LVĢMC veicis pētījumu par F-gāzu ziņošanas uzlabojumiem Latvijas SEG inventarizācijā

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veicis pētījumu par to, kādi uzlabojumi nepieciešami, lai pilnveidotu ziņošanu par fluorēto gāzu (F-gāzu) emisijām Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijā un ir pieejami rezultāti.

Pētījuma galvenie uzdevumi bija iedalīt uzņēmumu iesniegtos darbību datus ozona slāni noārdošo vielu un F-gāzu pārskatos atbilstoši 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās noteiktajām kategorijām, atjaunināt emisiju faktorus saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sektorā atbilstoši Latvijas situācijai (konsultējoties ar Latvijas Saldētājiekārtu inženieru asociācijas (LSIA) biedriem), kā arī izveidot F-gāzu operatoru, vēsturisko datu un emisiju aprēķinu datu bāzes. Rezultāti izmantoti Latvijas SEG inventarizācijā un kalpos par pamatu emisiju aprēķiniem arī turpmāk.

Mērķa sasniegšanai pētījumā tika veikta F-gāzu operatoru anketēšana un izveidotas F-gāzu vēsturisko datu un emisiju datu bāzes.

Pētījuma pirmajā daļā tika izveidota F-gāzu operatoru datu bāze, kurai par pamatu tika ņemti uzņēmumu iepriekš iesniegtie F-gāzu pārskati laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam. Visu uzņēmumu, kas iesniedza pārskatus par šo laika posmu, kontaktinformācija un informācija par F-gāzu lietošanas sektoru tika apkopota vienā datu bāzē, kas turpmāk tiks izmantota saziņai ar datu sniedzējiem. Operatoru datu bāzē kopā reģistrēti 439 uzņēmumi, kas iesnieguši datus par minēto laika periodu. Katram uzņēmumam tika izstrādāta aptaujas anketa, lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju F-gāzu emisiju aprēķināšanai saskaņā ar 2006. gada IPCC vadlīniju kategorijām, kura nav pieejama pašreizējā F-gāzu pārskatu formātā, jo to nenosaka pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 563. Anketēšanas rezultātā tika secināts, ka lielākā daļa (235 uzņēmumi) darbojas rūpnieciskās saldēšanas sektorā, 168 uzņēmumi atskaitījušies par F-gāzēm, kas lietotas komerciālajās saldēšanas iekārtās, savukārt 13 uzņēmumi ziņojuši par F-gāzu lietošanu transporta saldēšanas iekārtās un 169 – stacionārajos gaisa kondicionieros. 5 uzņēmumi snieguši datus par F-gāzu lietošanu stacionārajās ugunsdzēsības iekārtās.

Pētījuma otrajā daļā, apkopojot visus operatoru iesniegtos F-gāzu datus un izmantojot aptaujas rezultātā iegūto uzņēmu sadalījumu atbilstoši F-gāzu apakškategorijām 2006. gada IPCC vadlīnijās, tika izveidota F-gāzu datu bāze 2010.-2014. gadam. Datu bāze izveidota MS Excel vidē un ietver nepieciešamos darbību datus F-gāzu emisiju aprēķinu veikšanai, kas tika veikta, izmantojot emisiju faktorus un pieņēmumus, ko apstiprināja LSIA.

Apkopojot rezultātus, tika secināts, ka būtiskāko ieguldījumu F-gāzu emisijās Latvijā rada Saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sektors (90% no visām F-gāzu emisijām 2014. gadā). Visvairāk izmantotās vielas saldēšanas iekārtās ir HFC-125, HFC-143a un HFC-134a. Šo gāzu maisījums HFC-404a ir visplašāk lietotais aukstumaģents visos saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu apakšsektoros, izņemot mājsaimniecību saldēšanu un mobilo gaisa kondicionēšanu, kur izmanto HFC-134a un butānu HC-600a. Emisiju pieaugums komerciālajā saldēšanas sektorā pēc 2000. gada tieši korelē ar lielveikalu ķēžu attīstību.

F-gāzu pārskatos iesniegto darbību datu iedalījums atbilstoši 2006. gada IPCC vadlīnijās noteiktajām kategorijām ļauj secināt, ka lielākā daļa (29.6 kt CO2 ekvivalenta jeb 24.2% 2014. gadā) emisiju rodas no komerciālās saldēšanas, savukārt 17.5 kt CO2 ekvivalenta (14.3%) rodas rūpnieciskajā saldēšanā. Salīdzinoši mazāk emisiju ir no stacionārajiem gaisa kondicionieriem (2.4 kt CO2 ekvivalenta jeb 1.9%) un no Transporta saldēšanas (0.87 kt CO2 ekvivalenta jeb 0.7% no Saldēšanas un gaisa kondicionēšanas emisijām 2014. gadā). Aptaujas rezultāti rāda, ka uzņēmu skaits pa apakšsektoriem nereprezentē aprēķināto emisiju apjomu, jo lielākās emisijas rada komerciālais apakšsektors, kurā zem viena uzņēmuma nosaukuma ietilpst vairāki objekti, kas kopā veido lielāku patērēto vielu apjomu nekā rūpnieciskajā saldēšanā, kurā ir visvairāk objektu (ieskaitot zemnieku saimniecības) ar mazākiem lietoto vielu daudzumiem.

Pētījuma gaitā tika identificētas vairākas problēmas, kuru risinājums būtu jārod, pilnveidojot Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.563, kā arī veicinot stingrāku datu ziņošanas kontroli un uzraudzību. Piemēram, pašreizējais izmaiņas MK noteikumu Nr. 563, 1. pielikuma formāts pārskatam par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ir nepietiekošs, lai operatori sniegtu informāciju par vielas izmantošanas sektoru un iekārtas tipu. Lai nodrošinātu, ka turpmāk operatori F-gāzu pārskatos sniedz šo informāciju, tiks ierosināts veikt attiecīgus grozījumus minētajos noteikumos. Tāpat arī MK noteikumos būtu jāiekļauj obligāta prasība atskaitīties par lietotajām F-gāzēm mobilajos gaisa kondicionieros autotransportā.

Analizējot rezultātus, kā problēma tika identificēta emisiju aprēķināšana no saldēšanas iekārtu utilizācijas, jo trūkst informācijas par F-gāzu veidiem un daudzumiem, kas varētu būt utilizēti no saldēšanas iekārtām. Kontrole par saldēšanas iekārtu nodošanu utilizācijai valstī ir ierobežota, tādēļ būtu jāparedz šo vielu uzskaitījums MK noteikumos Nr.563, kā arī stingrāk jākontrolē, kā uzņēmumi atskaitās par utilizācijai nodotajām iekārtām un kā par to pārstrādi ziņo valstī kompetentā iestāde.

Jaunākos pētījuma rezultātus par F-gāzu emisijām no saldēšanas iekārtām un gaisa kondicionieriem LVĢMC eksperti izmantoja, veicot SEG emisiju aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā, kas ir iekļauti 2016. gada Latvijas SEG inventarizācijā par 1990.-2014. gadu. Izveidotās datu bāzes kalpos par avotu F-gāzu emisiju aprēķināšanai arī turpmāk.

Pētījums veikts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” iepriekš noteiktā projekta Nr.4.3-23/EEZ/INP-002 „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” ietvaros.