2008. g. aprīlis

1. dekāde

Stiprs vējš un nokrišņi

Dekādes sākumā Skandināvijas dienvidos atradās ciklons, kurš vietām atnesa stipras vēja brāzmas un lietu. Anglijā vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 25, bet Francijas ziemeļos un rietumu piekrastē līdz 33 m/s. Alpu kalnos spēcīgākās vēja brāzmas bija no 23 līdz 28 m/s. 28 m/s  stiprumu vēja brāzmas sasniedza arī Vācijas rietumu daļā un Norvēģijas fjordos. Mazliet mierīgāks vējš bija Čehijā– 18-20 m/s.

Mēneša pirmajā dienā stiprs lietus bija Anglijas ziemeļu daļā, kur diennakts laikā nolija 20 mm. Ciklonam virzoties uz austrumiem, stiprs lietus nolija arī Vācijā, Austrijā un Čehijā.

Dekādes vidū ciklons no Atlantijas okeāna atnesa spēcīgas vēja brāzmas un nokrišņus Norvēģijā - Valsts dienvidrietumos izkrita 30-40 mm nokrišņu, bet piekrastes rajonos vējš pastiprinājās līdz 20-25 m/s. Tikpat stipras vēja brāzmas bija arī Lielbritānijas ziemeļos, Alpos un Adrijas jūras piekrastē.

7. aprīlī jauns ciklons no Atlantijas okeāna atnesa mērenus nokrišņus Eiropas centrālajā un ziemeļu daļās. Eiropas ziemeļos vēja brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, bet Īrijā un Lielbritānijas ziemeļos līdz 30-35 m/s.

Šajās dienās ciklona ietekmi sajuta arī Eiropas dienvidu daļas iedzīvotāji. Balkānu kalnos izkrita 17 mm nokrišņu, bet Grieķijā diennakts laikā nolija 50 mm lietus. Vēja brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s.

Dekādes pēdējās dienās Eiropu sasniedza kārtējais ciklons no Atlantijas okeāna. Pireneju pussalā diennakts laikā lietus nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm. Spēcīgo lietu pavadīja pērkona negaiss un brāzmains vējš (līdz 27 m/s).

Vēja brāzmas nerimās arī Centrāleiropā, Slovākijā tās sasniedza 37-41 m/s, Vācijā un Polijā 15-20 m/s.

Vēss laiks

Lai gan aprīlis ir pavasara vidus mēnesis, gaisa temperatūra Eiropas valstīs saglabājās vēl salīdzinoši zema. Dekādes vidū dienā gaiss iesila tikai līdz +8...+15 grādiem. Līdz +20 grādiem gaisa temperatūra paaugstinājās Grieķijā un Itālijā, bet Spānijā un Portugālē vietām, saulei spīdot, gaiss sasila līdz +30 grādiem.

7. aprīlī Francijas centrālajā daļā un ziemeļos, kā arī Vācijā un Lielbritānijā, gaisa temperatūra sasniedza tikai 0...+5 grādus.

Dekādes pēdējās dienās Eiropā atgriezās ziema. Britu salās un Francijā vietām izveidojās pat neliela sniega sega. Sniega dēļ palielinājās ceļa satiksmes negadījumu skaits, kā arī daudzu cilvēku mājokļi uz laiku palika bez elektrības.

Migla

Dekādes vidū Itālijā, Čehijā, Slovēnijā, Ungārijā, Maķedonijā, Serbijā un Horvātijā vietām izveidojās migla, kuras laikā redzamība bija zemāka par 50 metriem.

 

2.  dekāde 

Ciklonu darbība - lietusgāzes, stipri vēji

Otrajā aprīļa dekādē virs Eiropas teritorijas lielākās daļas atradās aktīvs ciklons, kas izraisīja spēcīgas lietavas un vēsu laiku. Norvēģijā un Zviedrijā diennakts vidējās gaisa temperatūras  pietuvojās  nullei, Rietumeiropā  naktī  un rīta stundās temperatūra noslīdēja līdz -1...-5 grādiem. Šajā pašā laikā daudzviet Dienvideiropā tika novērots ļoti stiprs lietus: Spānijā un Sardīnijā diennakts laikā izkrita 43 mm nokrišņu. Slovēnijā nakts laikā nolija 53 mm, Itālijā – 39 mm, tur lietusgāzes pavadīja spēcīgi pērkona negaisi. Austrijā un Korsikā šajā laikā vējš brāzmās sasniedza 30 m/s.

Gaisa temperatūras svārstības

Kamēr Rietumeiropai bija jāsamierinās ar vēsumu, Krievijas Eiropas daļā varēja priecāties par anomāli siltu laiku. Šeit temperatūra turējās 5-10 grādus virs normas, kas atbilst laika apstākļiem  maija beigās - jūnija sākumā.

Dekādes vidū atmosfēras frontes, pārstaigājot Eiropas lielāko daļu, noteica  nepastāvīgu laiku. Daudzviet veidojās negaisa mākoņi, bija lietusgāzes, Britu salās tās pavadīja arī krusa un spēcīgas vēja brāzmas.

Aukstums, sniegputenis, vētra

Dekādes otrajā pusē virs Eiropas laika apstākļus noteica galvenokārt ciklonu darbība. Eiropas dienvidaustrumu daļā nepatīkamu un lietainu laiku, vietām arī temperatūras pazemināšanos atnesa ciklons „Vera”. Spēcīgākās lietusgāzes tika novērotas Horvātijā, kur izkrita 29 mm nokrišņu. Rumānijā līdz ar vēja brāzmām, kuras sasniedza 40 m/s, tika novērots arī sniegputenis, daudzviet veidojās apledojums. Bulgārijā sarmas izmēri sasniedza 14 mm. Horvātijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz -1..-2, Francijā līdz -4...-6 grādiem.

Vācijā, Čehijā un Adrijas jūras piekrastē miglā redzamība samazinājās līdz 50 metriem. Dekādes beigās Itālijā lietusgāzēs izkrita līdz 67 mm nokrišņu.

 

3. dekāde 

Ciklonu ietekmē - orkāna spēka vējš, stipri nokrišņi

Aprīļa pēdējā dekāde iesākās ar nepastāvīgiem laika apstākļiem daudzviet Eiropas dienvidu daļā. Vairāki Atlantijas cikloni savās trajektorijās novirzījās vairāk uz dienvidiem. 20.–23. aprīlī ciklonu skartajās teritorijās bija stipras lietusgāzes, ko bieži pavadīja pērkona negaiss un brāzmains vējš. Francijā diennaktī nokrišņu daudzums bija 103 mm, bet vējš brāzmās sasniedza orkāna spēku - 44 m/s. Itālijā diennakts nokrišņu daudzums bija 28 - 35 mm, Portugālē - 29 mm, bet vējš brāzmās sasniedza 25 m/s. Ciklona centram izvietojoties virs Austrijas, stiprs lietus un vējš skāra arī Vāciju un Šveici. Alpu reģionā šajā laikā bija arī stipra snigšana, Vācijas kalnos trīs dienu laikā sniega segas biezums palielinājās par 56 cm.

Stipras lietusgāzes un pērkona negaiss ar krusu

Balkānu valstīs, kuras sākotnēji atrodās ciklona siltajā sektorā, daudzviet veidojās miglas. Ciklona centram pārvietojoties no Austrijas uz Moldāvijas teritoriju, šos reģionus skāra stiprs lietus un pērkona negaiss. Moldāvijas ziemeļos diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 40 mm.

 Arī Rumānijā un Bulgārijā atmosfēras fronte atnesa lietu un pērkona negaisu. Bulgārijā un Slovākijā izkrita krusas graudi, kuru diametrs sasniedza pusotru centimetru. Bulgārijā un Grieķijā vēja brāzmas pūta ar ātrumu 28 m/s.

Lietus un pērkona negaiss bija arī Ukrainā un citviet ap Melno jūru, kur laika apstākļus noteica dienvidu ciklons.

Anticikloni un laika apstākļu uzlabošanās

Pastiprinoties Azoru maksimumam, pēc stiprajām lietavām laika apstākļi uzlabojās Spānijā un Portugālē. 24.-27. aprīlī anticiklona ietekmē vasarīgs laiks iestājās daudzviet Eiropā. Saulei spīdot, temperatūra pakāpās Pireneju pussalā līdz +30, Francijā līdz +20...+25, bet Vācijā un Britu salu dienvidos līdz +20 grādiem. Neliels lietus skāra vienīgi Britu salas un Norvēģiju, kurām bija pietuvojies Atlantijas ciklons.

 Eiropas ziemeļu daļā šajā laikā laika apstākļus noteica arktiskais anticiklons, daudzviet naktīs un rīta stundās veidojot miglas.

Eiropas dienvidos -  lietus un stiprs vējš

Eiropas dienvidaustrumos dienvidu ciklons daudzviet atnesa lietu, ko pavadīja arī pērkona negaiss un brāzmains vējš. Grieķijā diennaktī izkrita 24 mm nokrišņu, bet Rumānijā un Bulgārijā vēja brāzmas sasniedza 20-28 m/s, kalnu rajonos pieaugot līdz pat orkāna spēkam - 40 m/s. Salīdzinot ar pārējo Eiropas teritoriju, mākoņainā un vējainā laika dēļ temperatūra šeit nepārsniedza +20 grādu atzīmi.

Nepastāvīgs laiks - lietus, migla, salnas

Dekādes beigās (28.-30. aprīlī) Atlantijas ciklons ar centru virs  Britu salām atnesa tām un Eiropas rietumu daļai lietu un brāzmainu vēju. Britu salās diennakts nokrišņu daudzums bija 13-15 mm, bet vēja brāzmas sasniedza 23 m/s. Mitrajā gaisā veidojās biezas miglas, kurās redzamība vietām pazeminājās līdz 50 metriem un mazāk. Ciklona ietekmē līdzīgi laika apstākļi bija arī Francijā un Vācijā. Francijā atsevišķās dienās vējš brāzmās sasniedza 26-27 m/s.

Šī ciklona ietekmē, ieplūstot vēsam gaisam, daudzviet Britu salās un Francijā naktī, debesīm skaidrojoties, uz augsnes veidojās salnas līdz -3...-6 grādiem.