Valmieras Valsts ģimnāzijas un LVĢMC sadarbības rezultāts – zinoši, prasmīgi skolēni

Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis: „Labus rezultātus skolēni sasniegs, ja būs iespēja zināšanas pārbaudīt arī praksē”

Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis vada skolu, kas zināma ne vien Valmierā un Vidzemē, bet visā valstī. Pirmkārt, ar to, ka skola savu audzēkņu apmācībā izmanto daudzus inovatīvus līdzekļus. Tostarp arī mācību „poligonus”, kuros, piemēram, dabas zinības iespējams apgūt praktiski. Viens no tādiem ir meteoroloģiskā stacija, kas skolā iekārtota ar valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) atbalstu. Stacijas aparatūra ir LVĢMC lietotās meteo novērošanas iekārtas, kas pilnībā nodotas skolas vajadzībām. Tātad – skolēniem ir iespējas mācīties ne tikai no grāmatām, bet pārbaudīt iegūtās zināšanas arī praktiski. Un tas lieti noder gan mācību procesā, gan ļaujot skolēniem izvēlēties savu nākotnes profesiju.

Ko principā šāda "poligona" esamība dod skolai – kas ir tie labumi, ko iegūst skolēni?

Mūsu skolas filozofija ir tāda, ka mācības nenotiek tikai mācību kabinetā, bet gan visā skolas teritorijā. Protams, mēs varam būt priecīgi, ka kopumā skolai ir deviņi hektāri zemes, tādēļ, nenoliedzami, mums ir iespēja realizēt savus plānus. Skolā ir liela augu, minerālu, ģeoloģijas paraugu kolekcija, observatorija, saules paneļi, vēja rotori u.c. iekārtas. Mūsu mērķis ir izveidot hidrometeoroloģijas staciju, kurā skolēniem ir praktiska iespēja novērot temperatūras mērījumus, vēja virzienu un ātrumu, augsnes temperatūru uz augsnes. Skolā ir speciāli termometri, kas spēj izmērīt temperatūru pazemē dažādos dziļumos, iespējams noteikt saules spīdēšanas ilgumu, nokrišņu daudzumu utt. Skolēns mācoties ģeogrāfiju, bioloģiju, fiziku un ķīmiju iegūst starp priekšmetu saikni, kas viņam sniedz iespēju padziļināti iepazīties ar apgūstamā priekšmeta praktisko pusi. Jāpiebilst, ka skola sevi apgādā ar siltu ūdeni un skolā izvietota pat izstāžu zāle, norit arī reģionālā atkritumu šķirošana, notiek ļoti daudz vieslekciju, kuras vada valsts vadošie zinātnieki. Citiem vārdiem, skola spēj dot ne tikai teoriju, bet arī praksi.

Kā ir izdevies iekārtot šādu, Latvijas mērogiem patiešām unikālu „zinātnisku poligonu” skolēnu apmācībai?

Savulaik piedalījāmies projektā „Dabaszinību skola”, un man bija iespēja desmit dienas stažēties Anglijā, kur arī tika aizgūtas zināšanas un sākotnējā pieredze. Atgriežoties mājās jau bija skaidrs mērķis un arī misija. Tad arī sākām skolas teritorijā veidot hidrometeoroloģijas staciju, observatoriju utt. Piedalījāmies un uzvarējām uzņēmuma „Toyota” projektā, līdz ar to ieguvām finansējumu zinātnisku projektu realizēšanai. Un nu mums ir saules panelis, vēja rotors, kas jau pavisam drīz skolas dīķī ļaus darboties strūklakai. Būtībā var teikt, ka tās ir Anglijā aizgūtas idejas, bet realizācija, protams, ir tikai pašu uzņēmības rezultāts. Paši, nenoliedzami, par saviem līdzekļiem izdarīt nevaram, tādēļ runājām ar pašvaldību, valsts un privātām kompānijām, startējam dažādos attīstības projektos.  Mūsu skola var lepoties ar „Eko skolas” nosaukumu, piedalāmies projektā  „Inovatīvās pieredzes skola”, tostarp skola ir uzņemta UNESCO Asociēto skolu projekta tīklā. Skolā darbojas rekuperācijas iekārtas un ir izveidota izstāžu zāle. Vieni no skolas partneriem ir „ZAAO”, kas skolā izveidojuši vairākas interaktīvas spēles, tostarp partneri atkritumu šķirošanā apmāca kā skolotājus, tā arī skolēnus. Lai rezultāts būtu cerētais tikpat svarīgi bija arī piesaistīt speciālistus, skolotājus, investorus, jo tas patiešām ir dārgs prieks – attīstīt šāda „zinātniskā poligona” ideju.

Kā Valmieras Valsts ģimnāzija nonāca līdz sadarbībai ar LVĢMC? Kas tai bija iniciators?

Ideja ir nākusi no manis, bet LVĢMC ir vieni no mūsu labākajiem sadarbības partneriem. Un man ir patiess prieks par centra atsaucību. LVĢMC valdes priekšsēdētāja Stikutes kundze un centra valde Valmierā tikās gan ar skolas vadību, gan pilsētas mēru, jo skolu atbalsta arī pilsēta. Var teikt tā – ar Stikutes kundzes palīdzību „poligona” iekārtas ir skolā, un tās ir funkcionējošas, ar to palīdzību mēs mācām arī ķīmiju 5.,6.,7. klasei. Skolēni brauc no visa reģiona, apmācībās un praktiskajās iekārtu demonstrācijās piedalās arī vecāki. Būtībā šis „poligons” nav tikai hidrometeoroloģiskā stacija. Mums ir komplekss, kas sniedz skolēniem plašas iespējas izprast dabas zinātņu profesijas.

Kādas vēl sadarbības jums ir ar LVĢMC un citiem jūsu piesaistītajiem partneriem?

Formas ir dažādas. Piemēram, LVĢMC ne tikai palīdzēja mums ar hidrometeoroloģiskās stacijas iekārtošanu un novērojumu aparatūru, bet arī regulāri uzņem mūsu skolēnus pie sevis – rāda praksē, kā tiek veikti meteoroloģiskie un vides novērojumi, skaidro skolēniem visu atbilstošo profesiju specifiku, apmāca viņus. Ideja šai sadarbībai ir sniegt skolēniem praktiskas zināšanas. Sākotnēji skolēniem iepazīšanās norit ar skolā esošajiem „poligoniem”, pēc tam tiek dota iespēja doties uz LVĢMC, lai tiktos ar speciālistiem, un otrādi. Mums ir ģeogrāfu, ķīmiķu, matemātiķu, astronomu, biologu skolas, tas viss palīdz sniegt padziļinātu ieskatu dabas zinātnēs un atbilstošajās profesijās. Ar centa atbalstu skolai izveidota ģeoloģijas kolekcija, principā, centrs sniedzis būtisku pamatu skolas darbības nodrošināšanā – LVģMC palīdzējis pie bibliotēkas izveides, sniedzis atbalstu ģeoloģijas, astronomijas u.c. dabas zinātņu jomu mācību materiālu izveidē.

Kādi sadarbības partneri vēl palīdz jūsu skolēniem apgūt ar vidi un dabas zinātnēm saistītās profesijas?

Esam piesaistījuši, piemēram, VAS „Latvijas valsts meži”, sadarbojamies ar Latvijas Universitātes Ķīmijas, Bioloģijas, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu u.c. fakultāti, kā arī Vidzemes augstskolu un Daugavpils universitāti. Idejas un arī iespējas ir daudz, un mēs noteikti nestāvam uz vietas, mēs turpinām augt. Piemēram, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti mums ir izveidots robotikas centrs, kura būvniecība šobrīd tuvojas noslēgumam. Šī joma mūsu skolā ir ļoti augstā līmenī. Mums ir jaunie ķīmiķi, kuriem bija septiņas sākotnējās nodarbības pie mums, Valmierā, bet vēlāk Rīgā – uzņēmumos „Olainfarm”, „Grindeks” u.c. Noslēgumā ir vasaras nometne jaunajiem ķīmiķiem. Līdzīgi ir ar bioloģiju u.c. jomām.  Piesaistot pareizos cilvēkus un atrodot atbalstu, viss ir iespējams, līdzekļus sniedz gan pilsēta, gan sponsori, piemēram, jaunos matemātiķus atbalsta „SEB” banka, ģeogrāfus „Swedbank”.

Kā jūs kopumā redzat šādu sadarbību starp skolu un kādu zinātnisku vai izpētes centru, ne tikai LVĢMC?

Galvenais ir sniegt skolēniem izpratni par nākotnes profesiju un likt pamatu padziļinātu zināšanu apguvei. Skolas uzdevums ir sagatavot nākotnes speciālistus, kuri būs kompetenti izvēlētās specializācijas darba vidē. Skolēniem ir jāsniedz iespējas darboties arī praktiski izvēlētajā jomā, tikai tad viņi savas nākotnes profesijas izvēlē nekļūdīsies.

Kādu lomu izglītības procesā kopumā Valmieras Valsts ģimnāzijā ieņem skolas „zinātniskais poligons”? Un kādai lomai šāda veida praktiskām apmācībām būtu jābūt ideālajā skolas modelī?

Šīs iekārtas palīdz skolēniem iepazīties krietni tuvāk un izvairīties no negatīviem iespaidiem nākotnē, kas var rasties, ja nav praktiskas izpratnes par nozari. Līdz ar šāda „poligona” esamību jomās, kas ir saistītas ar meteoroloģiju, ģeoloģiju, ģeogrāfiju, astronomiju u.c. dabas zinātņu nozarēm, mūsu skolēniem ir iespējas iegūt ļoti padziļinātas zināšanas. Ir iespējas ar šīm zinātnēm intriģējošā un ļoti praktiskā veidā iepazīstināt arī sākumskolas bērnus (dabas zinības mūsu skolā padziļināti mācās no 5. klases). Tāpat visam Vidzemes reģionam un Valmieras apkārtnes bērniem ir iespējas izmantot mūsu zinātnisko bāzi. Un tas ir ieguvums arī reģiona skolu skolēniem, kuri brauc iepazīties ar mūsu iekārtām. Būtībā var teikt tā – vismaz mūsu skolā mums jau būtu grūti iedomāties, ka šādu apmācības iespēju nav. Bet gribu uzsvērt – lai to visu realizētu, vispirms ir jābūt pašu idejām, pašu gribasspēkam un gatavībai meklēt kontaktus. Ja nebūs skolu direktoru un skolotāju ieinteresētības, tad pat vislabākā tehnika un vismodernākie mācību paņēmieni neko praktisku nedos. Piemēram, mēs šobrīd jau domājam par tālākiem soļiem _ citiem mācību priekšmetiem, kurus varētu apgūt līdzīgā veidā. Piemēram, matemātikā. Un nozīme šādai praktiskai pieejai tikai pieaugs.

Vai var šobrīd nosaukt konkrētus praktiskus ieguvumus no sadarbības un šāda „poligona”?

Tie galvenie ieguvumi ir zinoši, mācību priekšmetus izprotoši skolēni. Par to liecina arī mūsu skolēnu panākumi. Pagājušajā gadā viens no skolēniem devās uz pasaules jauno ģeogrāfu olimpiādi ķelnē, šogad uz Japānu, principā, mums ir spēcīga ģeogrāfu saime. Tā skolēnu paaudze, kas sasniegusi labus rezultātus mācību laikā, turpina augt arī turpmāk. Un nešaubos ne mirkli – arī dzīvē viņu rezultāti un sasniegumi būs visaugstākajā līmenī.

Kādi būtu vēlējumi citām izglītības iestādēm – skolām, profesionālajām skolām, augstskolām, lai šāda veida sadarbība būtu daudz izplatītāka? Kas tam nepieciešams – finanses, speciālisti, savstarpējā ieinteresētība?

Viens ir skaidrs, otru šādu hidrometeoroloģisko staciju citā skolā neuzbūvēs, bet te ir cits virziens, var veidot ģeoloģijas kolekciju, augu valsts kolekciju, piemēram, sadarbībā ar „Latvijas valsts mežiem”, attīstīt astronomiju, uzbūvēt observatoriju, realizēt kādus projektus jebkurā no mācību priekšmetiem. Vajadzīga vispirms iniciatīva, un tad arī jāmeklē iespējas un resursi. Skolām ir jāskatās, kas ir tieši viņu plusi, kādi ir pieejamie resursi. Piemēram, mums ir plaša teritorija, dīķis, tātad ir iespējas izvietot hidrometeoroloģisko staciju. Bet to visu var darīt arī citādi – skolas var attīstīt, piemēram, astronomiju, mūsdienās teleskopi arī vairs nemaksā milzu naudu, cita skola var darboties ar augu valsti utt. Svarīgi ir veidot arī projektu nedēļas, dodot iespēju citu skolu skolēniem doties apmaiņas braucienos, iepazīt ierīces, tādējādi gūstot pieredzi.

Ko jūs teiktu potenciālajiem skolas sadarbības partneriem, ja būtu jāraksturo viņu iegūtais labums no šādas palīdzības skolām?

LVĢMC vadība ir viena no pirmajām, kas saprata galvenos šādas sadarbības plusus. Un arī izdarīja ļoti daudz, lai izveidotu šādu „poligonu”, kurā skolēniem būtu praktiska iespēja darboties. Jo tas nav vienas dienas, tā sauktais „ātrais” ieguvums. Gala rezultātā arī skolas sadarbības partneris iegūs labi izglītotu, ieinteresētu un zinātkāru jaunieti, kas perspektīvā būs augstas raudzes jaunais speciālists. Un lieti noderēs, piemēram, šajā gadījumā LVĢMC. Tikai šī sadarbība ir jāveido rūpīgi, jo tas prasa augstus resursus.

Kā varat raksturot ikdienas sadarbību ar LVĢMC?

Sadarbība ir lieliska. Centra vadība vienmēr ir bijusi atsaucīga, mūsu darbam – skolēnu izglītošanai – palīdz arī centra speciālisti. Skolēni dodas ekskursijās uz LVģMC, kur tiek izrādītas ierīces, speciālisti ar tām tuvāk iepazīstina, tādējādi sniedzot ieskatu darba vidē un specifikā. Vēlos uzsvērt, ka LVģMC valdes attieksme vienmēr ir ļoti pretimnākoša, arī speciālisti cenšas palīdzēt skolēniem zināšanu ieguvē, nekad nežēlojot laiku.

Jūs jau pieminējāt, ka mācību hidrometeoroloģisko staciju apmeklē arī reģiona skolu skolēni.

Valmieras Valsts ģimnāziju regulāri apmeklē skolēnu grupas. Vismaz 2 – 3 nedēļā. Pie mums brauc mācīties arī ārzemju skolēni, piemēram, vācieši, igauņi, horvāti. Mēs ļoti labprāt iepazīstinām viņus ar skolā esošajām ierīcēm, izrādām teritoriju un izstāstām visus neskaidros jautājumus. Ieejas maksas šajā „poligonā” nav, tikai iepriekš gan būtu vēlams pieteikties, ja ir vēlme redzēt visu klātienē.

Interviju sagatavoja:

Rolands Ostrovskis