2009. gada marts

1.dekāde

Šī dekāde iezīmējās ar dziļu ciklonu aktīvu darbību, kā rezultātā pastiprinājās vējš un bija stipri nokrišņi. Jau dekādes sākumā Britu salās Īslandes ciklons atnesa spēcīgas lietusgāzes un brāzmainu vēju (dažviet brāzmas sasniedza 34 m/s),bet Norvēģijā, šī paša ciklona ietekmē, vējš pastiprinājās līdz 38 m/s. Savukārt Eiropas dienvidos, Spānijā, atmosfēras fronte atnesa ilgstošus nokrišņus - diennakts laikā nolija 46 mm.

Dekādes vidū virs Eiropas izveidojās plaša ciklonu sistēma. Tās ietekmē Francijā ducināja pērkons,stipri lija un, aukstajai frontei pāvietojoties pār teritoriju, gaisa temperatūra pazeminājās par 5-7 grādiem zem normas. Arī Austrijā tika reģistrētas spēcīgas lietusgāzes (25 mm), vietām ducināja pērkons un vējš brāzmās sasniedza 35 m/s. Savukārt Itālijā vietām nolija 30 mm, bet Sicīlijā 46 mm. Vietām pūta brāzmains vējš, Korsikā tas sasniedza pat 49 m/s. Savukārt kalnu reģionos, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -2 grādiem, sniga stiprs sniegs un samazinājās redzamība. Arī Eiropas dienvidaustrumos laika apstākļi nelutināja - Bulgārijā pērkona negaisa laikā vējš pastiprinājās līdz 40 m/s un vietām bija krusa (4 mm diametrā), bet Austrumeiropā – Baltkrievijā - stipri sniga, sniega segas biezums vietām sasniedza 33 cm.

Bet dekādes beigās, dziļa ciklona ietekmē, daudzviet Eiropas ziemeļu un rietumu rajonos atkal pastiprinājās vējš: Norvēģijā līdz 32 m/s, Francijā līdz 34 m/s, Zviedrijā līdz 35 m/s, bet Britu salās līdz pat 41 m/s.

 

2.dekāde

Arī šajā dekādē ciklonu darība nenorima. Dekādes sākumā ciklona un ar to saistīto atmosfēras fronšu ietekmē Lielbritānijā vējš brāzmās pūta 25-28 m/s, bet vietām sasniedza 37 m/s. Savukārt dienvidu ciklona ietekmē Grieķijā, Rumānijā un Krētā ducināja pērkons, bet Slovākijā bija stipri nokrišņi (65 mm). Savukārt Austrijā, Vācijā, Bulgārijā, Bosnijā un Hercogovinā, kā arī Maķedonijā veidojās bieza migla, kuras laikā redzamība samazinājās līdz 50 m, bet Čehijā veidojās stiprs slapja sniega nogulums.

Dekādes vidū virs Austrumeiropas izveidojās ciklona centrs un ar to bija saistīta vēja pastiprināšanās, ko pavadīja ilgstoši nokrišņi Eiropas lielākajā daļā.

Vācijā un citviet Rietumeiropā vēja brāzmas bija lielākas par 20 m/s, bet Norvēģijā vietām tās sasniedza 39 m/s. Savukārt Slovākijā ducināja pērkons un bija krusa 4 mm diametrā, bet vietām vēja brāzmas sasniedza 33 m/s, kā arī veidojās sarma 26 cm biezumā. Rumānijā bija stiprs sniegputenis, kā arī veidojas sarma, kuras diametrs sasniedza 40 cm, bet Bulgārijā vietām nolija 32 mm - gandrīz mēneša norma - bet Čehijā slapja sniega nogulums sasniedza 36 cm.

Savukārt dekādes pēdējās dienās, ieplūstot siltam gaisam, Spānijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +23 grādus. Vasarīgi silts bija arī Portugālē +20...+24 grādi, ka arī Francijas dienvidos +20...+25 grādi. Arī Britu salas sasniedza siltā gaisa masa, līdz ar to gaiss iesila līdz +15...+18 grādiem. Pašās dekādes beigās, aktivizējoties ar ciklonu saistītām atmosfēras frontēm, Skandināvijā pastiprinājās vējš: Norvēģijā vēja brāzmas sasniedza 24-27 m/s, bet Zviedrijā 27-29 m/s. Savukārt Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, vēja brāzmas vietām sasniedza 40 m/s, kā arī vietām stipri lija - Maķedonijā nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 42 mm, bet Vidusjūras piekrastē, aizejot aukstajai frontei, bija pērkona negaiss un, nokrišņiem rimstoties, veidojās arī bieza migla, kuras laikā redzamība samazinājās līdz 50-100m.

 

 

3.dekāde

Arī trešajā dekādē Eiropā nebija mierīgi laika apstākļi.

Dekādes vidū dziļa ciklona ietekmē lielākajā Eiropas daļā pastiprinājās vējš, bija stipri nokrišņi. Austrijā vēja brāzmas sasniedza 20-25 m/s un nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 22 mm, bet Slovākijā kalnos vietām sasniga 56 cm, savukārt Čehijā slapja sniega nogulums veidoja 40 cm, vietām Balkānu pussalas valstīs tas sasniedza 36 cm. Savukārt Rumānijā vietām vēja brāzmas sasniedza 46 m/s, bet Bulgārijā 40 m/s. Arī Skandināvijā un Britu salās pastiprinājās vējš – Zviedrijā līdz 33 m/s, bet Apvienotajā Karalistē līdz 34 m/s un tur arī tika reģistrēti stipri nokrišņi (27 mm).

Dekādes pēdējās dienās stiprs vējš bija Šveicē (36 m/s) , savukārt Itālijā bija spēcīgas lietusgāzes – Triestē diennakts laikā nolija 65 mm, Venēcijā 61 mm. Arī Slovēniju sasniedza nokrišņu zona – diennakts laikā nolija 63 mm.