Zanita Avotniece: „Pieredze EUMETSAT ir nenovērtējama, un lieti noderēs darbam Latvijā.”

Zanita Avotniece, vides zinātņu doktorante un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas sinoptiķe, ir pirmā Latvijas jaunā zinātniece, kurai dota iespēja papildināt profesionālās zināšanas meteoroloģijā un klimatoloģijā vadošajā Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijā EUMETSAT. Latvijā Zanita atgriezīsies vien nākamā gada vasarā, kad arī varēs savas jauniegūtās zināšanas un prasmes likt lietā savā pamatdarbā LVĢMC. „Manuprāt, lielākie ieguvumi no šīs pieredzes apmaiņas būs tieši devums LVĢMC klimata nozares un pētījumu attīstībā, kurā mums ir ko pamācīties no citu valstu kolēģiem un meteoroloģiskajiem dienestiem, tāpēc šādas iespējas izglītoties ir obligāti jāizmanto,” ir pārliecināta jaunā zinātniece Zanita Avotniece.

Kā Jums izdevās nokļūt Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijā (EUMETSAT), vai piedāvājums nāca no LVģMC, vai arī tā bija Jūsu iniciatīva?

Par iespēju doties apmācībā uz EUMETSAT zināju jau pirms krietna laika, un pagājušajā pavasarī nolēmu izmēģināt laimi un pieteikties apmācībām. Kad par savu ieceri informēju kolēģus LVĢMC, viņi bija ļoti atbalstoši un pretīmnākoši, kas neapšaubāmi vairoja manu drosmi un motivāciju. Jāsaka gan, ka konkurss uz šo apmācību vietu bija visai spraigs – bija pieteikušies pretendenti arī no citām EUMETSAT dalībvalstīm, bet pēc ilgas un nopietnas intervijas klātienē, kuras laikā tika testētas manas zināšanas ne tikai operatīvajā meteoroloģijā, sinoptikā un satelītu meteoroloģijā, bet arī klimatoloģijā, tika izlemts par labu manai kandidatūrai.

Cik ilgu laiku Jums nāksies būt prom no mājām un kādi, jūsuprāt, ir lielākie ieguvumi no šīs pieredzes apmaiņas?

Mana apmācība EUMETSAT ilgs 9 mēnešus, līdz ar to Latvijā atgriezīšos tikai nākamā gada vasarā. Apmācības laikā mani galvenie uzdevumi, protams, ir apgūt jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas satelītu novērojumu izmantošanā meteoroloģijā un klimatoloģijā, tāpēc, lai padarītu apmācību iespējami efektīvu, šo mēnešu laikā strādāju pie vairākiem konkrētiem projektiem. Tā kā pēc profesijas esmu sinoptiķe ar padziļinātu ienteresi meteoroloģisko satelītu novērojumu izmantošanā savā ikdienas darbā, kā arī savas un citu kolēģu kompetences celšanā, viens no šiem maniem projektiem ir padziļināta operatīvās satelītu meteoroloģijas apguve, kas nozīmē gan teorētisku zināšanu apguvi, gan prasmes darbā ar specifiskām satelītu datu vizualizācijas sistēmām, kā arī trenniņprogrammu izstrādi speciālistu apmācībai. Šī projekta ietvaros ikdienā veicu dažādu procesu analīzi (piemēram, Etnas vulkāna izvirduma mākoņu analīzi, izmantojot meteoroloģisko satelītu novērojumus), piedalos dažādos tiešsaistes apmācību kursos gan kā klausītāja, gan arī pati prezentēju sava darba rezultātus, kā arī šobrīd strādāju pie apmācību kursu izstrādes Baltijas reģiona sinoptiķiem, kas februārī notiks Rīgā, LVĢMC telpās. Savukārt otrs projekts, pie kura strādāju EUMETSAT, un kas aizņem lielāko daļu manas apmācības, ir vairāk saistīts ar satelītu novērojumu izmantošanu klimatoloģijā – uz satelītu novērojumiem balstīta klimata atlanta izveidi Eiropai un Latvijai. Ja pirmais projekts vairāk ir saistīts ar apmācību, tad šī otra projekta rezultāts jau būs „taustāms” produkts – klimata atlants.

Vai Jūs īsumā varētu izstāstīt kādus konkrēti darbus veicāt saistībā ar Etnas vulkāna izvirdumu?

Galvenais uzdevums, stradājot ar Etnas izvirdumu oktobra beigās, bija raksturot iespējas identificēt vulkānisko pelnu mākoņus un atšķirt tos no parastiem mākoņiem. Šajā nolūkā tika sagatavoti satelītattēli dažādās spektrālo kanālu kombinācijās, kā arī apskatīti satelītu produkti, kas potenciāli varētu palīdzēt vulkānisko pelnu mākoņu identificēšanā un to izplatības raksturošanā.

Cik lielā mērā šāds darbs kopā ar EUMETSAT zinātniekiem un meteorologiem palīdz arī darbā Latvijā, vai pieredze kopumā ir noderīga?

Satelītu novērojumi gūst aizvien lielāku popularitāti un ietekmi meteoroloģijā un klimatoloģijā, līdz ar to darbs ar cilvēkiem, kas ir tieši saistīti šīs informācijas sagatavošanā un izplatīšanā, ir ļoti vērtīgu zināšanu avots. Turklāt dažādu problēmu risināšana klātienē norit daudz veiksmīgāk un aizņem daudz mazāk laikā, kā risinot tās attālināti.

Vai šos pētījumus aizsākāt vēl būdama Latvijā, vai arī visi darbi notika uz vietas – sadarbībā ar EUMETSAT?

Arī pirms došanās apmācībā uz EUMETSAT esmu piedalījusies gan bīstamu laika apstākļu analīzes izstrādāšanā, gan arī speciālistu apmācībā LVĢMC, kā arī, studējot Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē bakalaura, maģistra un tagad arī doktorantūras studijās, esmu nodarbojusies ar klimata pētījumiem – galvenokārt ar ekstremālo un bīstamo parādību klimatisko analīzi. Tomēr apmācības laikā izstrādājamie projekti man ir kas pavisam jauns. Arī līdz šim savā darbā esmu izmantojusi satelītu novērojumu informāciju, bet šobrīd paveras pavisam citi apvāršņi, iespējas un veidi, kā šo informāciju izmantot daudz efektīvāk.

Vai varat īsumā raksturot darbu rezultātus EUMETSAT organizācijā (salīdzinājumā ar jau esošajiem pētījumiem)?

Šobrīd par rezultātiem runāt vēl ir grūti, jo neesmu tikusi pat līdz pusceļam savu projektu izstrādē. Tomēr jau tagad esmu guvusi daudz jaunas informācijas par pieejamiem satelītu informācijas avotiem, datu kopām, apmācību metodiku. Pakāpeniski top arī klimata atlants, šobrīd strādāju pie Saules radiācijas un mākoņainuma klimatiskā raksturojuma izveides, bet plānā vēl ir arī vairāku citu parametru – piemēram, nokrišņu, piekrastes ūdens līmeņa, viļņu augtuma u.c.- analīze.

Kādi Jums kā zinātniecei ir, teiksim, lielākie sapņi – piedalīties kādos pētījumos, ekspedīcijās, izpētes projektos?

Mani lielākie sapņi ir radīt kaut ko paliekošu un noderīgu, līdz ar to ļoti ceru, ka ar savu darbu un entuziasmu spēšu dot savu artavu meteoroloģijas un klimatoloģijas jomu attīstībā Latvijā. Bet tas, protams, ir mans ilgtermiņa mērķis un sapnis.

Vai varat salīdzināt kolēģus EUMETSAT sistēmā un kolēģus LVĢMC – profesionālajā, koleģiālajā, cilvēciskajā līmenī?

Šīs divas institūcijas salīdzināt ir visai grūti. LVĢMC strādā speciālisti, sava darba fanātiķi, ar lielu darba stāžu, līdz ar to starp ilglaicīgajiem kolēģiem veidojas ļoti stabilas attiecības. Savukārt EUMETSAT ir raksturīga liela cilvēku nomaiņa un rotācija, kā arī šajā organizācijā ir pārstāvēti ļoti daudzu valstu zinātnieki (piemēram, lai gan EUMETSAT mītne atrodas Vācijā, tikai 25% no darbiniekiem ir vācieši) – tas, manuprāt, veicina cita veida komunikāciju starp kolēģiem, kā arī dažādie temperamenti un kulturālās atšķirības padara darba vidi ļoti dzīvīgu.

 

Papildu informācija:

Ainars Vladimirovs,

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

sabiedrisko attiecību konsultants

Tālrunis: 67289073, 29234250

E-pasts: ainars@tels.lv

 

Valsts SIA „LVĢMC” pārrauga vairākas svarīgas nozares, nodrošinot meteoroloģisko novērojumu veikšanu un analīzi, prognožu veidošanu, kā arī vada vides kvalitatīvos un kvantitatīvos novērojumus un analīzi, vides statistikas datu ievākšanu un analīzi, bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, vides un radiācijas laboratoriju uzturēšanu un ģeoloģijas nozares vadību. LVĢMC sadarbības partneri ir Nacionālie Bruņotie spēki, lielākie valsts uzņēmumi (piemēram, „Latvijas valsts ceļi”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Gaisa satiksme”, „Latvenergo” u.c.), enerģētikas, ceļu būves, mežsaimniecības, transporta un citu nozaru uzņēmumi, ko būtiski ietekmē vides, ģeoloģijas vai meteoroloģiskie apstākļi. Vairāk: www.lvgmc.lv