2009. gada janvāris

1.dekāde

Liels aukstums

Visas dekādes garumā, ieplūstot aukstam gaisam no Krievijas, Eiropā valdīja bargs sals. Daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz -25 grādu atzīmei, atsevišķās valstīs, kā, piemēram, Vācijā un Polijā, gaisa temperatūra sasniedza -28 grādus, Ukrainā bija vēl aukstāks: -30 grādi, bet Bavārijas Alpos sals sasniedza pat -34 grādus. Savukārt dažviet Eiropā bija vērojams arī stiprs un ilglaicīgs sniegputenis. Francijā tik spēcīgas sniega vētras nebija piedzīvotas jau 20 gadus, arī citviet stipri sniga, veidojās bieza sniega sega, radot haosu un traucējumus gan autotransportam, gan vilcienu un gaisa satiksmē, gan, aizsalstot atsevišķām upēm un upju posmiem, kuģu satiksmē.

Stipri nokrišņi

Dekādes sākumā zema spiediena ieplaka izraisīja stipras lietusgāzes Grieķijā (Aktion), kur nolija 60 mm. Spēcīgas lietusgāzes bija arī Turcijā (Izmir), kur nolija 68 mm. Mitrā gaisa ietekmē daudzviet veidojās arī bieza migla.

Arī dekādes vidū bagātīga nokrišņu zona atradās virs Vidusjūras, kā rezultātā stipri lija Sicīlijā: 43 mm. Arī tālāk uz austrumiem, Grieķijā, spēcīgi lija un dažviet nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 31 mm.

Dekādes beigās (08.01) Grieķijā pūta brāzmains vējš, ducināja pērkons, kā arī bija spēcīgas lietusgāzes, kuru laikā nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm. Arī tuvējās Balkānu kaimiņvalstīs valdīja līdzīgi laika apstākļi. Bulgārijā tika fiksēta bieza sarma, vietām tās biezums sasniedza 360 mm.

Stipri nokrišņi, migla un brāzmains vējš

Dekādes sākumā Kolas pussalā un Barenca jūrā bija stipra vētra: vējš brāzmās sasniedza 28 m/s, bet viļņu augstums 5-7 m. Bet dekādes beigās, 9.janvārī, Atlantijas ciklona ietekmē, brāzmains vējš līdz 25 m/s tika reģistrēts Norvēģijā un Lielbritānijā, vētra turpinājās arī nākošajā dienā, kad vēja brāzmas Ziemeļjūrā sasniedza orkāna spēku: pat 33-35 m/s, bet vēja radītie augstie viļņi applūdināja piekrastes rajonus. Savukārt atsevišķās valstīs - Francijā, Beļģijā, Itālijā veidojās bieza migla, bet Itālijai piederošajā Sicīlijas salā tā bija īpaši bieza: pat līdz 50 m.

 

2.dekāde

Stiprs sals

Dekādes sākumā Uļanovskas pilsētā (Krievijas Federācija) gaisa temperatūra pazeminājās līdz -30,2 grādiem, kas ir jauns minimālās temperatūras rekords. Savukārt dekādes vidū atsevišķās vietās arī Ziemeļeiropā valdīja liels aukstums - Somijas ziemeļos (Sodankyla) un Kolas pussalā esošajā apdzīvotajā vietā (Krasnoshchel'ye) gaisa temperatūra pazeminājās līdz -33 grādiem, bet Zviedrijas ziemeļu pilsētā (Arjeplog) gaisa temperatūra pazeminājās līdz -27 grādiem. 

Orkāna spēka vēji Īrijā un Britu salās

Dekādes sākumā Ziemeļatlantijas ciklona ietekmē Eiropas ziemeļu un rietumu daļā valdīja ļoti stipri vēji: Lielbritānijā (Adnach Mor) vējš brāzmās pastiprinājās līdz pat 49 m/s. Vietām bija arī stipri nokrišņi.

Savukārt dekādes vidū orkāns plosījās Īrijā. Korkā (Cork), kas atrodas valsts dienvidos, vējš brāzmās pastiprinājās līdz 33 m/s, bet  Ziemeļu jūrā, vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 40 m/s. Zema spiediena ieplakai pārvietojoties uz ziemeļaustrumiem, arī vietām Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza 38 m/s.

Dažas dienas vēlāk (18.01.) Īrijai un Britu salām pietuvojās cits aktīvs Atlantijas ciklons, kas izraisīja ļoti spēcīgas vēja brāzmās, kā arī atnesa stiprus nokrišņus. Visstiprākais vējš tika fiksēts Īrijā (Belmullet) - 45 m/s, brīžiem pat pastiprinoties līdz 48 m/s.

Stipri nokrišņi

Dekādes sākumā Eiropas dienvidos ciklons, kas pārvietojās no Āfrikas, atnesa spēcīgas lietavas. Diennakts laikā Sicīlijā nolija gandrīz mēneša norma – 50 mm.
 
Bieza migla un sarma

Dekādes lielākajā daļā Eiropas veidojās bieza migla, kuras laikā redzamība dažviet pasliktinājās līdz pat 50 m, savukārt Slovākijā, Bulgārijā un Austrijā fiksēta arī bieza sarma, bet Čehijā tā pārsniedza pat 300 mm biezumu.

 

3.dekāde

Stipri nokrišņi, bieza sarma un migla

Dekādes sākumā, atmosfēras frontes ietekmē, Itālijā (Palermo) nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 148 mm. Arī Balkānu reģionā bija ļoti spēcīgas lietusgāzes: dažviet diennakts laikā nolija 134 mm nokrišņu.

Dekādes vidū daudzviet Eiropas centrālajos, kā arī dienvidu rajonos veidojās bieza migla, Slovākijā arī bieza sarma, vietām (Chopok) tās nogulums pārsniedza 400 mm. Dekādes beigās Horvātijā (Pula Aerodrome) diennakts laikā nolija 41 mm. Daudzviet veidojās bieza migla, kā arī bieza sarma: Vācijā un Slovākijā vietām tā biezums sasniedza 370 mm.

Dekādes beigās, Vidusjūras ciklona ietekmē, plaša nokrišņu un pērkona negaisa zona aptvēra Eiropas dienvidus. Vietām Portugālē nolija 40-50 mm, kas ir lielākā daļa no janvāra mēneša normas, arī Balkānu valstīs bija stipri nokrišņi: Serbijā nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm, bet Horvātijā: 40 mm, savukārt Itālijā (Bonifati) nolija liela daļa no mēneša normas: 63 mm, bet Grieķijā (Roros) diennakts laikā nolija 80 mm.

Eiropā plosās vētras


Dekādes sākumā Norvēģijā un Lielbritānijā vēja brāzmas pārsniedza 30 m/s, bet Francijas piekrastē brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, spēcīgs vējš pūta arī galvaspilsētā Parīzē, kur fiksētas vēja brāzmas līdz 26 m/s. Arī Šveices kalnu reģionos vējš brāzmās pastiprinājās līdz 25-30 m/s, vietām ducināja arī pērkons. Savukārt Eiropas dienvidos, Spānijā, vējš brāzmās sasniedza 28 m/s, bet Portugālē - 29 m/s. Dažas dienas vēlāk, 24.janvārī, Francijas dienvidrietumos un Spānijas ziemeļdaļā vēja brāzmas sasniedza orkāna spēku - 34-53 m/s. Francijā tā bija stiprākais vējš kopš 1999.g. Stiprajā vējā pārrauto elektrības līniju dēļ Spānijā Katalonijas un Valensijas reģionos sākās mežu ugunsgrēki. Vējš nenorima arī nākamajās dienās un Lielbritānijā, kā arī Francijā vējš turpināja pūst brāzmās līdz 32-35 m/s. Atsevišķos Francijas reģionos ducināja arī pērkons.

Dekādes vidū un otrajā daļā spēcīgs vējš turpināja pūst gan Norvēģijā, kur  Buholmrasa Fyr novērojumu stacijā fiksēja brāzmas 39 m/s, gan Lielbritānijā, kur  vējš brāzmās pārsniedza 30 m/s. Bet tai pat laikā, atmosfēras frontei šķērsojot Rumānijas teritoriju, vējš brāzmās pastiprinājās līdz 40 m/s.