2008. gada septembris

1. dekāde

Stiprs lietus un vējš

Dekādes sākumā ciklons no Atlantijas okeāna virzījās pāri Rietumeiropai. Tā ietekmē Vācijā daudzviet nolija no 25 līdz 34 mm lietus, bet Lahrā (Vācija) nokrišņu daudzums sasniedza 56 mm, kas ir vairāk kā puse no septembra mēneša normas. Tika novērots arī pērkona negaiss un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 23 m/s.

Dekādes vidū aktīvs ciklons no Atlantijas okeāna virzījās uz Lielbritāniju. Lietus nokrišņu daudzums vietām sasniedza 38 - 44 mm. Vēja brāzmas pastiprinājās līdz 18-22 m/s.

Sniegs

1. septembra naktī Murmanskā un Arhangeļskas apgabalā uzsniga pirmais sniegs. Arī Baltijas jūras reģionā šī nakts bija salīdzinoši vēsa - Viļņā temperatūra pazeminājās līdz +4, Kaļiņingradā līdz +5 grādiem. 

Migla

Dekādes vidū Eiropas centrālajos un austrumu rajonos bieži veidojās migla. Tā 6.septembra rītā Lidā (Baltkrievija) un Krakovā (Polija) miglas laikā redzamība samazinājās līdz 100, bet Varšavā (Polija) un Diseldorfā (Vācija) līdz 300 metriem.

Karstums

Neraksturīgi septembra pirmajai dekādei, Eiropas dienvidaustrumos spoži spīdēja saule un bija vasarīgi karsts. Orlā (Krievija) gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +28º, Ukrainas lielākajā daļā temperatūra bija +30...+33º, bet Kijevā (Ukraina) 6.septembrī tika sasniegts jauns Kijevas karstuma rekords: +30,5ºC. Šajā pašā laikā Moldovā bija +30...+32º, bet Kišiņevā (Moldova)  temperatūra paaugstinājās līdz +31 grādam.

 

2. dekāde

Stiprs lietus un vējš

Dekādes sākumā (10.-12. septembrī) virs Eiropas ziemeļrietumiem bija izvietojies plašs un dziļš Atlantijas ciklons. Norvēģijas dienvidos diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza  26 mm, bet vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s. Britu salās, kurām ciklona centrs atradās vistuvāk, lija vēl vairāk - tur diennaktī izkrita 29 mm nokrišņu, bet vējš brāzmās sasniedza 25 m/s. Brāzmains vējš (līdz 18-19 m/s) bija arī Francijā un Vācijā. Savukārt Islandei bez tik ierastajiem nokrišņiem (diennaktī 33 mm), Atlantijas ciklons atnesa arī neparasti siltu laiku - naktī un dienā gaisa temperatūra bija +10…+15°, un tādējādi diennakts vidējā temperatūra bija 3-4 grādus augstāka nekā parasti.

Vidusjūras ciklona ietekmē stiprs lietus (diennaktī 20-30 mm) 12. un 13. septembrī bija Francijā, Vācijā, Ziemeļitālijā, Sicīlijā, Rumānijā un Horvātijā.

Dekādes beigās (19. septembrī) mazkustīgs ciklons no dienvidiem stipras lietavas un pērkona negaisu atnesa Ukrainai, Moldovai un Baltkrievijai. Ukrainā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 20-50 mm, Ukrainas pilsētā Očakovā 12 stundu laikā nolija 38 mm – tā ir mēneša nokrišņu norma. 

Karsts laiks Eiropas dienvidos

Dekādes pirmajās dienās (11.-13. septembrī) karsts laiks bija Eiropas dienvidrietumos. Visaugstākā temperatūra bija Itālijā, tur tā vietām sasniedza +37,6°, Sicīlijā bija +34,8, bet Sardīnijā +35,6 grādus karsts. Ūdens temperatūra pie Sicīlijas krastiem paaugstinājās līdz +27 grādiem. 

Dekādes vidū (14.-15. septembrī) karstais gaiss Vidusjūras ciklona sistēmā aizvirzījās tālāk uz Eiropas dienvidaustrumiem. Līdz ar to šajās teritorijās tika novērotas rudenim neraksturīgi augstas temperatūras. Grieķijā, bijušajās Dienvidslāvijas zemēs un Bulgārijā termometra stabiņš dienas laikā pakāpās līdz +29…+34 grādu atzīmei.

Auksts laiks

Dekādes otrajā pusē virs Skandināvijas izvietojās plašs anticiklons. Tā perifērijā debesis sedza mākoņi un Vācijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijas ziemeļos un Horvātijā dienā gaiss sasila tikai līdz +8…+15 grādiem.

Temperatūras svārstības

Ja septembra pirmās dekādes vidū (7. septembrī) augsta spiediena apgabala ietekmē Ukrainā bija karsts laiks, un tika reģistrēta Valstī šajā datumā līdz šim visaugstākā temperatūra: +37,6°C, tad otrās dekādes vidū (15. septembrī), ieplūstot vēsākam un mitrākam gaisam,  tika reģistrēts jauns, bet jau viszemākās temperatūras rekords: +8.6°C.

Migla un salnas

Dekādes beigās (18. septembrī), valdot anticikloniskiem laika apstākļiem, Eiropas rietumos un centrālajā daļā daudzviet veidojās bieza migla. Polijā, Čehijā, Slovākijā un Slovēnijā miglas laikā redzamība pazeminājās līdz pat 50-100 metriem.

Savukārt 19. septembra naktī daudzviet Centrāleiropā zemes virskārtu pārklāja salna. Austrijā temperatūra pazeminājās līdz -3…-5, bet Karlovivari pilsētā (Čehija) līdz -8 grādiem.

 

3. dekāde

Septembra trešajā dekādē laika apstākļus lielākajā Eiropas daļā noteica augsta spiediena apgabals ar centru virs Krievijas rietumiem, tādējādi laiks daudzviet bija patīkami saulains un silts.

Stiprs lietus un sniegs

Nepatīkamākus laika apstākļus dekādes sākumā Eiropas austrumu daļā noteica zema spiediena ieplaka. Tās ietekmē 22. septembrī Ukrainā lija stiprs lietus, diennakts laikā Odesā lietus nokrišņu daudzums sasniedza 54 mm, kas ir pusotra mēneša norma. Mazkustīgā ciklona ietekmē stipri lija arī Moldovā un Baltkrievijā. Diennakts laikā Braginā (Baltkrievija) nolija 43, bet Ribnicā (Slovēnija) 66 mm nokrišņu.

Savukārt 23. septembrī Tatros Kasprovi Verha kūrorta apkaimē sniega segas biezums sasniedza 50 cm - parasti šajā reģionā sniega sega sāk veidoties tikai oktobra vidū. Sniega sega izveidojās arī Sofijā (Bulgārija), kas septembrī šeit ir ļoti anomāli. To veicināja neparasti aukstais laiks - Sofijā un Prāgā diennakts maksimālā temperatūra bija ap +10°, bet kalnu rajonos pat 0°, kas ir par 7-10 grādiem zemāk par klimatisko normu. Šādi laika apstākļi visai būtiski atšķīrās no ierasti septembrī novērotajiem un vairāk līdzinājās oktobra otrajā pusē valdošajiem.

Brāzmains vējš

Eiropas ziemeļu daļā dekādes otrajā pusē aktīva Atlantijas ciklona darbības ietekmē laiks pasliktinājās - lija lietus, vietām arī dārdēja pērkons. Mēneša pēdējās dienās šī ciklona ietekmē nokļuva laika apstākļi arī Eiropas centrālajā un rietumu daļās. 28. septembrī vētras dēļ tika atcelta ātrgaitas pasažieru kuģu satiksme maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu. Rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums Somu līcī sasniedza 14-18 m/s. Viļņu augstums jūrā bija no 2 līdz 3 metri.