Rūjienas meteoroloģiskā stacija: viss notiek automātiski

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir vadošā meteoroloģisko prognožu veidošanas iestāde valstī. Tā apkalpo vairākus desmitus meteoroloģisko staciju. Lielākoties tās darbojas automātiskā režīmā, nosūtot apstrādātās ziņas uz centru Rīgā. Tā strādā arī Rūjienas meteoroloģiskā stacija.

Meteoroloģiskā stacija Rūjiena mērījumus ir sākusi 1922. gada 1. septembrī. Tajā laikā stacijā darbojās četri meteorologi diennakts režīmā, kuri nodrošināja plašu manuālo mērījumu un vizuālo novērojumu apjomu un datu pārraidi uz Rīgu kodētu telegrammu un papīru (grāmatiņas, tabulas, lentes) veidā.

Sākot ar 1997. gada beigām, Latvijā sākas meteoroloģiskā tīkla modernizācija un automatizācija. Rezultātā 2001. gada 17. maijā Rūjienā tika uzstādīta automātiskā meteoroloģiskā stacija «MILOS 500» ar dažādiem automātiskiem mērītājiem un automātiska datu savākšanas un pārraides sistēma — Integrētā Meteoroloģiskā sistēma (IMS). Tika automatizēti tādi rādītāji kā gaisa temperatūra un mitrums, atmosfēras spiediens, vēja ātrums un virziens, nokrišņu esamība un augsnes temperatūra zem dabiskās veģetācijas virsmas 20 cm, 40 cm un 80 cm dziļumā. Uzstādītā automātiskā sistēma varēja darboties autonomi — ik minūti fiksēja mērījumu, IMS to savāca un, tuvojoties novērojumu termiņam, pati sakodēja telegrammas nosūtīšanai uz Rīgu. Darbinieki stacijā turpināja strādāt diennakts režīmā, bet nu jau mērīja un novēroja tikai to, kas nebija automatizēts, laikus līdz novērojumu termiņam datus ievadīja IMS, un tā pati darbinieka vietā piekodēja klāt pie nosūtāmās telegrammas. 2006. gada 1. janvārī stacijas darbiniekus samazināja līdz diviem un stacija pārgāja uz pārtraukto darba režīmu ar tikai diviem novērojumu termiņiem 06:00 un 18:00 pēc Universālā laika, nodrošinot tādus manuālos mērījumus un vizuālos novērojumus kā mākoņu daudzums un formas, meteoroloģiskā redzamība, atmosfēras parādības, sniega segas biezums un tā raksturojums, nokrišņu daudzums un intensitāte, augsnes/sniega virsmas stāvoklis.

Automātiskā režīmā

Valsts ekonomiskā krīze 2012. gada augustā sasniedza arī darbiniekus Rūjienā, un no 2012. gada 16. augusta darbinieku skaits tika samazināts — stacija pārgāja automātiskā režīmā, slēdzot visus manuālos mērījumus un vizuālos novērojumus, bet turpinot jau iepriekš minētos automātiskos mērījumus.

Latvijas meteoroloģisko novērojumu tīklu veido 23 pamatstacijas, līdzīgas Rūjienai, no kurām vienpadsmit darbojas pilnīgi automātiskā režīmā, septiņās papildus automātikai darbinieki veic manuālos mērījumus un vizuālos novērojumus diennakts režīmā un piecās — divos termiņos. Tīklā ir izvietotas vēl 12 papildstacijas ar sašaurinātu novērojumu programmu, no kurām sešas arī jau strādā automātiskā režīmā, nodrošinot tikai nokrišņu daudzuma un intensitātes un sniega segas biezuma mērījumus.

Visu meteoroloģisko staciju darbs metodiski tiek koordinēts no Rīgas, ievērojot Pasaules meteoroloģiskās organizācijas vadlīnijas un kvalitātes nodrošināšanas procedūras. Katru gada stacijām tiek sagatavota novērojumu programma, pēc kuras tad arī rūpīgi tiek organizēts katras stacijas darbs. Stacijās ar darbiniekiem par manuālo mērījumu un vizuālo novērojumu izpildi ir atbildīgi paši darbinieki, bet automātikas darbības nodrošināšana, regulāri to apkopjot un sensorus nomainot uz kalibrētiem, ir tehniskā personāla atbildībā.

Visi stacijās veiktie mērījumi un novērojumi ar datu savākšanas un pārraides sistēmas palīdzību nonāk Rīgā izvietotajā meteoroloģisko datu bāzē, kur LVĢMC Monitoringa daļas meteorologi ik dienu veic ienākošo datu kvalitātes kontroli pēc speciāli šim nolūkam izstrādātiem algoritmiem.

VISS NOTIEK. 2014. gada 7. augustā — Rūjienas meteoroloģiskās stacijas mērījumu laukumā.

Autors – Jānis Līgats

Rūjienas siltuma rekords

2014. gada vasarā Rūjienā absolūtais karstuma rekords netika pārsniegts, joprojām ir spēkā 1992. gada 11. augusta rekords: +35.6° C. Toties diennakts gaisa temperatūras rekordi bira viens aiz otra:

2014. gada 24. jūlijā maksimālā gaisa temperatūra +30.6° C pārsniedza šīs dienas iepriekšējo 1963. gadā fiksēto rekordu: +30.1° C.

2014. gada 27. jūlijā +30.8° C pārsniedza 2011. gada +30.1° C.

2014. gada 30. jūlijā +30.8° C pārsniedz 1938. gada + 30.7° C.

2014. gada 3. augustā +31.2° C pārsniedz 1963. gada +30.5° C.

2014. gada 4. augustā +31.2° C pārsniedz 1971. gada + 29.6° C.

2014. gada 5. augustā +30.6° C pārsniedz 1986. gada +30.0° C.

2014. gada 6. augustā +31.0° C pārsniedz 1939. gada +30.7° C.

 

Papildu informācija:

 

Rolands Ostrovskis,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 28601605

E-pasts: rolands@tels.lv

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv