2009. gada oktobris

1.dekāde

Stiprs lietus

Dekādes sākumā Itālijas dienvidos (Sicīlijā) ciklona ietekmē nolija vairāk kā 100 mm nokrišņu.

Spāniju dekādes vidū sasniedza lietus mākoņu zona, kuras ietekmē stipri lija - valsts ziemeļaustrumos nokrišņu daudzums sasniedza 36 mm. Arī Skandināvijā un Britu salās ciklona ietekmē bija stipras lietavas: Lielbritānijā nolija līdz 49 mm, Dānijā ap 25 mm, Zviedrijā un Norvēģijā līdz 20 mm.

Dekādes beigās Itālija cieta no ciklonu darbības, jo tur vietām nokrišņu daudzums sasniedza 71 mm. Stiprs lietus bija arī Balkānos: Horvātijā 58 mm, Bosnijā un Hercogovinā nolija 46 mm.

Gaisa temperatūru kontrasti

Aukstās atmosfēras frontes ietekmē dekādes vidū strauji pazeminājās gaisa temperatūra – Vācijā dienas laikā tā bija ne augstāka par +15°, bet Šveicē nepārsniedza pat 0°. Savukārt Spānijā Kordovā gaiss iesila līdz +34°, bet Spānijas ziemeļaustrumos (Vigo) tā sasniedza tikai +19°.  Neraksturīgi karsts laiks bija arī Polijā, kur gaiss iesila līdz +32°. Arī daudzviet Eiropas centrālajos un rietumu rajonos bija augstas gaisa temperatūras, kas par 5-7 grādiem pārsniedza oktobra mēneša normu.

Brāzmains vējš

Ciklonam stauji padziļinoties dekādes sākumā Baltijas jūras piekrastē pastiprinājās vējš brāzmās līdz 25-27 m/s.

Dekādes vidū Vācijā pastiprinājās vējš  brāzmās sasniedzot  30-31 m/s, bet Baltijas valstīs vēja brāzmas vietām sasniedza 30 m/s. Dānijā un Polijā pūta 28 m/s stiprs vējš, bet Skandināvijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 25 m/s.

 

2.dekāde

Stipri nokrišņi

Otrās dekādes sākumā gandrīz tropiskas lietavas sasniedza Horvātiju, kur diennakts laikā nolija 102 mm. Arī citviet Eiropas dienvidaustrumu un dienvidu rajonos stipri sniga, kā arī puteņoja. Centrāleiropā vietām nokrišņu daudzums sasniedza 40-50 mm, bet Vācijas Alpos neparasti agri sniega segas biezums sasniedza jau 95 cm. Stipri nokrišņi bija arī Austrumeiropā:  Ukrainā nolija 30 mm, Baltkrievijā ap 15 mm, tur vietām arī stipri sniga - sniega sega sasniedza 5 cm.

Dekādes vidū aktīva dienvidu ciklona ietekmē daudzviet Balkānu pussalas reģionā, kā arī vietām Centrāleiropā un Austrumeiropā stiprisniga un puteņoja. Daudzviet viedojās arī bieza migla, kā rezultātā, salgabājoties negatīvām gaisa temperatūrām, veidojās stiprs sarmas nogulums (vietām 36 cm). Savukārt Austrijā bija stiprs sniegputenis, bet Čehijā tika fiksēts ledus lietus. Arī Austrumeiropā vietām bija nelabvēlīgi laika apstākļi: Ukrainas rietumos bija stipri nokrišņi, brāzmains vējš un zemas gaisa temperatūras, līdz ar to Bobruiskā (Бабруйск) slapja sniega nogulums uz vadiem un koku zariem sasniedza 52 mm.

Savukārt dekādes beigās daudzviet Eiropā stipri lija - Maķedonijā nokrišņu daudzums sasniedza 36 mm,bet Grieķijā bija stiprs pērkona lietus.

Brāzmains vējš

Dekādes pirmajās dienās daudzviet Eiropā plosījās vētra, brāzmās sasniedzot 25-30 m/s. Dekādes vidū ciklons, kas izveidojās Eiropas dienvidiem un tad pāri Ukrainai un Baltkrievijai virzījās uz ziemeļiem, Balkānu reģionā izraisīja vēja pastiprināšanos brāzmās līdz 24 m/s, bet vietām sasniedzot pat 34 m/s. Arī lielā Eiropas daļā pūta brāzmains vējš 20-27 m/s, bet Austrijā un Vācijā tas brāzmās sasniedza pat 31 m/s.

 

3. dekāde

Stipri nokrišņi

Dekādes sākumā  Apenīnu pussalu sasniedza plaša nokrišņu zona, kas atnesa bagātīgas lietavas un pērkona dārdus. Spānijā ļoti stipras lietavas, kas vietām sasniedza pat 153 mm. Bagātīgi nokrišņi bija arī Itālijā, kur diennakts laikā nolija 50 mm, Aviano tuvumā pat 87 mm, kas sasniedza mēneša normu. Stipras lietavas bija arī citviet Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu rajonos.

Dekādes vidū nelavēlīgi laika apstākļi pārsteidza vienu no Eiropas modernākajiem atpūtas kūrortiem Franču Rivjēru. Ūdens līmenis sasniedza vairāk kā 1 m augstumu. Arī Eiropas dienvidaustrumu rajonos plosījās dabas stihija – Horvātijā diennakts laikā nolija 100 mm, Grieķijā vietām 85 mm, Egejas jūras dienvidu salās un Kiprā nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 65 mm, bet Itālijā diennakts laikā nolija 54 mm.

Dekādes pēdējās dienās Krētā nokrišņu daudzums vietām sasniedza 46 mm, bet Kipras pilsētā Larnakā tika fiksēta krusa.

Dekādes beigās nakts stundās Austrijā veidojās sarmas nogulums, kas sasniedza pat 320-400 mm.

Gaisa temperatūra

Dekādes pirmjās dienās Eiropas kūrortos joprojām saglabājas silts laiks: Spānijā un Grieķijā +21…+26° robežas, bet Antālijā Turcijā gaisa temperatūra sasniedza pat +28°.

Dekādes vidū Vācijas un Polijas dienvidu rajonos dienā gaisa temperatūra bija 4-5 grādus augstāka par normu. Arī Eiropas dienvidos bija silts laiks: gaisa temperatūra sasniedza +25°.

Ļoti silts bija Spānijā (Murcia) bija arī dekādes beigās, kad gaisa temperatūra dienā sasniedza +33°.

Brāmains vējš

Itālijas dienvidos dekādes pirmajās dienās vējš brāzmās pastiprinājās līdz 33 m/s. Dekādes vidū vietām Eiropas centrālajos un dienvidu rajonos plosījās vētra – vēja ātrums sasniedza 30 m/s. Bet dekādes beigās Lielbritānijā vēja brāzmās pūta ar  ātrumu 30-35 m/s.