LVĢMA

• LV
• EN

Atskats uz laika apstākļiem marta 3. dekādē

Martu noslēdzošās dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,7 grādus virs normas. Arī nokrišņu daudzums bija lielāks kā parasti  – 186% no normas, visai ievērojamas bija dekādes nokrišņu daudzuma teritoriālās svārstības – no tikai 58% no normas Pāvilostā līdz četrām dekādes nokrišņu normām Gulbenē.

Aizvadītajās dekādes dienās mēs Latvijā piedzīvojām gan ziemu, gan pavasari. Perioda pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija līdz 2 grādiem zem normas, naktī sals bija visā Latvijas teritorijā, vietām temperatūrai noslīdot līdz pat -5...-12 grādiem. Atbilstoši temperatūrai, nokrišņi šajā laika periodā galvenokārt bija sniega un slapja sniega veidā. To daudzums bija teritoriāli nevienmērīgs - vairāk nokrišņu bija Latvijas centrālajos un austrumu rajonos. It sevišķi bagāts ar nokrišņiem bija 26. marts – Mērsragā un Rīgā šīs diennakts nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs vienai, bet  Alūksnē un Gulbenē – divām visas dekādes nokrišņu normām.

Turpmāk debesis sāka skaidroties, kļuva siltāks, samazinājās nokrišņi, un dekādes beigās diennakts vidējā gaisa temperatūra jau bija 5-6 grādus virs normas. 29. un 30. martā dienā gaiss sasila līdz +6...+15; 31. martā līdz  +8...+16 grādiem. Mēneša pēdējā diena vissiltākā bija Baltijas jūras piekrastē – Ventspilī un Pāvilostā tika augsta gaisa temperatūra šai marta dienā tika novērota pirmoreiz.

Atbilstoši temperatūrai un nokrišņiem, sniega sega Latvijas teritorijā bija ļoti nevienmērīga gan pārklātībā, gan daudzumā, gan biezumā. Visu dekādi sniegs sedza Austrumlatvijas augstieņu rajonus, vislielāko biezumu gan visā martā, gan visā 2007./2008. gadu aukstajā sezonā sasniedzot 27. martā Alūksnē – 44 cm. Mēneša pēdējās dienās sniegs ātri kusa un 1. aprīļa rītā 1-8 cm biezumā klāja vairs tikai Austrumlatvijas augstieņu augstākās vietas.

Dekādes gaitā visstiprākais vējš bija 26. martā. Ventspilī un Pāvilostā vēja brāzmas šai dienā sasniedza 20-25, pārējā teritorijā 14-19 m/s.