2008.g. decembris

1.  dekāde

Ūdens līmeņa celšanās

 Dekādes sākumā Eiropas dienvidos viesojās ciklons. Šī ciklona spēcīgākā ietekme bija jūtama Venēcijā, kur stipro lietusgāžu dēļ cēlās ūdens līmenis, un kā lēš speciālisti, šis bijis viens no augstākajiem ūdenslīmeņiem pēdējo 30 gadu laikā.

 Siltuma rekordi

 Dekādes vidū Eiropas austrumos un dienvidaustrumos tika sasniegti maksimālās gaisa temperatūras rekordi - Vitebskā gaisa temperatūra sasniedza +9.0°, Gomeļā +11.6°,  Kijevā +14.7° (iepriekšējais rekords bija +11.2° 1961.gadā).

 Stiprs vējš

 Dekādes sākumā ciklons no Atlantijas okeāna virzījās pāri Lielbritānijai uz Skandināviju, izraisot ievērojamu vēja pastiprināšanos. Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza 27-32 m/s, bet Lielbritānijā un Francijā 25 m/s.

 Stiprs lietus

 Itālijā, Horvātijā un Spānijā no Vidusjūras stipri lija un dārdēja pērkona negaiss, bet vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Grieķijas novērojumu stacijā Kerkyra, kur nolija 65 mm.

 

 2.  dekāde

Siltuma rekordi

 Lai arī lielākajā daļā Eiropas dekādes sākumā bija vērojami izteikti ziemai raksturīgi laika apstākļi, gaisa temperatūra Kiprā pakāpeniski paaugstinājās, līdz sasniedza vasarai raksturīgas vērtības: 13. decembrī maksimālā gaisa temperatūra bija +21...+23º.

 Stiprs vējš un nokrišņi

 Dekādes pirmajā pusē aktīvs Atlantijas ciklons atnesa vējainu un lietainu laiku pašos Eiropas rietumos. 13. decembrī vietām Portugālē nolija līdz 25 un pat 36 mm nokrišņu, kas pielīdzināms visai decembra mēneša normai. Turklāt vēja ātrums brāzmās sasniedza 20-25 m/s, bet Sintre meteoroloģisko novērojumu stacijā  reģistrētas vēja brāzmas 28 m/s.

Līdzīgi laika apstākļi bija vērojami arī Spānijā, kur vēl piedevām, gaisa temperatūrai 14. decembrī noslīdot zem 0º atzīmes, lietus pārgāja sniegā, kas drīz vien radīja ievērojamas satiksmes problēmas un ierobežojumus.

Savukārt Šveices Alpos decembra otrās dekādes sākumā jau bija izkritušas triju mēnešu sniega normas, tādējādi apsteidzot pēdējo 20 gadu rekordu.

Ciklonam pārvietojoties dienvidaustrumu virzienā, stihija piemeklēja arī Franciju – tās centrālo daļu paralizēja stiprais sniegs. Itālijā 11. decembrī daudzviet nokrišņu daudzums sasniedzis pat 100 mm.

Dekādes otrajā pusē (17.decembrī) visā Lielbritānijas teritorijā vēja ātrums sasniedza 25-35 m/s, bet vietām pat 44-53 m/s. Diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza pat 36-37 mm. Arī nākamā diena atnesa 29 mm lietus, un vēja ātrums brāzmās pieturējās 20-25 m/s, vietām līdz 39 m/s, bet meteoroloģisko novērojumu stacijā Cairnwell pat līdz 47 m/s. Šī ciklona ietekmē Norvēģijā diennakts laikā izkrita 20-22 mm, atsevišķās vietās pat līdz 44 mm nokrišņu, un vēja brāzmas sasniedza 30-35 m/s.

Arī Eiropas dienvidu daļa dekādes beigās atradās ciklonu varā. 18. decembrī Itālijā Brindisi nolija 27 mm, bet Rimini pat līdz 34 mm, vietām dārdēja arī pērkons. Grieķijas rietumu piekrastē nolijis līdz 56 mm nokrišņu, Horvātijā līdz 40 mm, bet Dubrovnikā (Dubrovnik) pat līdz 103 mm. Savukārt Rumānijā novērots stiprs apledojums, kura diametrs sasniedzis 25 mm.

 Migla

Dekādes vidū, no Vidusjūras ieplūstot siltam un mitram gaisam, Apenīnu pussalā, Itālijā naktī veidojās bieza migla, bet Alpos redzamība samazinājās pat līdz 50 m.

 Ūdens līmeņa celšanās

 Stipro lietu dēļ pēdējo divu nedēļu laikā jau otro reizi Venēcijā ūdens līmenis sasniedzis bīstamas vērtības - 105 cm atzīmi. Arī citviet Itālijā sākušies plūdi: no krastiem, appludinot Romu un Florenci, izgājušas upes Tibra un Arno.

Arī Lielbritānijā (Devonā un Somersetā ) ūdens līmenis upēs pacēlās par vairākiem metriem, appludinot māju pirmos stāvus, autoceļus un dzelzceļa sliedes , kā rezultātā tika paralizēta.

 Sniega sega

 Sniegiem bagāta bija Itālija, kur sniega segas biezums vietām pārsniedza pat metru, bet Austrijā 1,5 m.

 Daudzas apdzīvotas vietas Spānijas, Itālijas ziemeļos, kā arī Centrāleiropā bija palikušas bez elektrības, ceļi bija aizputināti. Arī stiprā sniega dēļ bija traucēta satiksme, liels daudzums cilvēku nevarēja doties savās ikdienas gaitās, un bija spiesti palikt mājās.

 

3.dekāde

Stiprs vējš

 Dekādes pirmajās dienās Ukrainā ilgstoša, stipra sniega un  brāzmaina vēja dēļ daudzi tūkstoši iedzīvotāji palika bez elektrības.

22.decembrī dziļš ciklons šķērsoja Skandināviju, atnesot līdzi spēcīgas vēja brāzmas līdz 31 m/s un sniegputeni, vietām Norvēģijā sniega segas biezums sasniedza 15 cm. Arī Zviedrijā vietām vēja ātrums sasniedza 30 m/s, savukārt Lielbritānijā gandrīz 40 m/s. Arī Baltijas valstīm stiprais vējš negāja secen - 23. decembrī, ciklonam virzoties uz Krievijas ziemeļrietumiem, vietām piekrastes rajonos vējš brāzmās pārsniedza 30 m/s.

24.decembrī Ziemeļatlantijas ciklons izrādīja spēku Barenca jūrā un Norvēģijas ziemeļu piekrastē. Plosījās vētra, viļņi atklātā jūrā sasniedza pat 10 m augstumu.

27. decembrī Vidusjūras piekrastē vētra, spēcīgs sniegputenis. Vairāki cilvēki gāja bojā, jūras piekrastē noenkurotās laivas un jahtas lielajos viļņos tika sadragātas. Bez elektrības palika tūkstošiem iedzīvotāju.

28. decembrī lielā daļā Eiropas pūta brāzmains vējš. Reti kurā valstī vējš pūta mazāk kā 20-25 m/s. Stiprāk brāzmas bija Norvēģijā, kur vējš pastiprinājās līdz 38 m/s.

Lavīnas briesmas

Sniegs Eiropas kalnos sasniedza 1-2 m biezumu, bet sniega sega turpināja pieaugt, vietām veidojot lavīnas. 24. decembrī Austrijas Alpos lavīnas rezultātā gāja bojā 3 cilvēki.

Neparasti silts Eiropas ziemeļos, auksts dienvidos

29.decembrī Atlantijas ciklons Eiropas ziemeļos atnesa sezonai neraksturīgi siltu laiku - gaisa temperatūra vietām bija 8-10°, dažviet pat 12° virs normas. Savukārt Eiropas dienvidus tai pat laikā saldēja Sibīrijas arktiskais gaiss un tur vidējā gaisa temperatūra bija 4-6 grādus zem normas.