2008. g. marts

1.      dekāde

 „Emmas” vētras spēks

Dekādes sākumā virs Eiropas tika novērota aktīva cikloniskā darbība. 3. martā aktīvi Ziemeļatlantijas cikloni atnesa stipru vētru, kurā dzīvību zaudēja 15 cilvēki. Stihijas epicentrā atradās Vācija, tās meteorologi vētrai deva vārdu „Emma”. Visstiprākais vējš Vācijā: 61 m/s (Wendelstein), 53 m/s (Zugspitze), 45 m/s (Feldberg/Schwarzwald). Vācijas centrālajā daļā vējš sasniedza 33-42 m/s, piekrastē, kur ūdens līmenis pacēlās līdz 2,63 metru atzīmei, vējš pūta ar ātrumu 34-36 m/s. Austrijā – Vīnē - vēja ātrums sasniedza 34 m/s. Nīderlandē pilnībā tika pārtraukta aviācijas un dzelzceļa satiksme.

„Emmas”nokrišņi un ziema Centrāleiropā

Vējš atnesa arī ļoti spēcīgus nokrišņus, kurus pavadīja krusa un pērkona negaiss. Bulgārijā (Mussala) diennakts laikā izkrita 106 mm nokrišņu, Slovākijā (Lomnicky Stit) nokrišņu daudzums (pārsvarā sniega veidā) sasniedza 69 mm. Nīderlandē uzsniga 5-6 cm bieza sniega sega, bet Vācijas dienvidu rajonos, Austrijā un Luksemburgā 12 stundu laikā sniega segas biezums sasniedza 30 cm. Vācijā  gaisa  temperatūra  pazeminājās līdz -7, bet Austrijas un Šveices kalnos līdz pat -20 grādiem.

Aukstums Skandināvijā

Aukstās gaisa masas noteica laiku arī Skandināvijā, kur naktī uz 5. martu Zviedrijas un Somijas ziemeļos, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra noslīdēja līdz -28...-30 grādiem.

Aukstums Vidusjūras piekrastē

Dekādes otrajā pusē strauji pazeminājās temperatūra Eiropas dienvidos: Spānijas vidienē 6. marta rītā gaisa temperatūra bija tikai -6°, kalnu rajonos putināja, nopietni tika traucēta satiksme arī Pirenejos. Visā Vidusjūras centrālajā daļā tika novēroti spēcīgi nokrišņi - Neapolē diennakts laikā izkrita 92 mm (vairāk kā mēneša norma), Palermo -122 mm (divas mēneša normas).

Siltuma rekordi Krievijas Eiropas dienvidos

Krievijas Eiropas dienvidu daļā 9. martā tika uzstādīti jauns siltuma rekordi: Vladikaukāzā temperatūra sasniedza +25,7, Sočos +23,4°C. Vidējā diennakts temperatūra pārsniedza normu par 10-15 grādiem, tādējādi vairāk līdzinoties gaisa temperatūrai jūnijā.

Spēcīgs vējš Britu salās

Pašās dekādes beigās -  9.-10. martā - ciklons virs Atlantijas ziemeļiem atnesa stipru vēju Britu salām. Vējš pūta ar ātrumu 36 m/s, vietām pacēlās ūdens līmenis, appludinot dzīvojamās ēkas, tika slēgtas vairākas automaģistrāles, Hītrovas lidostā tika atcelti 130 reisi, bez elektrības palika 10 tūkstoši māju: 7 tūkstoši Anglijas dienvidrietumos, 3 tūkstoši Velsā.

2. dekāde

Stiprs vējš un nokrišņi

Mēneša otrajā dekādē Eiropai no Atlantijas okeāna pietuvojās cikloni, atnesot spēcīgu vēju un stiprus nokrišņus. Vienīgi dienvidu rajonos atsevišķās dienās valdīja anticiklons.

1. dekādes beigās netālu no Kanādas izveidojās ciklons, kurš, šķērsojot Atlantijas okeānu, marta 2. dekādes sākumā sasniedza Eiropu.

Francijas ziemeļrietumos bez elektrības palika 75 000 māju. Viens cilvēks gāja bojā, pakļūstot zem lūztoša koka. Francijas rietumu piekrastē viļņu augstums sasniedza 6 metrus. Lamanša jūras šaurumā spēcīgo vēja brāzmu un augsto viļņu dēļ nogrima kāds zvejas kuģis, bet visus apkalpes locekļus izdevās izglābt.

Lielbritānijā vietām vēja ātrums brāzmās sasniedza 35 m/s, bet nokrišņu daudzums bija 19 mm (40 % no mēneša normas). Vēja radīto postījumu dēļ bez elektrības palika 10 000 māju un tika slēgtas vairākas automaģistrāles. Daudzviet tika traucēta dzelzceļa satiksme un kavējās reisi Hītrovas lidostā.

Daudzviet Centrāleiropā vēja ātrums sasniedza 20-25 m/s. Stiprs lietus (līdz pat 30 mm) lija Francijā, Vācijā, Itālijas ziemeļu daļā, kā arī Čehijā. Polijā maksimālais nokrišņu daudzums bija 17 mm.

Jauns ciklons virs Norvēģu jūras 14. martā atnesa spēcīgu vēju un stipru lietu Rietumeiropai un Norvēģijai. Diennakts laikā dažos Lielbritānijas rajonos lietus nokrišņu daudzums bija vairāk kā 20 mm. Norvēģijā, Vācijā un Francijā daudzviet vēja brāzmas bija līdz 20 m/s, bet vietām līdz 28 m/s.

Dekādes beigās stipri nokrišņi izkrita bijušās Dienvidslāvijas valstīs. Daudzviet to daudzums sasniedza 20 mm, bet vietām tuvojās 40 mm. Lai gan Serbijā, Horvātijā un Slovēnijā šajā laikā temperatūra parasti ir no +12 līdz +17 grādiem, šogad ziemeļu vēju ietekmē gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +5...+10 grādus. Zemo temperatūru dēļ vietām nokrišņi bija arī slapja sniega veidā. Gaisa temperatūras pazemināšanās zem 0º un nokrišņi sniega veidā bija vērojami arī Beļģijā, Vācijā, Čehijā un Ungārijas dienvidos. Nokrišņus pavadīja spēcīgas vēja brāzmas, kas vietām pārsniedza 20 m/s.

Migla

18. marta rītā bieza migla klāja Baltkrieviju un Ukrainu. Tās veidošanos veicināja siltais un mitrais gaiss, kas no Vidusjūras ar dienvidrietumu vējiem nonāca virs vēsās zemes virsmas. Miglas laikā vietām redzamība nepārsniedza 100 metrus.


3. dekāde

Atlantijas ciklons „Mellija”

Dekādes sākumā Eiropu sasniedza jauns Atlantijas ciklons, kura centrs šķērsoja Skandināvijas dienvidus. Ciklona ietekmē spēcīgs vējš pūta Britu salās un Centrāleiropā. Vēja brāzmas tajā sasniedza 30-35 m/s, bet piekrastē pat 40 m/s. Anglijā, Beniluksa valstīs un Norvēģijā nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 18-23 mm.

Savukārt, ciklonu darbības rezultātā Eiropā turpināja ieplūst aukstais arktiskais gaiss. Vācijas dienvidos temperatūra 20. martā bija tikai 0…+2°, ap +2°C tā bija Čehijā un Slovākijā, bet Polijas austrumos termometra stabiņš nepakāpās augstāk par 0 grādu atzīmi.

Arī Lieldienās (23.-24. martā) ciklona ietekmē Lielbritānijā bija negaidīti ziemīgi laika apstākļi. Temperatūrai ievērojami pazeminoties, lietu nomainīja sniegs, kas kopā ar apledojumu apgrūtināja satiksmi uz daudzām automaģistrālēm. Lielbritānijā tās bija aukstākās Lieldienas pēdējo 25 gadu laikā.

Ciklons Eiropas dienvidos

Aktīva ciklona, ko vācu speciālisti nodēvēja par „Nannī”, centrs dekādes vidū (24.-25. martā) atradās virs bijušās Dienvidslāvijas teritorijas. Tur vietām nokrišņu daudzums sasniedza 99 mm. Stiprs lietus bija arī Itālijā un Francijas austrumos, kur to vietām papildināja pērkona negaiss. Itālijas dienvidos nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 44 mm, bet Horvātijā un Serbijā vairāk kā 51 mm. Austrijā, Ungārijā un Čehijā nokrišņi bija gan lietus, gan slapja sniega veidā. Čehijā slapja sniega nogulums sasniedza 14 mm, bet krusa bija diametrā līdz 5 mm. Stipros nokrišņus pavadīja arī brāzmains vējš, vietām brāzmās pārsniedzot 20 m/s. Rumānijā putināja, bet Bukarestē vēja brāzmas pastiprinājās līdz 30 m/s, tādēļ vietām tika bojātas ēkas un elektropārvades līnijas. Savukārt Albānijā pēc stiprām lietavām applūda galvaspilsēta Tirāna. Tur tika traucēta satiksme un bojātas kanalizācijas sistēmas.

Sniegs Eiropas dienvidos

Dekādes vidū virs Eiropas atmosfērā bija izveidojusies šaura zema spiediena ieplaka. Ar ziemeļu vējiem aukstais Grenlandes gaiss sasniedza ne tikai kontinentālo Eiropas daļu - slapjš sniegs izkrita pat Vidusjūras subtropiskajās salās (Korsikā, Sardīnijā, Sicīlijā, Maltā). Neparastie laika apstākļi bija iemesls daudziem satiksmes negadījumiem – Nīderlandē diennaktī avarēja ap 1000 mašīnu, simtiem avāriju bija Šveicē un Austrijā. Gaisa temperatūra šajās dienās Francijā bija +5…+8°, Vācijā ap 0, Čehijā un Slovākijā ne augstāk par +5°, Austrijā ap +7°C.

Savukārt Krievijas centrālajos rajonos spēcīga gaisa plūsma no Ziemeļāfrikas atnesa siltas gaisa masas, tā rezultātā siltuma rekordi tika konstatēti Krievijas Eiropas teritorijas dienvidos. Krievijas rietumu pierobežā, Baltijas valstīs, Baltkrievijā, kā arī Ukrainā līdz pat Balkāniem nelabvēlīgus laika apstākļus ar lietu un pērkona negaisu, noteica kontrastainu fronšu apgabals, kur satikās arktiskais gaiss ar subtropisko.

Dekādes pašās beigās Eiropas austrumu daļā pastiprinājās Krievijas anticiklona augsta spiediena atzars - šeit laiks uzlabojās, ienesot daudzviet jau pavasarīgākas noskaņas. Rietumos  laika apstākļus vēl noteica ciklonu darbība.