LVĢMC pētījums palīdzēs pašvaldībām prognozēt palus un uzlabot ūdens kvalitāti

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vecākās speciālistes Marta Smita un Lita Lizuma veikušas apjomīgu pētījumu par nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem, to pārmaiņu tendencēm ilggadīgā laika periodā Lielupes upes baseinā. Pētījuma gaitā speciālistes veikušas atmosfēras nokrišņu un sniega segas raksturlielumu izvērtējumu Lielupes baseina teritorijā. Pētījumā sniegts to vispārējs raksturojums, iespējamo ekstremālo vērtību prognozes, kā arī analizētas šo raksturlielumu izmaiņas ilgākā laika posmā. Pētījumā ietverta arī informācija par lietus ūdeņu ķīmisko sastāvu, pazemes ūdeņiem un notekūdeņiem. Pētījumu rezultāti var kļūt par nozīmīgu palīgu ikvienai pašvaldībai, kam rūp ūdens kvalitātes uzlabošana savā teritorijā.

Pastāstiet vairāk, par ko tieši ir pētījums?

Projekta mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseina apgabala Zemgales reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos. Nolūks ir apdzīvoto teritoriju applūšanas draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus.

Kāpēc tas nepieciešams, vai šie draudi ir tik iespaidīgi?

Viens no bīstamākajiem ūdeņu piesārņojuma riskiem ir neattīrītu kopsistēmas kanalizācijas notekūdeņu iespējamā ieplūšana ūdenstecēs. Savukārt nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt kanalizācijas ūdeņu noplūdi un varbūtējo ietekmi, ir to apjoms un piesārņojums. Notekūdeņu apjomu lielā mērā nosaka nokrišņu daudzums, savukārt  piesārņojumu – ūdeņu ķīmiskais sastāvs. Īsā laikā izkritis liels nokrišņu daudzums ietekmē caurplūdumus kolektoros un ūdenstecēs. Ja notekūdeņu daudzums sasniedz kritiskus apjomus, neattīrīti vai daļēji attīrīti notekūdeņi var nonākt ūdenstilpnēs, ietekmējot to ekoloģiju. Savlaicīgi nenovadīti ūdeņi izraisa teritoriju applūšanu, var radīt lielus bojājumus un ievērojamus materiālus zaudējumus ēkām, citām būvēm un ceļiem. Līdzīgu negatīvu ietekmi var radīt arī strauja sniega segas kušana un tajā esošā ūdens iekļūšana kanalizācijas sistēmās.

Un kā to būs iespējams novērst vai mazināt?

Pirmkārt, pētījumā kopā ar Lietuvas kolēģiem esam veikuši atmosfēras nokrišņu un sniega segas raksturlielumu izvērtējumu Lielupes baseinā gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijās. Esam izveidojuši vispārēju raksturojumu, noteikuši iespējamo ekstremālo vērtību prognozes, kā arī analizējuši izmaiņas ilggadīgā laika periodā. Pētījumā apkopota arī informācija par lietus ūdeņu ķīmisko sastāvu, pazemes ūdeņiem un notekūdeņiem. Otrkārt, pētījumā gūtās atziņas tiks iekļautas vadlīnijās, kas apkopos informāciju par izmaksu un tehnoloģiju ziņā efektīviem lietusūdeņu savākšanas mehānismiem un apsaimniekošanas modeļiem, kas būtu universāli pielietojami nelielās pašvaldībās. Vadlīnijas ietvers arī jautājumus, kas saistīti ar lietus ūdens kanalizācijas aspektu iekļaušanu teritorijas plānojumu apbūves noteikumos. Izstrādājot vadlīnijas, tiks ņemtas vērā projektā iesaistīto pašvaldību vides un ģeogrāfiskās īpatnības, tajā skaitā nokrišņu raksturs. Plašāk mūsu pētījuma rezultātus varēs izmantot lietus ūdens sistēmas apsaimniekošanas plānošanā, laicīgi gatavojoties dažādiem ārpuskārtas dabas parādību gadījumiem, piemēram, ārkārtēji intensīvam lietum u.c.

Kāpēc runa ir tieši par šīm teritorijām?

Tas ir pārrobežu sadarbības projekts, tāpēc svarīgi bija aptvert teritoriju, kas atrodas divās valstīs, un Lielupes baseina apgabals tāds ir. Latvijas un Lietuvas teritorijas ir sadalītas četros pārrobežu upju baseinu apgabalos, un trīs no tiem – Lielupes, Ventas un Daugavas – abām valstīm ir kopēji. Tomēr pētījuma secinājumi un vadlīnijās apkopotie ieteikumi būs piemēroti arī citām pašvaldībām. Vadlīnijas būs pieejamas LVĢMC, kur iespējams iepazīties ar visiem materiāliem, un, protams, arī konsultācijas LVĢMC neliegs nevienam, kam rūp ūdens kvalitātes uzlabošana savās teritorijās.

Vai paredzēts analoģiski pētīt arī, piemēram, Pļaviņu, Lielvārdes, Daugavpils vai Ogres novadu teritorijas, kas, piemēram, pavasara plūdos tiek skarti ļoti plaši?

Protams, ka analoģiski pētījumi būtu ļoti nepieciešami un praktiski izmantojami arī citās Latvijas teritorijās. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu plānošanas, būvniecības vai uzlabošanas  un  ekspluatācijas jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Lai gan līdzīgu projektu realizēšana tuvākajā laikā vēl nav ieplānota, kā jau minējām, mēs esam gatavi dalīties pieredzē par šādu pētījumu veikšanu turpmāk, kā arī palīdzēt rast šajās jau gatavajās vadlīnijās risinājumus, kas piemēroti arī citām teritorijām.

Piezīme: Pētījums veikts Eiropas Reģionālās attīstības fonda Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.

 

Papildu informācija:
Rolands Ostrovskis,
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
sabiedrisko attiecību konsultants
Tālrunis: 67289073, 28601605
E-pasts: rolands@tels.lv

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv