Pazemes ūdens

Šajā sadaļā ir iespēja apskatīt novērojumu tīkla izvietojumu Latvijā. Jebkuram interesentam ar rīka 'Datu pieejamība' palīdzību ir iespējams uzzināt kādās stacijās kādi faktiskie novērojumu dati par kādiem laika periodiem ir uzkrāti un ar rīka 'Datu meklēšana' palīdzību - lejupielādēt digitalizētos datus. Nedigitalizētiem faktiskiem novērojumu datiem piekļuve tiek nodrošināta, ierodoties klātienē Vides datu arhīvā.

Pazemes ūdeņu novērojumu tīklā ūdens līmeņa novērojumi tiek nodrošināti 60 novērojumu staciju 305 urbumos un ūdens kvalitātes novērojumi - 53 stacijas 218 urbumos un 30 avotos. Tīkls pārklāj visu Latvijas teritoriju, nodrošinot novērojumus visos aktīvās ūdens apmaiņas zonas horizontos, galveno uzmanību pievēršot horizontiem, kas tiek izmantoti ūdensapgādē. Lielākais tīkla blīvums ir Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, kur ir lielāks pazemes ūdeņu patēriņš, kā arī potenciālo piesārņošanas avotu skaits.

Pazemes ūdeņu novērojumu stacijas sastāv no vairākiem urbumiem, kas ierīkoti vienā kopā. Daļa urbumu aprīkoti ar filtriem dažādos dziļumos, bet dažās stacijās tiek novērotas tieši gruntsūdeņu līmeņu svārstības un to ķīmiskā kvalitāte. Ūdens līmeņa novērojumiem 41 stacijas 179 urbumi ir aprīkoti ar automātiskajiem mērītājiem, kas mērījumus veic katru dienu. Pārējos novērojumu urbumos šobrīd ūdens līmenis tiek mērīts manuāli no 1 reizes mēnesī līdz 4 reizēm gadā atkarībā no stacijas darbības uzdevuma.

Pazemes ūdens novērojumu dati tiek izmantoto šādiem mērķiem:

LVĢMC rīcībā ir kvalificēts personāls un viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums pazemes ūdens paraugu noņemšanai no urbumiem un avotiem. Noņemtie paraugi tiek nogādāti to ķīmiskai analīzei uz LVĢMC laboratoriju.