silti. Vai tas nozīmē, ka gaidāma auksta vasara? Vai vispār iespējams jau šobrīd  precīzi prognozēt pavasarī un vasarā gaidāmos laika apstākļus?

Pasaulē kopumā sezonālā laika apstākļu prognozēšanas joma pēdējās desmitgadēs strauji attīstās, tomēr Eiropas reģionā tā vēl aizvien ir attīstības sākumposmā. Sezonālā laika apstākļu prognozēšana balstās uz tādu likumsakarību un procesu izpēti kā, piemēram, El Ninjo un La Ninja (ūdens virsmas temperatūras un ar to saistītās atmosfēras procesu izmaiņas Klusā okeāna ekvatoriālajā zonā), kā arī šo procesu ietekmi uz laika apstākļiem citos mūsu planētas reģionos. El Ninjo un La Ninja monitorings un prognozes ļauj sekmīgi prognozēt laika apstākļu izmaiņas sezonālā griezumā tropiskajos platuma grādos, kur laika apstākļu izmaiņu diapazons nav tik plašs, savukārt mērenajos platuma grādos, kur atsevišķu meteoroloģisko lielumu izmaiņu diapazons ir ļoti plašs, bet tos ietekmējošo faktoru mainība ļoti augsta, prognožu kvalitāte vēl aizvien ir salīdzinoši zema. Līdz ar to prognozēt pavasara un vasaras laika apstākļus pēc platības tik nelielā reģionā kā Latvijā, pagaidām ir gandrīz neiespējami.

Cik ilgam laikam vispār iespējams izdarīt pietiekami pamatotas prognozes un cik lielā mērā ir ticamas sezonālās vai pat gada prognozes?

Sezonālo prognožu mērķis ir sniegt ieskatu klimatiskajos parametros tuvākajiem sešiem līdz deviņiem, atsevišķos gadījumos pat divpadsmit mēnešiem. Līdz ar to tās nav saucamas par „laika apstākļu prognozēm” klasiskajā šī jēdziena izpratnē. Sezonālā prognoze, kas tiek sagatavota janvārī, nemēģina prognozēt laika apstākļus, piemēram, Lieldienu brīvdienām – šīs dienas gaidāmas siltas un saulainas, vai tomēr pūtīs brāzmains vējš un gaidāmi nokrišņi? Sezonālās prognozes sniedz ieskatu kādā diapazonā varētu mainīties noteikti parametri sezonas laikā. Bieži izmantota pieeja ir šo parametru salīdzinājums ar normu – vidējiem ilggadējiem rādītājiem noteiktā reģionā.

Kopumā visā pasaulē laika apstākļu prognožu kvalitāte nemitīgi uzlabojas gan īsa termiņa prognozēm, gan arī vidēja un ilga termiņa prognozēm, un domāju, ka tuvāko desmitgažu laikā, ilgtermiņu prognožu kvalitāte augs ļoti strauji.