2008. g. maijs

1.      dekāde

Stiprs lietus un vējš, krusa, Karpatos - pat putenis

Maija pirmajās dienās (1.-2. maijā) Eiropas lielākajā daļā laika apstākļus noteica Atlantijas ciklonu darbība. To ietekmē daudzviet Eiropā stipri lija un izkrita krusa. Lielbritānijā diennakts daudzums sasniedza 19 mm, Polijā - 22 mm, Baltkrievijā - 24 mm, bet Rumānijā, Bulgārijā un Moldovā diennaktī nokrišņu daudzums pārsniedza 30 mm. Visstiprāk lija Ukrainā, kur nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza pusotra mēneša normu (80 mm), un krusas graudu diametrs bija pat 16 mm. Atmosfēras fronte ar negaisa mākoņiem izraisīja arī brāzmainu vēju, kas daudzviet sasniedza 15-18 m/s, Vācijā – Bavārijā -  20 m/s, Austrijā - Alpos - 25 m/s, Slovākijā –Tatros - 27 m/s, bet Rumānijas Karpatos pie vēja brāzmām 24 m/s izcēlās pat putenis. Temperatūra šajā Eiropas daļā sasniedza +17...+23 grādus.

Dekādes vidū (5.- 7. maijā) lietus skāra Eiropas rietumu piekrasti – Portugālē diennaktī nolija 23 mm  un vējš brāzmās sasniedza 23 m/s. Aukstā atmosfēras fronte izraisīja stipru vēju Britu salās (22 m/s), gaisa temperatūra tur nepārsniedza +20 grādus.

Dekādes beigās (8.-10. maijā) Eiropas ziemeļos un Islandē Ziemeļatlantijas ciklona un ar to saistītas atmosfēras frontes ietekmē stipri lija, savukārt Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza pat  42 m/s. Britu salu ziemeļos vēja brāzmas bija līdz 15-21 m/s.

Migla, salnas

Daudzviet Eiropā – Somijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā - dekādes beigās veidojās bieza migla. Nakts un rīta stundās, debesīm skaidrojoties, uz augsnes bija novērojamas salnas līdz -1…-2 grādiem, Britu salās vietām līdz -5 grādiem.

Gaisa temperatūra

Silts laiks bija Spānijā (līdz +25...+31 grādam) un Francijā (līdz +22...+27 grādiem), savukārt Baltkrievijā tika reģistrēti jauni minimālās temperatūras rekordi līdz -2,4 grādiem.

2. dekāde

Stiprs lietus

Dekādes pirmajā dienā ciklons, kas atradās virs Balear salām (Spānija), atnesa stipru lietu daudzviet Spānijā. Salu rajonā diennakts laikā nolija līdz 68 mm, bet Barselonā pat 105 mm nokrišņu.

14. maijā stipras lietusgāzes tika novērotas Vidusjūras piekrastes valstīs. Diennakts laikā Spānijā nolija līdz 16 mm, Itālijā - līdz 23 mm, bet Grieķijā - līdz 13 mm nokrišņu. Visstiprākās lietavas bija Korsikas salā, kur nolija 87 mm, kas atbilst mēneša nokrišņu normai.

16. maijā stiprs lietus bija Francijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijā, bet 17. maijā arī Polijā, Slovākijā un Čehijā - nokrišņu daudzums dažviet sasniedza 20-25 mm. Savukārt Itālijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza: Milānā - 46 mm, Bergamo - 20 mm, bet Pizā - 17 mm. Vietām lietus laikā tika novērots arī pērkona negaiss un krusa.

Sarma

Dekādes pirmajā dienā Slovākijā tika novērota sarma, kuras diametrs sasniedza 280 mm.

Stiprs vējš

Stipru vēju – brāzmās līdz 43 m/s - Polijā (Sulejow ciematā) atnesa aukstā atmosfēras fronte. Šīs pašas frontes ietekmē Rumānijā vēja brāzmas pastiprinājās līdz 16 m/s.

Dekādes vidū Eiropu sasniedza ciklons no Atlantijas okeāna. Tā ietekmē Francijas piekrastē vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 16-25 m/s. Stipras vēja brāzmas (15-20 m/s) tika novērotas arī Vācijā, Čehijā un Polijā.

17. maijā pērkona negaisa laikā Slovākijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 28-31, Polijā līdz 28, bet Rumānijā līdz 18 m/s.

Dekādes pēdējā dienā Bulgārijā un Horvātijā ciklona ietekmē vēja ātrums brāzmās sasniedza 20-25, bet Sardīnijā pat 28 m/s.

Silts laiks

Sākot no dekādes otrās dienas, Eiropas rietumu un centrālajā daļā pastiprinājās anticiklona ietekme. Vairāk spīdēja saule, tādēļ gaisa temperatūra paaugstinājās, sasniedzot +20….+25°. Nedaudz vēsāks bija tikai Skandināvijas valstīs.

Dekādes beigās Melnās jūras piekrastē ūdens bija sasilis līdz +15°. Vidusjūras piekrastē ūdens temperatūra sasniedza jau +17…+18 grādus, bet Adrijas jūrā tā bija vēl par grādu augstāka.

Migla

Dekādes vidū Vidusjūras valstīs un Austrumeiropā rīta stundās izveidojās migla, kuras laikā redzamība pasliktinājās līdz 50-150 m. Dažviet Itālijā un Balkānu valstīs redzamība bija zemāka par 50 m.

3. dekāde

Stiprs lietus

Dekādes pirmajā pusē Skandināvijas valstis un Itālijas dienvidu daļa atradās anticiklona ietekmē, bet pārējā Eiropā laika apstākļus pārsvarā noteica cikloni un ar tiem saistītas atmosfēras frontes. Intensīvi nokrišņi bija Lielbritānijā, Francijā, Bulgārijā un Itālijas ziemeļos, kur vietām diennakts laikā nolija 60 mm, Portugālē – 43 mm. Stipri lija arī vietām Spānijā, Vācijā un Austrijā.

Čehijā, Slovākijā un Itālijas teritorijas lielākajā daļā veidojās biezas miglas, kurās redzamība nebija lielāka par 100-300 m, vietām 50 m.

Dekādes beigās Eiropas centrālajai un rietumu daļai pietuvojās jauns Atlantijas ciklons, kas Spānijā, Britu salu dienvidos, Itālijas ziemeļu daļā atnesa 25 mm stipru lietu, Francijā pērkona lietus laikā izkrita pat 30 mm nokrišņu.

Gaisa temperatūra

Ļoti silts laiks bija dekādes sākumā - Spānijā un Grieķijā vietām temperatūra sasniedza +30 grādu atzīmi, bet Rumānijā termometra stabiņš pakāpās līdz +34 grādiem.

Savukārt dekādes vidū lietus un palielināta mākoņu daudzuma dēļ Spānijā, Francijā un Portugālē temperatūra bija +17...+22 grādi, Anglijā - ap +15 grādiem. Mākoņi neiespaidoja siltumu Eiropas dienvidu daļā - Itālijas dienvidos un Balkānu pussalā bija +30 grādus silts.

Stiprs vējš

Dekādes vidū vējainu laiku Rietumeiropas reģionam atnesa Atlantijas ciklons. Ciklona frontālajā zonā un tā aizmugurē vēja brāzmas sasniedza 24 m/s, Francijā, Austrijā un Šveicē 20 m/s, Vācijā 18 m/s. Vietām Austrijā ciklona ietekmē sniga, bet Francijā tika novērots stiprs lietus – 14 mm, Bulgārijā tika reģistrēta krusa, bet Rumānijā - pērkona negaiss.

 30.maijā stipri vēji atnesa no Saharas smiltis un izraisīja Vācijā īstu, šai teritorijai neraksturīgu, smilšu vētru.