2009. gada augusts

1.dekāde

Karstums

Dekādes sākumā Eiropas dienvidi – Balkānu un Vidusjūras piekrastes valstis atradās ciklona siltā sektora ietekmē, līdz ar to tika fiksētas ļoti augstas gaisas temperatūra: Serbijā un Montenegro gaiss iesila līdz +33…+38°, Rumānijā līdz +34°, Grieķijā +32...+37° robežās, bet Itālijas dienvidu daļā karstums pārsniedza +40°. Savukārt dekādes vidū Bulgārijā gaisa temperatūra sasniedza pat +45°.

Arī Eiropas ziemeļos – Skandināvijā – bija netipiski silts laiks. Lai gan dienā gaisa temperatūra pieturējās +20° robežās, tomēr naktis saglabājās ļoti siltas: līdz +15°. Šāda temperatūra par 5° pārsniedza gaisa temperatūras normu.

Arī dekādes beigās lielākajā Eiropas daļā saglabājās karsts laiks. Spānijā gaiss iesila līdz +38°, Itālijā līdz +36°, Francijā un Grieķijā līdz +32°, bet Ungārijā un Vācijā līdz +30...+31°.

Lietus

Dekādes sākumā Itālijas ziemeļos bija stipras lietavas. Milānā nepilnas dienas laikā vien nolija 40 mm, savukārt kalnu rajonos tika fiksēti pat 60 mm.

Vējš un lietus

Dekādes sākumā aktīvs ciklons ar centru pie Īslandes krastiem Britu salās un Skandināvijas rietumu daļā atnesa vējainu un lietainu laiku. Vējš pastiprinājās līdz 26 m/s, un vietām (Oslo) nolija pat 40 mm.

Savukārt dekādes pēdējās dienās lielākajā Eiropas daļā pērkona negaisu pavadīja spēcīgas lietusgāzes un vēja pastiprināšanās. Dānijā diennakts laikā nolija 55 mm, Spānijā 23 mm, Norvēģijā 22 mm. Austrijā un Francijā vēja brāzmas sasniedza 18 m/s.

 

2.dekāde

Lietus, pērkona negaiss, vēja brāzmas

Dekādes sākumā daudzviet nolija stiprs pērkona lietus. Vācijā nokrišņu daudzums sasniedza 46 mm, Itālijā 43 mm, Francijā 25 mm. Austrijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 22 m/s. Savukārt dekādes vidū Britu salās ciklona ietekmē vēja brāzmas sasniedza 28 m/s, bet Horvātijā atmosfēras frontes ietekmē diennakts laikā nolija pat 126 mm.

Karstums

Visu dekādes laiku Eiropas lielākajā daļā saglabājās karstums +35…+40° robežās. Karstuma ietekmē ievērojami paaugstinājās ugunsbīstamība, sevišķi Grieķijā (Atēnas).

 

3.dekāde

Lietus, vējš, pērkona negaiss, krusa

Dekādes pirmajās dienās atmosfēras fronšu ietekmē Norvēģijā vietām stipri lija, vietām ducināja pērkons un pastiprinājās vējš (līdz 30 m/s). Savukārt dekādes vidū Austrijā diennakts laikā nolija 43 mm un vietām krusas diametrs sasniedza 10 mm. Lielbritānijā (Chap) nolija 32 mm, bet Slovākijā (Lomnickystit) izkritušās krusas diametrs bija 8mm.

Dekādes beigās aktīvs Atlantijas ciklons izraisīja vēja pastiprināšanos Norvēģijā brāzmās 24-29 m/s, bet ziemeļu daļā līdz pat 31 m/s. Bosnijā un Hercogovinā stipri lija (103 mm), Slovēnijā nolija 36 mm, bet Bulgārijā vietām tika fiksēta krusa 6 mm diametrā.

Karstums

Dekādes sākumā joprojām saglabājās liels karstums – vietām Spānijā līdz +42°. Savukārt dekādes vidū pamazām aktivizējās rudens procesi. Somijā vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz -1°.

Dekādes beigās karstuma vilnis joprojām bija vērojams daudzviet Eiropas rietumu un dienvidu rajonos – gaisa temperatūra aizvien saglabājās +35..+39° robežās.