2009. gada jūlijs

1.dekāde

 Stipri negaisi

 Jūlijs Eiropā iesākās ar spēcīgām lietusgāzēm un pērkona negaisiem. Gomeļā diennakts laikā nolija 64 mm (mēneša norma), Čehijā - 50 mm, Austrijā nokrišņu daudzums sasniedza 48 mm, Vācijā 44 mm, Polijā 35 mm, bet Balkānos līdz 34 mm. Daudzviet tika novērota arī krusa – Čehijā un Vācija krusa grauda diametrs sasniedza 10 mm. Vietām arī pastiprinājās vējš brāzmās līdz 26 m/s. Lietus turpinājās vairākas dienas, nezaudējot intensitāti – Polijā dažviet 15 minūšu laikā izlija pat mēneša norma. Vienā no tās lielākajām pilsētām Gdaņskā ūdens līmenis pilsētas ielās sasniedza 1 m augstumu. Bet Kaļiņingradā 6 h laikā nokrišņu daudzums sasniedza 59 mm, kas atbilst 75% no mēneša normas.

Dekādes pirmajās dienās Vācijā plosījās vētra, kas kopā ar stiprām lietusgāzēm un pērkona negaisu daudzviet izraisīja daudz postījumu, bija arī cilvēku upuri. Bavārijā zibens izraisīja mežu ugunsgrēkus.

Savukārt dekādes vidū Balkānu pussalas ziemeļrietumos vietām nolija 105 mm. Arī Austrijā tika novērotas stipras (līdz 31 mm) un ilgstošas lietavas un krusa. Lietavu dēļ valstī applūda plašas teritorijas - vietām applūda pat dzelzceļa stacijas.

Bet dekādes beigās Kaļingradā atkal tika fiksēts stiprs lietus (līdz 40 mm), Lietuvā nokrišņu daudzums sasniedza 38 mm, bet Dienvidnorvēģijā nolija 30-35 mm. Pašās dekādes beigās Zviedrijā diennakts laikā nolija līdz pat 80mm.

 Temperatūras kontrasti

 Dekādes sākumā Spānijā (Cordova) gaisa temperatūra sasniedza +40° atzīmi, bet Barselonas apkārtnē ūdens temperatūra bija +25°. Arī citviet Eiropā bija līdzīgi laika apstākļi – Rietumeiropā daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +36°, Britu salās bija +20…+25°. Savukārt Norvēģijā tika novēroti lieli temperatūra kontrasti – vietām ziemeļos nakts stundās gaisa temperatūra nepārsniedza 0°, savukārt dienvidu rajonos dominēja sauss un karsts laiks, un gaisa temperatūra dienas laikā bija +28…+33° robežās. Kopumā Eiropā daudzviet gaisa temperatūra bija augsta – vidēji par 10° augstāka kā mēneša norma.

 2.dekāde

 Augsta gaisa temperatūra

 Arī 2.dekādes sākumā Eiropas lielākajā daļā saglabājās augstas gaisa temperatūras +25…+30°, bet dienvidu rajonos pat +40° robežās. Ukrainā dekādes vidū tika fiksēts liels karstums – Luganskā termometra stabiņš sasniedza +37.2°, kas pārsniedza dienas (16.07.) absolūto maksimumu.

 Stipras lietusgāzes, krusa un slapjš sniegs

 Dekādes pirmajās dienās vietām Rumānijā nolija 77 mm, bet Britu salās, Atlantijas ciklona ietekmē, pūta brāzmains vējš, ducināja pērkons un vietām stipri lija - Īrijā diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 48 mm.

Bet dekādes vidū Šveicē nolija 33 mm, Francijā atsevišķās vietās bija krusa, bet Šveices Alpos bija pat slapjš sniegs.

Savukārt dekādes beigās Atlantijas cikloni Eiropas ziemeļu un rietumu rajonos atnesa kārtējo intensīvo nokrišņu zonu – Lielbritānijā, Zviedrijā un Norvēģijā diennakts laikā nolija 20-30 % no mēneša normas.

 Brāzmains vējš

 Dekādes pirmajās dienās Rietumu un Centrālajā Eiropā pastiprinājās vējš (Austrijā un Šveicē līdz 20-25 m/s), bet Eiropas dienvidaustrumos vējš sasniedza stipras vētras spēku - 34 m/s (Bulgārijā un Rumānijā).

Dekādes vidū Britu salās, Francijā, Vācijā un Polijā pastiprinājās vējš brāzmās 20-25 m/s, vietām pat sasniedza 32 m/s. Savukārt dekādes beigās stipra vētra bija Ziemeļitālijā, kā rezultātā gāja bojā vairāki cilvēki.

 3.dekāde

Karstums

Eiropas dienvidu rajonos saglabājās liels karstums +35…+40°, Spānijā (Murcia) temometra stabiņa atzīme sasniedza pat +45°. Arī citviet Vidusjūras piekrastē bija līdzīgi laika apstākļi +35…+42°. Karstuma ietekmē šajā reģionā plosījās mežu ugunsgrēki – bija arī daudz cilvēku upuru.

Arī dekādes vidū lielākajā Eiropas daļā joprojām saglabājas ļoti karsts laiks – Spānijā vietām gaisa temperatūra pārsniedza četrdesmit grādu atzīmi (Zaragoza +43°), Francijā un Grieķijā gaiss iesila līdz +35°, Itālijā +34°, bet Vācijā un Polijā līdz +31°.

Brāzmains vējš

 Dekādes sākumā ciklona un ar to saistīto atmosfēras fronšu ietekmē Šveicē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27-32 m/s, bet Vācijā vēja brāzmas sasniedza 30 m/s.

 Stipri negaisi

 Dekādes sākumā Čehija tika novērota krusa, kuras diametrs sasniedza 12 mm, bet Polijā un Čehijā plosījās spēcīgs negaiss un lietusgāzes. Spēcīgā vētra izraisīja plūdus, izgāza kokus un elektrības stabus un norāva ēkām jumtus.Vēja ātrums vētras laikā lielākajā daļā Polijas sasniedza 28 m/s. Aukstajai frontei šķērsojot valsts teritoriju, krasi pazeminājās gaisa temperatūra. Savukārt Minskā divas dienas pēc kārtas bija stipras lietusgāzes (23.07. nolija 20% no mēneša normas, bet 24.07. ~50% no normas) kā rezultātā applūda ielas un māju pagrabi. Arī turpmākajās dienās Balkrievijā vietām stipri lija. Nokrišņu daudzums dažviet sasniedza 70 mm – gandrīz mēneša norma.