Kuras ir saulainākās vietas Latvijā un Eiropā vasaras sezonā

Kuras ir saulainākās vietas Latvijā un Eiropā vasaras sezonā?

 

Pēc ziemas drēgnuma un pelēcīguma tikai retais neilgojas pēc laiskas gozēšanās siltā vasaras  saulītē. Tādēļ laikā, kad daudzi vēl tikai plāno, kur pavadīt vasaras atvaļinājumu, piedāvajam klimatisku skatījumu uz vasaras periodā saulainākajām vietām Eiropā un arī tepat pie mums Latvijā. Atšķirībā no ierastajiem klimatiskajiem aprakstiem, kas sagatavoti, balsototies uz piezemes novērojumu staciju informāciju, šis apskats ir sagatavots, izmantojot satelītu novērojumus, kas ļauj saskatīt pat ļoti lokālas meteoroloģisko parametru vērtību izplatību īpatnības.

Eiropas mērogā vismazākais mākoņu daudzums (10-60%) vasarās novērojams Vidusjūras piekrastē, savukārt Britu salās, kā arī Skandināvijas ziemeļrietumos arī vasarās debesis bieži ir mākoņainas, un vidēji 60-90% klātas ar mākoņiem.

Vidējais mākoņu daudzums (%) Eiropā 1982.-2009. gadā vasaras sezonā

Arī Latvijā situācija nav slikta, un pie mums, salīdzinot ar, piemēram, Vāciju, Beļģiju un Nīderlandi, mākoņu daudzums vasaras laikā ir ievērojami mazāks. Vidējais mākoņu daudzums Latvijā vasarā ir no 55% piekrastes rajonos līdz 60-62% augstieņu rajonos. Palielināts mākoņu daudzums ir novērojams arī dažviet virs sekliem piekrastes ūdeņiem.

Vidējais mākoņu daudzums (%) Latvijā 1982.-2009. gadā vasaras sezonā

Mākoņu daudzums tieši ietekmē to, cik daudz saules gaismas nonāk līdz zemes virsmai, tādējādi globālās saules radiācijas vērtību teritoriālā izplatība ir saistīta ar mākoņainuma izplatību. Globālās radiācijas vērtības izsaka radiācijas daudzumu, kas sasniedz zemes virsmu gan tiešās, no saules nākošās radiācijas, gan arī izkliedētās un no mākoņiem atstarotās radiācijas veidā.

Visaugstākās globalās radiācijas vērtības vasaras laikā Eiropā ir novērojamas Vidusjūras reģionā, kur tā sasniedz 250-350 W/m2, bet paaugstinatā mākoņainuma dēļ dažviet Europas ziemeļrietumos nepārsniedz pat 150-200 W/m2.

Vidējā globālā saules radiācija (W/m2) Eiropā 1990.-2005. gadā vasaras sezonā

Latvijā vidējā saules radiācijas intensitāte vasarā ir 200-230 W/m2. Vasaras sezonā saules radiācijas vērtības zemākas ir Kurzemes un Austrumlatvijas augstieņu apgabalos, kur ir labvēlīgi apstākļi biežākai konvektīvo mākoņu attīstībai, savukārt vissaulainākās vietas ar augstākajām globalās saules radiācijas vērtībām ir atrodamas Baltijas jūras piekrastē.

Vidējā globālā saules radiācija (W/m2) Latvijā 1990.-2005. gadā vasaras sezonā

Saules spīdēšanas apmērus var izteikt ne tikai izmantojot saules radiācijas intensitāti, bet arī saņemto dienas gaismas daudzumu. Dienas gaisma, kas izteikta kiloluksos, ietver gan tiešo saules gaismu, gan arī izkliedēto no debesīm nākošo apgaismojumu, kā arī no zemes virsmas un objektiem atstaroto gaismas daudzumu. Arī saņemto dienas gaismas daudzumu ietekmē mākoņainums, līdz ar to vidēji vasarā visvairāk dienas gaismas saņem Vidusjūras reģiona valstis (30-40 kLux), savukārt vismazāk – 18 līdz 24 kLux – dienas gaismas saņem Eiropas ziemeļrietumu apgabali. Savukārt Latvijā vidējais dienas gaismas daudzums vasarā sasniedz 22-27 kLux.

Vidējā dienas gaismas intensitāte (kLux) Eiropā 1990.-2005. gadā vasaras sezonā

Vidējā dienas gaismas intensitāte (kLux) Latvijā 1990.-2005. gadā vasaras sezonā

Apskatā ietverto datu avots ir Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) projekta Satelītu novērojumu datu izmantošanai klimatoloģijā CM SAF (www.cmsaf.eu) klimata datu kopas, kas sagatavotas, izmantojot METEOSAT Pirmās paaudzes satelītu (MTG) MVIRI instrumenta novērojumus, kā arī polāri-orbitālo satelītu (NOAA, MetOp) instrumentu AVHRR novērojumus. Mākoņainuma informācija sagatavota ar 0.25x0.25 grādu izšķirtspēju, savukārt informācija par saules radiācijas un dienas gaismas intensitāti sagatavota ar 0.05x0.05 grādu izšķirtspēju.

 

 

Papildu informācija:

 

Rolands Ostrovskis,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 28601605

E-pasts: rolands@tels.lv 

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv