LVĢMA

• LV
• EN

Laika apstākļu raksturojums 2009. gada oktobrī Latvijā

Laika apstākļu raksturojums 2009. gada oktobrī Latvijā

   Oktobris Latvijā šogad bija vēss un lietains. Salīdzinot ar citiem 2009. gada mēnešiem, oktobra vidējā gaisa temperatūra bija vistālāk zem normas, bet mēneša nokrišņu daudzums – visvairāk virs tās (1. attēls).

  Šī gada oktobra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +5,0ºC (1,7 grādus zemāka par normu). Tādējādi 2009. gada oktobris bija 12. vēsākais rudens vidus mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados (2. attēls). Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais oktobris Latvijā ir bijis 1967. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,3 grādus virs normas. Otrais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2006. gadā (2,9 grādus virs normas), no tā tikai par grāda desmitdaļu atpalika 1934. un 2000. gadu oktobri. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +8,7ºC desmit siltāko oktobru skaitā kā devītais bija pagājušā, 2008. gada, oktobris. Savukārt visaukstākais oktobris Latvijā ir bijis 1976. gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija 4,5 grādus zem normas. Otrais aukstākais oktobris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru 3,7 grādus zem normas ir bijis 2002. gadā.

  Vēsāks kā parasti šī gada oktobris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas bija Latvijas dienvidu pusē. Savukārt vēl siltās jūras ietekmē visaugstākā gan pēc absolūtās vērtības (mēneša vidējā gaisa temperatūra +7,2ºC), gan pēc tās tuvuma ilggadīgai vidējai normai (1 grādu zem tās) bija temperatūra Baltijas jūras pašā piekrastē - Ventspilī (3. attēls).

  Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 113 mm (173% no normas) 2009. gada oktobris bija septītais mitrākais Latvijā pēdējos 86 gados. Visvairāk nokrišņu oktobrī ir bijis 1974. gadā, kad to daudzums bija gandrīz 220% no normas. Mitrāko oktobru pirmo desmitu ar nokrišņu daudzumu 107 mm noslēdz pagājušā, 2008. gada, oktobris. Savukārt vismazāk nokrišņu rudens vidus mēnesī ir bijis 1951. gadā - tikai 17% no normas  (2. attēls).

  Šī gada oktobrī lielāks kā parasti nokrišņu daudzums bija visā Latvijā (4. attēls). Vislielākais mēneša nokrišņu daudzums pēc to mēneša summas bija Siguldā – 171 mm (215% no normas), bet vislielākā novirze no normas bija nokrišņu daudzumam Krāslavas novadā (230-235%). Vismazāk nokrišņu aizvadītajā mēnesī bija Rīgā un Kurzemes dienvidrietumos-  80-100 mm (110-120% no normas).

Mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties turējās zem normas. Siltāks laiks bija pirmās un trešās dekāžu vidū, kad dienā gaisa temperatūras stabiņš daudzviet pakāpās virs +10 grādiem, 7. oktobrī Rucavā sasniedzot mēneša visaugstāko gaisa temperatūru +14,6ºC. Savukārt visvēsākais bija laikā no 10. līdz 18. oktobrim un mēneša pēdējās dienās – tad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsvarā bija 4 grādus zem normas, dienā gaiss sasila tikai līdz +1...+8 grādiem, bet naktī daudzviet bija sals līdz -1...-5, mēneša beigās līdz -6 grādiem (5. attēls).  Līdz ar diennakts vidējās gaisa temperatūras stabilu pazemināšanos zem +5 grādiem, oktobra pirmās dekādes beigās Latvijā izbeidzās augu veģetācijas periods, kas, salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, šogad ir ap 2 nedēļām agrāk.

  Mēneša gaitā Latvijā bez nokrišņiem bija tikai viena diena – 30. oktobris. Savukārt visbagātākā ar nokrišņiem  - kopumā 2,4 reizes vairāk par normu  - bija mēneša pirmā dekāde. Vairāk kā trīs reizes šai dekādē nokrišņu „plāns” tika pārsniegts Kolkā un Salacgrīvā.  Pāvilostā 3. oktobrī, bet Ventspilī, Kolkā un Mežotnē 4. oktobrī diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu. Savukārt mēneša vidū aktīvs ciklons atnesa stiprus nokrišņus Latvijas dienvidaustrumu daļā  - Krāslavā 14. oktobrī nolija gandrīz divām dekāžu normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums, kas bija vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visā oktobra mēnesī. Rēzeknē, Dagdā un Preiļu rajona Sīļos 14. oktobra nokrišņu daudzums bija 110-130% no dekādes normas.

  Temperatūrai pazeminoties, lietusgāzēm jau no paša mēneša sākuma pievienojās arī slapjš sniegs un ledus graudi, otrajā dekādē austrumu rajonos vietām arī sniga. Laikā no 12. līdz 18. oktobrim katru dienu kaut kur bija vērojama arī īslaicīga sniega sega. Vislielāko teritoriju sniegs pārklāja 12. oktobra rītā, Vidzemes augstienē (Zosēnos) sasniedzot vislielāko biezumu - 11 cm.  Slapjš sniegs izkrita arī mēneša pēdējās dienās, tomēr sniega segu tas neizveidoja.

  Oktobrī vējš visbiežāk pūta no dienvidrietumiem un dienvidiem, kas atbilst ilggadīgajiem dominējošiem vēja virzieniem šai mēnesī. Tikai šogad dienvidrietumu un dienvidu virzienu vēji bija retāk, tāpat kā vēji no rietumiem un dienvidaustrumiem. Atbilstoši biežāki bija ziemeļu kvadranta un austrumu vēji (6. attēls).

  Mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija ap 0,5 m/s mazāks kā ilggadīgais vidējais. Ievērojami rāmākas, salīdzinot ar atbilstošām ilggadīgām maksimālām vērtībām, bija arī vēja brāzmas.

  Tomēr bez rudens vētrām mēnesis nepagāja. Pirmajā dekādē vējš visstiprāk pūta Baltijas jūras piekrastē – šeit vēja brāzmām vētras un vietām pat stipras vētras spēks bija sešās dienās no desmit, vislielāko ātrumu – 28 m/s - sasniedzot 4. oktobrī Liepājas ostā.  Brāzmās

  14-18 m/s stiprs vējš 4. un 5. oktobrī pūta arī citviet Latvijā.  Savukārt otrajā dekādē aktīva dienvidu ciklona ietekmē vējš sāka pieņemties spēkā 13. oktobrī un 14. oktobrī piekrastes rajonos un Kurzemē jau pūta ar vētras un stipras vētras spēku (21-27 m/s). Arī citur iekšzemē 14. oktobrī laiks lielākoties bija vētrains – vēja brāzmas sasniedza 17-21 m/s. Vējš pakāpeniski pierima 15. oktobrī, naktī piekrastes rajonos brāzmās vēl saglabājot vētraina vēja spēku.

 

            Mēneša vēsākajās dienās vietām tika novērotas jau aukstajam gadalaikam raksturīgās parādības – sarma un apledojums. Bet, kā jau tas nereti notiek, rudens vidū sastopas gan aukstajam, gan siltajam gadalaikam raksturīgais. Tā arī mēneša pirmajā dekādē sešās dienās Latvijā tika novērots pērkona negaiss.