Pērkona negaiss

Pie mums Latvijā vasaras periodā pērkona negaiss ir diezgan bieža parādība. Vidēji no maija līdz augustam tie ir 17 reizes, bet maksimāls skaits ir bijis virs 40 (1961.gada Priekuļos).

Debesīs pēkšņi savelkas biezi mākoņi, kuri ātri aug augstumā, kļūst tumšāki un draudīgāki. Un lūk – jau ducina pērkons, zibeņo un sākas spēcīgas lietusgāzes.

Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir īsts atmosfēras elektrības ģenerators!

Vistipiskākais zibens veids - līnijveida, kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem, kuru garums 2-3 km vai atsevišķos gadījumos līdz pat 20 km un vairāk, un ar diametru daži desmiti centimetri. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos ilgāk. Īpaša veida ir plakanais un lodveida zibens.

Ko darīt, ja zibens pēkšņi jūs ir pārsteidzis zem klajas debess: laukā, mežā, uz upes, pludmalē utt.?

Ja esat nokļuvis negaisa laikā atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens ir ceļā uz zemes virsmu un skars cilvēku, tad nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apgērbā būs mazāka nekā sausā, jo splapjš apģērbs labāk vada elektrību.

Zibens parasti sper pašos augstākajos objektos – torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30-50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.

Nedrīkst negaisa laikā ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, slēpties zem koka. Labāk apsēdieties un paslēpieties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā negulieties uz zemes. Ja zibens iesper blakus, lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur jūsu ķermeni. Nekādā gadījumā neatveriet lietussargu, tā kā tā metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu. Tomēr, ja pastāv nepieciešamība kustēties, tad to vajag darīt uzmanīgi un lēni.

Elektroenerģijas drošības tehnikā ir tāds jēdziens kā „soļa spriegums”, t.i., elektriskā sprieguma dažādība starp tiem zemes punktiem, uz kuriem liekam kājas. Zibens spēriens ne tikai aiziet zemē, bet izkliedējas pietiekoši lielā teritorijā, pat vairākos 100 m no izlādes vietas.

Tuvojoties negaisam turieties tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas u.c.

Ja negaiss jūs ir pārsteidzis upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Neaizmirstiet, ka ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc zibens, ja iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, var nekavējoties sasniegt peldēties gribētāju.

Nevajadzētu palikt teltī vai zem saules sarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā utt. Nav ieteicams negaisa laikā turpināt braukt ar velosipēdu vai motociklu.

Ja negaisa laikā jūs atrodaties vasarnīcā, mājās, tad vispirms – atslēdziet visas elektroierīces, izņemot vadus no rozetēm un aizveriet cieši logus un durvis. Tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, labāk neiet ārā pirms negaisa un 3 stundas pēc tā, jo negaisā atmosfēras stāvoklis palielina izmešu un putekļu pārnesi.

Par negaisu, protams, varētu stāstīt daudz vairāk, jo daudzus fascinē šī dabas parādība. Ir cilvēki, kuriem patīk vērot negaisu, kaut arī spožie zibens uzliesmojumi un dārdošie pērkona spērieni tos biedē.

Ceram, ka šis raksts palīdzēs izprast negaisa „raksturu” un vairos jūsu māku izturēties negaisa laikā, tā ļaujot izvairīties no daudziem nepatīkamiem gadījumiem.