LVĢMC apjomīgā projektā izvērtē Lietuvas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti

Teksts: Rita Krasta

Foto: no LVĢMC arhīva

 

Pēc uzvaras Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras izsludinātajā konkursā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti ieguvuši tiesības veikt apjomīgu Lietuvas iekšējo ūdeņu – ezeru, upju un dīķu – ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu plašā makrofītu un fitobentosa pētījumā. Projekta ar sarežģītu zinātnisko nosaukumu „Fitobentosa un makrofītu pētījumi Lietuvas virszemes ūdensobjektos un ekoloģiskās kvalitātes novērtējums atbilstoši References Indeksam” ietvaros vairāk nekā divu gadu laikā 269 Lietuvas ezeros un dīķos, kā arī 152 upju posmos tiks veikti plaši lauka pētījumi, iegūto paraugu laboratoriskās analīzes un rezultātu izvērtēšana un analīze. Jāatzīmē, LVĢMC šī ir atkārtota uzvara. Arī pagājušajā gadā LVĢMC ieguva tiesības veikt Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras pasūtījumu.

Lauma Vizule – Kahovska, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste un minētā projekta aktivitāšu koordinatore, uzsver, ka LVĢMC realizētais patiešām apjomīgais projekts ir daļa no visas Lietuvas ūdeņu monitoringa programmas: „Šī projekta rezultātā lietuvieši iegūs plašu informāciju par ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli. Tā kā monitorings ir ilglaicīgi novērojumi, ir iespējams izsekot līdzi ūdensobjektu kvalitātes izmaiņām gadu gaitā un noteikt objektus, kuros kvalitāte pazeminās, attiecīgi reaģējot uz šo procesu. Piemēram, ūdensobjekti, kas ir iekļauti monitoringa programmā – gan upes, gan ezeri – tiek plaši izmantoti rekreācijai. Tādēļ, protams, ir būtiski, lai šo ūdensobjektu kvalitāte nepazeminās un tie joprojām spēj nodrošināt atpūtas iespējas visiem iedzīvotājiem. Jo neviens taču negribēs, piemēram, kopā ar ģimeni atpūsties un peldēties ezerā, kurā ir netīrs, duļķains un smakojošs ūdens,” saka Lauma.

Zinātniskā metodika, uz kuru balstās LVĢMC speciālisti šī projekta izstrādē, ir izstrādāta Vācijā un īpaši piemērota Lietuvas apstākļiem, tādēļ iegūstamie rezultāti būs ļoti precīzi tieši mūsu kaimiņvalsts vajadzībām. Metodikā tiek izmantots tā saucamais References indekss, proti, tas balstās uz trīs sugu grupu relatīvo sastopamību konkrētajā ūdens objektā. A jeb references sugas (labās sugas, kas norāda uz labu ekoloģisko kvalitāti), B – indiferentās sugas, C – piesārņojuma indikatorsugas. Piemēram, jo ūdensobjektā ir vairāk A grupas sugu ar augstu sastopamību, jo References indekss ir augstāks un ekoloģiskā kvalitāte labāka. Šādi pēc ūdensaugu sastāva var spriest par visas ūdenstilpnes ekoloģisko kvalitāti. „Šobrīd ar sadarbību esam apmierināti gan mēs, gan arī Lietuvas kolēģi,” stāsta Lauma Vizule – Kahovska, akcentējot šī projekta nozīmību arī nākotnē: „Pētījuma rezultāti tiks izmantoti ūdeņu aizsardzības jomā –  tie tiks iekļauti Lietuvas kopējā ūdeņu monitoringā un upju baseinu apsaimniekošanas plānos, taču šos rezultātus iespējams izmantot  arī jebkuras informācijas sniegšanā par ūdeņu ekoloģisko kvalitāti – sākot no vienkāršiem interesentiem un beidzot ar oficiāliem ziņojumiem Lietuvas un Eiropas Savienības institūcijām. Protams, visās ūdenstilpnēs tiks veikts arī pēcuzraudzība. Katrā ziņā gan mēs, gan lietuvieši esam gatavi sadarboties arī turpmāk.”

Sadarbībā ar lietuviešiem bez jau minētā apjomīgā projekta notiek arī citi kopīgi darbi – piemēram, Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekts Hotrisk jeb „Harmonizēta ūdeņu kvalitātes un piesārņojuma riska pārvaldība”, kura mērķis ir sniegt ieguldījumu labas ūdens kvalitātes sasniegšanai Baltijas jūrā, nodrošinot uz jūru plūstošo iekšējo ūdeņu labu ķīmisko kvalitāti. LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste un minētā projekta aktivitāšu koordinatore uzsver, ka LVĢMC speciālistiem ir pietiekama kapacitāte šādu projektu realizācijā: „Mūsu speciālistu kvalifikācija ir ļoti augsta, un mēs noteikti varam realizēt arī citus līdzvērtīgus projektus – gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konkrēti šajā projektā  kopumā  iesaistīti vairāk nekā 20 cilvēki – ar atbilstīgu izglītību.” Lauma uzskaita, ka Lietuvas pētījumā darbojas septiņi augstāko ūdensaugu speciālisti, trīs fitobentosa eksperti, kartogrāfs, tehniskie darbinieki, kuri iesaistīti lauku darbos, kā arī divi atslēgas speciālisti – makrofītu un fitobentosa pētījumos.

Projekts Lietuvā nav vienīgais, kur LVĢMC paveiktais ieguvis starptautisku skanējumu. Jau šobrīd dažādās centra darbības jomās notiek aktīva sadarbība arī ar citām Eiropas Savienības un ārpus ES esošām valstīm. Piemēram, ir notikusi sadarbība hidroloģiskajā modelēšanā ar Somiju un Dāniju, ūdeņu sajaukšanās zonu modelēšanā ar Nīderlandi. Ar Lietuvu notiek sadarbība arī Upju baseinu plānu izstrādes gaitā. Lauma Vizule – Kahovska šo LVĢMC uzsākto sekmīgo starptautisko sadarbību vērtē tā: „Lietuvas – Latvijas sadarbība līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga. Prieks, ka lietuvieši ir novērtējuši mūsu speciālistu ieguldīto darbu iepriekšējā sezonā. Manuprāt, kā jau jebkurā jomā, arī šajā gadījumā ļoti svarīga ir patiesa interese par savu izvēlēto darbu un profesiju. Jo, lai cik centīgi ir apgūtas lekcijas, visu iemācīties augstskolā nav iespējams, tur tiek iegūtas tikai pamatzināšanas, kas darba gaitā ir nemitīgi jāpapildina, lai ir iespējams savā jomā pilnveidoties un attīstīties. Ja nav intereses par savu darbu, nevar būt pozitīva rezultāta. Par projektā iesaistītajiem speciāliem varu teikt – tie tiešām ir savas jomas entuziasti, kas kopā ar bagātu pieredzi un plašām zināšanām, tos padara par ļoti labiem speciālistiem.”

 

 

Izziņai

Makrofīti – augstākie ūdensaugi, kas aug ūdenstilpju un ūdensteču malās, gultnēs, pie ūdens virsmas vai arī brīvi peld ūdenī atkarībā no ūdens vides. Augstākie ūdensaugi ir svarīgs ūdeņu ekosistēmas komponents, tie kopā ar bezmugurkaulniekiem, zivīm un putniem veido plašu un daudzveidīgu biocenozi – visu ekosistēmas dzīvo organismu sugu sabiedrību. Tie raksturo attiecīgās ūdens ekosistēmas stāvokli un struktūru. Ūdens stāvokļa novērtēšana pēc makrofītiem ir viena no ūdens kvalitātes monitoringa sastāvdaļām.

Fitobentoss – ūdenstilpnes grunti apdzīvojošās aļģes. Bentiskās makroaļģes ir ar neapbruņotu aci saskatāmas aļģes, savukārt bentiskās kramaļģes ir ļoti daudzveidīga mikroskopisko aļģu grupa. Fitobentosa taksonomiskais sastāvs ūdensobjektā ir atkarīgs no dažādiem vides faktoriem: sāļuma, temperatūras, pH, ūdens straumes ātruma upēs, noēnojuma, ūdens ķīmiskajiem parametriem, un citiem vides faktoriem. Sugu sastāvs spēj sniegt atbilstošu ūdens raksturojumu, tādēļ kramaļģes ir labi ūdens kvalitātes indikatori un Eiropā tiek plaši izmantotas ūdens kvalitātes monitoringā.

Likumdošana – ūdens kvalitātes novērtēšana un monitorings ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Ūdens struktūrdirektīvā (ŪSD). ŪSD ir galvenais dokuments, kas nosaka ūdens aizsardzības un apsaimniekošanas principus un uzdevumus ES dalībvalstīs, saskaņā ar kuru līdz 2015.gadam visos ES dalībvalstu ūdensobjektos ir jāsasniedz augsta vai vismaz laba ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte. Ūdeņu bioloģiskā kvalitāte ir galvenais pamats ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam. Par bioindikatoriem ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai var izmantot, gan fitoplanktonu, gan makrofītus, gan fitobentosu, gan makrozoobentosu, gan arī zivis. Visus iepriekš minētos bioloģiskās kvalitātes elementus kā bioindikatorus ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai paredz lietot ŪSD.

Projekta fāzes:

- lauka darbi Lietuvas upēs, ezeros un dīķos, ūdenstilpnēs veicot makrofītu pētījumus un fitobentosa parauga ievākšanu;

- laboratorijas darbi, veicot iegūto paraugu apstrādi un analīzi;

- rezultātu apkopošana, izvērtēšana un analīze.

 

Projekta izmaksas – vairāk nekā 250 tūkstoši eiro.

 

Papildu informācija:

Rolands Ostrovskis,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 28601605

E-pasts: rolands@tels.lv 

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv