2008. gada oktobris

1. dekāde

Stiprs vējš un lietus

Oktobra sākumā Eiropas teritorijas lielākajā daļā laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība. Rudens vējus un lietu Atlantijas cikloni Eiropas ziemeļu un rietumu daļai nesa gandrīz visu oktobra pirmo dekādi. Stipras vēja brāzmas (20-25 m/s) skāra Britu salas, Franciju, Vāciju, Austriju un Norvēģiju. Korsikā vēja brāzmas sasniedza pat orkāna spēku – 35 m/s, arī Norvēģijā dekādes beigās vēja brāzmas sasniedza 38 m/s. Nokrišņu daudzums šajās zemēs diennaktī sasniedza 40-60, Slovēnijā pat 73 mm.

Dienvidu ciklonu un ar tiem saistīto fronšu rezultātā stiprs lietus un vējš bija arī Eiropas dienvidu daļā. Horvātijā un Grieķijā vēja brāzmas sasniedza 20 – 23 m/s, bet Maķedonijā tās pūta ar orkāna spēku - 37 m/s. Horvātijā nokrišņu daudzums sasniedza 56-58 mm, bijušajās Dienvidslāvijas zemēs - 33, vietām - 69 mm, bet Grieķijā - 70 mm.

Pirmais sniegs

4.-5. oktobrī aukstā atmosfēras fronte Eiropai atnesa auksto arktisko gaisu, kā rezultātā daudzviet - Šveicē, Austrijā, Francijā, pat Spānijā un Itālijas ziemeļu daļā - uzsniga pirmais sniegs. Vietām sniega segas biezums sasniedza 70 cm. Kamēr Bulgārijas teritorijas lielāko daļu „postīja” lietus un vējš, valsts augstākos reģionus arī pārklāja pirmā sniega segas kārta. Tās biezums uz Bulgārijas kalnu ceļiem sasniedza 20 cm. 

Temperatūras svārstības

Līdz ar aukstā gaisa ieplūšanu daudzviet bija vērojama temperatūras pazemināšanās. 5. oktobrī Berlīnē, Varšavā un Budapeštā gaisa temperatūra bija tikai +11ºC, bet tajā pašā laikā Maskavā bija +20 grādi. Bulgārijā 6. oktobrī gaiss sasila līdz +28 grādiem, bet jau 7. oktobrī strauji kļuva aukstāks un termometra stabiņš vietām apstājās pat pie +5 grādiem.

Migla

Pašās dekādes beigās mazkustīga Azoru anticiklona ietekmē Eiropas rietumu, centrālajos un dienvidu rajonos laika apstākļi uzlabojās – vēji pierima un temperatūra paaugstinājās.  Parīzē gaiss iesila līdz +17, Londonā un Prāgā līdz +18, Budapeštā līdz +21, bet Romā līdz +26 grādiem. Vienīgā nelabvēlīgā atmosfēras parādība šajā laikā bija migla. Daudzviet Francijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Čehijā, Rumānijā, Slovēnijā, Horvātijā un Ukrainā miglas laikā redzamība pasliktinājās līdz 100-400 metriem.

 

2. dekāde

Migla

Visu dekādi augsta spiediena apgabala ietekmē daudzās Eiropas valstīs naktī un rīta stundās veidojās migla. Tās laikā redzamība daudzviet pasliktinājās līdz 100-500, Eiropas austrumu daļā pat līdz 50 metriem.

Lai gan dekādes sākumā laika apstākļus Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā noteica ciklonu darbība, arī tur rīta stundās veidojās miglas vāli. Vācijā migla veidojās pat gluži neatbilstošos apstākļos – brīžos, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza 14-19 m/s, redzamība pasliktinājās līdz 50 metriem un mazāk.

Stiprs vējš un lietus

Dekādes pirmajā pusē Atlantijas ciklonu darbības ietekme Eiropas ziemeļos un ziemeļrietumos noteica vējainu un lietainu laiku. Dažviet lietus bija stiprs: atsevišķos rajonos Norvēģijā nolija līdz 27 mm nokrišņu. Savukārt, Ziemeļu Ronas salā (North Rona – Skotijas sala Atlantijas okeāna ziemeļu daļā) vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 33 m/s. Stipras vēja brāzmas, vietām stiprs lietus un pērkona negaiss tika novēroti arī Portugālē un Spānijā, kur šīm bīstamajām laika parādībām labvēlīgus apstākļus radīja ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte.

Savukārt 16. oktobrī stiprs lietus bija Itālijā - San Sebastiānā (San Sebastian) dienas laikā nolija 52 mm, bet jau nākamajā rītā Valensijā (Valencia) tika uzstādīts nedēļas nokrišņu daudzuma rekords – tur nolija 152 mm nokrišņu.

Arī dekādes otrajā pusē dziļu ciklonu un ar to saistīto atmosfēras fronšu darbības rezultātā Lielbritānijā, Vācijā un Čehijā vēja brāzmas sasniedza 25-27 m/s, Polijā dārdēja pērkons, bet Horvātijā diennakts laikā nolija 47 mm nokrišņu.

Sniegs

Dekādes vidū Oreskutāna (Оreskutan) kalnā Zviedrijā sniega segas biezums sasniedza pat 1,5 metrus, lai gan ilggadējie dati vēsta, ka pastāvīgu sniega segu šajā apvidū novēro vidēji no 12. decembra līdz 1. maijam. Līdzīga situācija bija vērojama Somijā, kur pastāvīga sniega sega arī izveidojās krietni agrāk kā parasti.

 

3.dekāde

Salnas

Aktīva ciklona ietekmē, kura laikā Eiropas ziemeļos ieplūda arktiskās gaisa masas, daudzviet tika novērotas salnas. Tā, piemēram, no rīta Somijā (Sodankylä) temperatūra uz augsnes sasniedza -9, Beļģijā (Elsenborn) -2 grādus.

Stiprs lietus

Dekādes sākumā, sastopoties vēsam gaisam no Eiropas ziemeļiem un karstam gaisam no Āfrikas, veidojās aktīvas frontes un to nokrišņu zonā stipri lija. Lisabonā (Portugāle) šī stiprā lietus dēļ bija apgrūtinoši, vietām pat neiespējami, pārvietoties pa ielām, jo ūdens līmenis paaugstinājās līdz 1,5 metru atzīmei. Simtiem māju applūda pirmie stāvi.  Zaudējumi tika novērtēti vairāku miljonu dolāru apmērā.

Stipri nokrišņi bija arī daudzviet Spānijā – San Sebastjanā (San Sebastian)  diennakts laikā nolija 49 mm nokrišņu. Atmosfēras frontei virzoties uz dienvidiem, stiprs lietus bija arī Sardīnijā, Alžīrijā un Tunisijā. Ducinot pērkona negaisam, Sardīnijā nolija līdz 25 mm nokrišņu.

Vētra Lielbritānijā un Skandināvijā

Dekādes sākumā aktīva ciklona darbības rezultātā vējš pastiprinājās Norvēģijā un Lielbritānijā. Norvēģijā  Krakenesā (Kråkenes - apdzīvota vieta Norvēģijas fjordu rajonā)  vēja brāzieni sasniedza 39 m/s.

Savukārt dekādes vidū jauna ciklona ietekmē Kairngormsā (Cairngorms – kalnu apgabals Skotijā) vējš pastiprinājās līdz 54 m/s un nolija 48 mm lietus. Krakenesā 25. oktobrī vēja brāzmas sasniedza 56 m/s, bet Taklē (Takle – apdzīvota vieta Norvēģijas fjordu rajonā) izkrita līdz 57 mm nokrišņu. 26. oktobrī Krakenesā vēja ātrums bija vēl lielāks – 74 m/s. Ciklona enerģija tika pārņemta no tropu vētras „Omārs”.