2008. g. jūnijs

1. dekāde

Mēneša sākumā (3.- 6.jūnijā) mazkustīgas frontes ietekmē pērkona negaiss un stiprs lietus bija Horvātijā. Zagrebā un Splitā diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza 56 un 72 mm. Jūnija pirmajā dekādē nepastāvīgs laiks bija arī citviet Vidusjūras reģionā. Stiprs lietus skāra Itāliju, kur diennaktī nolija 50 mm, Bulgārijā 58 mm, Ungārijā 68 mm.

Ilgstošas un stipras lietusgāzes Anglijā (4.jūnijā) izraisīja ievērojamu ūdenslīmeņa celšanos upēs, vietām pat radot plūdus. Atsevišķos rajonos diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums sasniedza 2/3 no mēneša normas. Šādus nepatīkamus laika apstākļus noteica kontrastējoša atmosfēras frontes zona, kurā sastapās silta un mitra gaisa masa, kas pārvietojās no Francijas teritorijas, un vēsa gaisa masa no Ziemeļatlantijas. Tā rezultātā aktīvi veidojās konvektīvie mākoņi un pērkona negaisa laikā tika novērots arī brāzmains vējš.

Anticiklonā aizsegā Skandināvijas valstīs dekādes vidū laiks bija silts un saulains, temperatūra dienā pakāpās līdz pat +30 grādiem. Tajā pašā laikā Eiropas dienvidos laiks bija lietains, ar pērkona negaisu, un temperatūra sasniedza tikai +21...+23 grādus.

Arktiskā anticiklona ietekmē nakts stundās, debesīm skaidrojoties, Somijā vietām uz augsnes vēl tika novērotas salnas. Dekādes beigās ietekmi pār laika apstākļiem pamazām pārņēma Islandes ciklons, kas tur izraisīja 16-22 mm nokrišņus.

Anticiklons no Azoru salām labu laiku atnesa Eiropas centrālajiem rajoniem. Vācijā un Polijā temperatūra pārsniedza +30 grādus.

Dekādes beigās (9.jūnijā) Spānijā nokrišņu summa sasniedza 74 mm, lietus un pērkona negaiss bija arī citviet Eiropas dienvidos – Grieķijā un Turcijā.

 

2. dekāde

Dekādes pirmajās dienās Francijas dienvidrietumu rajonus šķērsoja atmosfēras frontes ar viļņiem, atnesot stipru lietu, vietām nolija līdz pat 40 mm nokrišņu. Lietavas pavadīja pērkona negaisi un spēcīgas vēja brāzmas līdz 23 m/s. Spēcīgo lietusgāžu rezultātā applūda vairāki simti māju un bija apgrūtināta automašīnu satiksme. Šīs atmosfēras frontes atnesa arī stipru lietu Beļģijā (36 mm), bet Dānijā tika novēroti virpuļviesuļi.

Arī turpmākajās dienās daudzviet Rietumeiropā saglabājās ciklonu ietekme, kas nesa sev līdzi dažādas bīstamas laika parādības – vietām Vācijā vēja brāzmas sasniedza 23 m/s, bet daudzviet nakts laikā tika novērotas biezas miglas. Stiprs lietus bija Portugālē (līdz 46 mm), Itālijā (līdz 40 mm), Austrijā, Albānijā (līdz 45 mm), Rumānijā, kā arī Bulgārijā.

Dekādes vidū no ziemeļiem Eiropā ieplūda vēsākas gaisa masas, tādēļ Francijā, Vācijā un Austrumeiropā dienas laikā gaisa temperatūra nepārsniedza +20, dažviet pat +15 grādus. Vēso laiku pavadīja brāzmains ziemeļu puses vējš. Francijā, Lielbritānijā, Rumānijā, kā arī Austrijā vēja brāzmas sasniedza 15-20 m/s. Tajā pašā laikā Portugālē, Spānijā, Grieķijā un Spānijas dienvidos saulīte gaisu sasildīja līdz +30...+35 grādiem.

Dekādes pēdējās dienās Eiropas rietumus sasniedza ciklons no Atlantijas okeāna, kā ietekmē Lielbritānijā un Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza 24 m/s. Daudzviet atmosfēras frontes, saistītas ar šo ciklonu, atnesa stipras lietusgāzes ar nokrišņu daudzumu līdz 38 mm.

 

3. dekāde

Dekādes sākumā Eiropas centrālā un dienvidu daļa pārsvarā atradās anticiklona ietekmē, bet Ziemeļeiropā laiku galvenokārt noteica ciklons, kas no Norvēģu jūras virzījās uz ziemeļaustrumiem. Ar šo ciklonu saistīta atmosfēras fronte atnesa bagātīgus nokrišņus Helsinkiem (Somija) - tur 2 stundu laikā nolija 50 mm.

22. jūnijā, ciklonam no Atlantijas virzoties pāri Britu salām un tālāk uz Skandināvijas valstīm, Eiropas centrālo un austrumu daļu šķērsoja ar šo ciklonu saistīta zema spiediena ieplaka ar frontālo sistēmu, kuras ietekmē attīstījās aktīvi konvektīvie procesi. Vācijā, Polijā, Austrijā un Slovākijā tika novērots stiprs lietus, krusa ar diametru 2, vietām pat 5 cm. Polijā un Ukrainā pūta brāzmains vējš ar ātrumu līdz 30 m/s, daudzviet bija arī pērkona negaisi. Laika apstākļi Ukrainā prasīja 4 cilvēku dzīvības. Savukārt Turcijā jau citas aukstās atmosfēras frontes ietekmē 22. jūnijā diennakts laikā nolija 124 mm nokrišņu.

Dekādes vidū Atlantijas ciklons ar centru virs Britu salu rietumiem virzījās uz ziemeļaustrumiem. Ar šo ciklonu saistīta zema spiediena ieplaka ar frontālo sistēmu pietuvojās Eiropas centrālai daļai, tur atnesot atkal jaunus nokrišņus un pērkona negaisus, kā arī brāzmainu vēju - Slovākijā līdz 40 m/s, Polijā 31 m/s, Austrijā 28 m/s. Šajā laikā Austrijā lietus laikā nolija 54 mm nokrišņu, Ungārijā, Vācijā un Austrijā tika novērota krusa līdz 2-4 cm diametrā, Vācijā arī virpuļviesuļi. Līdz pat dekādes beigām Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā laika apstākļus noteica galvenokārt cikloni ar frontālajām sistēmām.

Kamēr Centrāleiropā dekādes otrajā pusē bija ļoti nepastāvīgs laiks, Eiropas dienvidrietumu daļā laika apstākļus noteica Azoru anticiklons. Tā ietekmē, saglabājoties saulainam un sausam laikam, jūtami paaugstinājās gaisa temperatūras - 27. jūnijā dienā ēnā Portugālē un Spānijā sasniedzot +30...+38 grādus, Kodrovas pilsētā pat +41 grādus. Sausuma un karstuma dēļ vietām izcēlās ugunsgrēki, kuros cieta vairāki ugunsdzēsēji.