2009. gada februāris

1.dekāde

Stipri nokrišņi un brāzmains vējš

Dziļi cikloni valdīja pār Eiropu visu dekādi – atnesot gan spēcīgus nokrišņus, gan brāzmainu vēju. Portugālē diennakts laikā nolija līdz pat 50 mm, bet Itālijā vēl vairāk 63 mm, vietām nolija pat trešdaļa no mēneša normas. Itālijā ilgo lietavu dēļ daudzviet applūda ceļi, tika traucēta satiksme.Venēcijā ūdens līmenis sasniedza kritisku atzīmi: 118 cm. Stipros nokrišņus pavadīja arī brāzmains vējš, kas dažviet pastiprinājās līdz 28-30 m/s.

Arī Eiropas rietumu un ziemeļu daļā stirpus vējus pavadīja arī stipri nokrišņi: Lielbritānijā tika novērota spēcīgākā sniega vētra pēdējo 18-20 gadu laikā. Sniega segas augstums Londonā un citviet Lielbritānijā sasniedza 20-30 cm. Tika slēgtas skolas, atcelti simtiem avioreisu, arī metro darbojās ar ievērojamu kavēšanos. Ar dažu dienu intervālu stipra snigšana turpinājās visu dekādes periodu, pie kam dekādes beigās 45 km no Lielbritānijas dienvidiem uz Silli salas tika reģistrēti 62.2 mm nokrišņu.

Arī dekādes beigās dziļš ciklons Eiropas rietumu un centrālajos rajonos atnesa spēcīgu vēju un stiprus nokrišņus: brāzmainā vēja dēļ Parīzē pirmo reizi 34 gadu laikā tika slēgtas Orli un Šarla de Golla lidosta, bet Vācijā (Grosser arber ) vējš pūta ar orkāna spēku – 34 m/s, tomēr vissspēcīgākais vējš tika fiksēts Šveicē (La dole), kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 41 m/s. Vēju pavadīja nokrišņi, kas Francijā (Mont aigoual) sasniedza 53 mm, ducināja arī pērkons. Stipri nokrišņi bija arī Vācijā un Šveicē: 30 un 33 mm. Bet Slovākijā (Nitra) novēroja slapja sniega nogulums, kas sasniedza 12 cm.

Temperatūras kontrasti

Dekādes otrajā pusē, ieplūstot siltam gaisam no Āfrikas kontinenta, vietām Eiropā gaisa temperatūra sasniedza rekordaugstu atzīmi: Baltkrievijā un Ukrainā tika reģistrēti līdz +16 grādiem, bet Balkānu pussalā vēl siltāk: pat +19 grādi.

Bet ļoti lieli gaisa temperatūras kontrasti bija novērojami Somijā, kur maksimālā gaisa temperatūra valsts dienvidu rajonos bija +3 grādi, bet ziemeļdaļā tā pazeminājās līdz -34 grādiem, savukārt Eiropas galējos ziemeļaustrumos, arktisko gaisa masu ietekmē, valdīja bargs sals. Rīta stundās Skandināvijas un Krievijas ziemeļos gaisa temperatūra bija pazeminājusies attiecīgi līdz -33 un -40 grādiem.

 

2.dekāde

Bagātīgi nokrišņi un brāzmains vējš

Dekādes sākumā vētrains (virs 20 m/s) bija Eiropas rietumos, bet Spānijā vēja ātrums sasniedza 28 m/s. Vietām arī spēcīgi lija - Francijā diennakts laikā dažviet nolija vairāk kā mēneša norma - 57 mm, arī Eiropas dienvidos stipri lija: Grieķijā un Turcijā vietām diennakts laikā nolija 25-40 mm, bet uz Sicīlijas salas Palermo pilsētā diennakts laikā nolija pat 120 mm. Savukārt atsevišķos kalnu reģionos bija stiprs sniegputenis - Spānijā bieza sniega sega paralizēja daļu autoceļu.

Dekādes vidū atkal spēcīgas lietusgāzes sasniedza Eiropas dienvidaustrumu daļu: Egejās jūras salā Milosā diennakts laikā nolija 86 mm nokrišņu, bet dažās Egejas jūras piekrastes teritorijās vietām nolija 50 mm. Bet ilgstošs un stiprs sniegputenis dekādes vidū pārsteidza Maskavu - dažu dienu laikā sniega sega sasniedza gandrīz 30 cm. Savukārt dekādes pēdējās dienās dienvidu ciklons atnesa kārtējo stipro sniegputeni Alpu kalnos. Šveices Alpos diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 64 mm, bet Dienvidvācijā 47 mm. Līdz ar to sniega sega Vācijas Alpos sasniedza 360 mm, Švecies Alpos - 367 cm, bet Austrijas Alpos pat 438 cm. Arī Balkānu pussalu sasniedza sniega zona, pārklājot plašas teritorijas ar biezu sniega segu. Vissmagāk „cieta” Albānijas ziemeļdaļa, kur sniega sega sasniedza pat 3 m biezumu. Slapjais sniegs biezā kārtā uzkrājās arī uz koku zariem un elektrības vadiem, Bulgārijā sasniedzot pat 37 cm. Tālāk sniega zona virzījās uz Itāliju, kur ziemeļdaļā vietām sasniga 36 cm.

Temperatūru kontrasti 

Arī šajā dekādē Eiropā bija vērojami temperatūru kontrasti: dekādes pirmajās dienās, Krievijas kūrortpilsētā Sočos, gaisa temperatūra dienā sasniedza jaunu rekordu +20,2 grādi. Savukārt dekādes vidū Eiropas ziemeļu rajonos tika reģistrētas ļoti zemas gaisa temperatūras: Zviedrijā temperatūra naktī pazeminājās līdz -25 grādiem, Somijas ziemeļos līdz -32 grādiem, savukārt Norvēģijas ziemeļos līdz pat -35 grādiem. Bet dekādes pēdējās dienās Zviedrijas novērojumu stacijā Nikkaluokta gaisa temperatūra pazeminājās līdz -35,5 grādiem, tai pašā laikā dienvidu rajonos gaisa temperatūra naktī bija -4...-9 grādu robežās.

 

3.dekāde

Temperatūras kontrasti

Arī februāra pēdējā dekādē bija novērojami kārtēji temperatūru kontrasti Eiropā – Spānijā un Portugālē augsta spiediena apgabala ietekmē, gaisa temperatūras dienas laikā sasniedza +21 grāda atzīmi, savukārt Skandināvijā dienvidu rajonos, anticiklona ietekmē, vietām naktī un no rīta temperatūra pazeminājās līdz -12 grādiem.

Brāzmains vējš

Cikloni aktīvi „darbojās” arī februārā beigās. Tā, dekādes sākumā zema spiediena apgabala ietekmē, vietām Norvēģijā vējš pūta ar orkāna spēku (līdz 40 m/s). Arī Britu salās dažviet (Cairnwell) vējš sasniedza 42 m/s. Un arī dekādes vidū Eiropas ziemeļos pastiprinājās vējš - Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza 25-30 m/s, bet Lielbritānijā dažviet vējš pūta līdz 35 m/s.

Stipri nokrišņi

Ciklonu ietekmē ne tikai pūta brāzmains vējš, bet arī bija stipri nokrišņi: dekādes sākumā Eiropas dienvidaustrumos atmosfēras frontes ietekmē Bulgārijā nolija 36 mm, savukārt Čehijā (Brno), ilgstoši sniegot, sniega segas augstums sasniedza 39 cm. Nokrišņu zona aizsniedzās arī līdz Austrijai, kur nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 34 mm.