Meteoroloģiskā radara darba traucēšana var radīt būtiskas sekas visā Latvijā

LVĢMC: „Meteoroloģiskā radara darba traucēšana var radīt būtiskas sekas visā Latvijā.”

Nereti jokojot mēdz teikt, ka neesot nekā nepastāvīgāka par laika prognozi, jo sinoptiķu prognozes varot salīdzināt ar zīlēšanu kafijas biezumos – ticamība esot teju vai līdzīga. Protams, šis anekdotiskais salīdzinājums mūsdienās vairs ne tuvu nav tik aktuāls kā pirms simts gadiem, jo sinoptiķu izmantotā tehnika, iekārtas un laika prognozēšanas metodes ir pietiekami precīzas, lai mēs spētu paredzēt laika apstākļus ar lielu precizitāti. Tomēr tieši tehnikas un modernu iekārtu izmantošanā laika apstākļu mērījumos ir arī kāda visnotaļ būtiska nianse – normālai šādas tehnikas darbībai traucē citas iekārtas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic laika apstākļu mērījumus, izmantojot meteoroloģisko radaru, kas skenē atmosfēru ar radioviļņiem. Tādā veidā nosaka nokrišņu atrašanās vietas un to pārvietošanos atmosfērā. Šāda informācija, kas tiek nepārtraukti atjaunināta, ir īpaši svarīga ne vien katram interesentam, kas vēlas prognozēt, vai ņemt līdzi lietussargu, bet arī aviācijas, transporta, būvniecības nozarēm, bruņotajiem spēkiem. Citiem vārdiem – precīzas meteoroloģisko apstākļu prognozes itin bieži ir cieši saistītas ar nozīmīgu mūsu dzīves jomu drošību.

Līdz ar to var droši apgalvot, ka šādas meteoroloģisko iekārtu darbības traucēšana var radīt nopietnas sekas. Un katri traucēkļi, kuri ietekmē mērījumu precizitāti, būtu jānovērš. LVĢMC radars darbojas 5,6 gigahercu diapazonā, līdz ar to traucējumus (jeb viltus signālus) var radīt jebkuras iekārtas, tostarp – arī sadzīvē lietotās, kas izmanto līdzīgu frekvenci. Galvenie traucējumu avoti – radiolinki, jebkuras radio iekārtas, kas darbojas meteoradaram tuvā darbības frekvencē, vēja ģeneratori, nereti arī lieli putnu bari.

Vienkāršoti sakot, šie traucējumi meteoradara attēlos parādās „svītru” veidā kopā ar patiesajām nokrišņu zonām. Uzskatāmi tas redzams, piemēram, saulainā laikā, kad traucējumu „svītras” ir vienīgie signāli, kas redzami meteoradara ekrānā.

Kaut arī sinoptiķi ar lielu pieredzi spēj iespēju robežās „filtrēt” šādus traucējumus un prognozēt nokrišņu zonu pārvietošanos, tad piemēram, novērtēt nolijušā lietus daudzumu un veikt precīzu upju noteces modelēšanu pavasaru palu periodā, ir problemātiski, jo teritorijā zem šādiem traucējumiem „vienmēr līst”.

Dažādās valstīs ir noteikti dažādi ierobežojumi, aizliegumi un normatīvie noteikumi, kas ierobežo vai aizliedz radio iekārtu lietošanu diapazonos, kuros darbojas meteoradari. Piemēram, ASV vispār ir aizliegts pat ražot tehniku, ja tā darbojas frekvencē, kas tuva meteoradaru frekvencei. Eiropā šie aizliegumi nav tik strikti, jo frekvenci atļauts izmantot, ja tā „netraucē meteoradara darbībai”. Atbilstīgajām institūcijām, kas uzrauga radiofrekvenču lietošanu, parasti ir tiesības traucējošas iekārtas konstatēšanas gadījumos to darbību slēgt. Latvijā šāda atbildīgā iestāde ir VAS „Elektroniskie sakari”.

Pārkāpēji tiek atrasti regulāri, atsevišķi traucējumi novērsti un traucējošo iekārtu darbība apturēta, taču regulāri parādās jauni traucējumu avoti un pilnībā atrisināt šo problēmu joprojām nav izdevies. Jo kamēr netiks pieņemt stingrāki regulēšanas mehānismi (līdz pat amerikāņu izmantotajam pilnīgam tuvās frekvencēs darbojošos iekārtu aizliegumam), tikmēr problēma paliks. Kā daļējs risinājums var būt arī meteoradara modernizācija, uzstādot jaunākās paaudzes programmatūru un procesoru, kas ļautu vismaz daļēji „atsijāt” šāda veida traucējumus. Taču šīs izmaksas ir ļoti lielas. Tādēļ, nenoliedzami, daudz racionālāk būtu valstiski stingrāk regulēt radioviļņu iekārtu izmantošanu. Un, cerams, nebūs jāsagaida tas brīdis, kad drošības problēma radīsies jau ļoti konkrētā situācijā, lai ķertos pie šī jautājuma risināšanas.

Papildus informācija par Latvijā lietojamo meteoroloģisko radaru

 

Kas ir meteoroloģiskie radari?

Meteoroloģiskie radari ir mērinstrumenti, kas skenē atmosfēru ar radioviļņiem, lai noteiktu nokrišņu atrašanās vietas un izsekotu to pārvietošanos.

Kurās vietās Latvijā ir izvietoti šie radari?

Latvijā ir izvietots viens meteoroloģiskais radars, kurš atrodas lidostas „Rīga” tuvumā. Tas ir LVĢMC meteoroloģiskais radars METEOR 500C, kas darbojas no 2006. gada novembra. Minētajam radaram atmosfēras skenēšana notiek ar radioviļņiem (5,4cm; 5,6GHz; C-josla), tā darbības rādiuss ir 250km un radara iegūtie attēli tiek atjaunoti reizi 10 minūtēs.

Kādu informāciju iespējams nolasīt no meteoroloģiskā radara un kurām organizācijām/nozarēm šī informācija visvairāk ir nepieciešama?

Iespējams noteikt (iegūt datus) par nokrišņu izvietojumu un to pārvietošanās ātrumu un virzienu atmosfērā. Ikviens iedzīvotājs, LVĢMC mājas lapā apmeklējot saiti http://www.meteo.lv/radars/?nid=482, var iegūt informāciju par lietus un sniega mākoņu pārvietošanos virs Latvijas teritorijas pagājušajā diennaktī. Ar šādas informācijas iegūšanu iespējams plānot veicamos darbus dažādās nozarēs: celtniecībā (piemēram, jumtu nomaiņu), lauksaimniecībā (piemēram, labības pļaušanu), iespējams precīzāk organizēt brīvdienu plānus un ieplānotos dārza darbus.

Kādas ierīces traucē meteoroloģiskajam radaram nolasīt informāciju un kāpēc?

Traucējumi radara attēlos parasti parādās „staru” veidā, bet atmosfēras piesārņojums, vēja ģeneratori un putnu bari – kā punktveida un citas formas objekti. Lielākā daļa šo traucējumu tiek filtrēti ar programmatūras palīdzību un lietotājiem redzamajos attēlos neskaidras informācijas parādīšanās apjoms tiek samazināts.

Kā valstiskā regulēšana notiek salīdzinājumā ar citām valstīm?

Visās valstīs ir organizācijas, kas atbild par radiofrekvenču izmantošanas kārtību atmosfērā. Likumdošanas pamatprincipi ir līdzīgi. Lielākajā daļā valstu, saņemot informāciju par radara darbību traucējošām iekārtām, atbildīgās institūcijas slēdz to darbību dažu dienu laikā.

 

Māris Vītols,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

Tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs