LVĢMA

• LV
• EN

Laika apstākļu raksturojums 2009. gada novembrī Latvijā

  Ar siltumu un normai tuvu nokrišņu daudzumu sezonas pēdējā mēnesī ir noslēdzies 2009. gada rudens. Tā vidējā gaisa temperatūra (+7,4ºC, kas ir 0,9 grādus augstāk par normu) bija gandrīz tāda pati kā pagājušā gadā. Nokrišņu ziņā šī gada rudens  ar kopējo nokrišņu daudzumu 240 mm (120% no normas) bija mitrāks kā pagājušogad (1. attēls).

  Šī gada novembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +3,5ºC (2 grādus augstāka par normu). Tādējādi 2009. gada novembris bija 15. siltākais rudeni noslēdzošais mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados (2. attēls). Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais novembris Latvijā ir bijis tālajā 1928. gadā - pēc tajā laikā darbojošos staciju datiem mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 3,8 grādus virs normas. Tikai par vienu grāda desmitdaļu siltāks bija 1978. gada novembris. Savukārt 2000. gadā neierasti silts bija ne tikai oktobris, bet arī novembris – mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 3,3 grādiem, tādējādi ierindojot to siltāko novembru ceturtajā vietā. Visaukstākais  - 6 grādus zem normas – novembris ir bijis 1993. un 1998. gados, desmitgadē, kuru mēs parasti atceramies kā siltāko 20. gadsimtā. Pagājušā, 2008. gada rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 1,4 grādus augstāka par normu.

  Siltāks kā parasti šī gada novembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas  - līdz pat +2,7 grādiem virs tās - bija Latvijas dienvidaustrumu daļā. Savukārt vistuvāk normai (+1,2 ... +1,4ºC virs tās) mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Baltijas jūras piekrastē (3. attēls).

  Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 63 mm (105% no normas) 2009. gada novembra nokrišņu daudzums bija tuvu normai. Visvairāk nokrišņu rudens pēdējā mēnesī ir bijis 1930. gadā – 233% no normas (2. attēls). Toties 1993. gada novembris ir bijis pēdējos 86 gados ne tikai visaukstākais, bet arī vissausākais rudens noslēguma mēnesis - nokrišņu daudzums šai novembrī bija tikai 10% no normas. Pagājušā, 2008. gada novembrī nokrišņu Latvijā  bija nedaudz vairāk kā šogad - 114% no normas.

  Šī gada novembrī vismazākais nokrišņu daudzums – tikai puse no mēneša normas – bija Rīgā un tās apkārtnē. Tuvāks normai, tomēr mazāks par to,  nokrišņu daudzums bija Kurzemes un Vidzemes lielākajā daļā. Toties Latgalē šomēnes bija ne tikai visaugstākās gaisa temperatūras, bet arī nokrišņu daudzuma novirzes no normas, Dagdā un Piedrūjā tās sasniedza 150-160% (4. attēls).

  Mēneša gaitā visaukstākais laiks bija dekādes sākumā (5. attēls). Mēneša pirmajās dienās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 3-5 grādus zem normas, naktīs noslīdot līdz mēnesī viszemākajām gaisa temperatūrām: -7 grādiem (2. novembrī Gulbenē un Madonā un 3. novembrī atkal Madonā). Turpmāk pakāpeniski kļuva siltāks un mēneša otrajā pusē Latvijā valdīja stabili silts, vairāk oktobrim raksturīgs laiks.

  Laika periodā no 18. novembra līdz pat mēneša beigām diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 5-8 grādus augstāka par normu. Visas šī perioda diennaktis bija desmit vissiltāko atbilstošo datumu skaitā, bet 21. novembris kopā ar vienlīdz silto 1996. gada 21. novembri kļuva par vissiltākajiem 21. novembriem Latvijā pēdējos vairāk kā 90 gados. 23. 25. un 26. novembris bija otrie vissiltākie atbilstošie datumi. Stabili siltā laika rezultātā mēneša trešā dekāde kļuva otrā vissiltākā novembri noslēdzošā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl gandrīz pus grādu siltāks laiks ir bijis analoģiskā 2006. gada periodā. Maksimālā gaisa temperatūra mēnesī visaugstāk – līdz +12 grādiem – pakāpās 21. novembrī. Šai dienā jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti Kolkā, Mērsragā, Dobelē, Saldū, Stendē, Jelgavā, Bauskā un Rīgā. Pārējā laikā dienā gaiss sasila līdz +6...+10, mēneša beigās līdz +4...+8 grādiem. Ievērojami augstāka, kā parasti šajā laikā, bija arī diennakts minimālā gaisa temperatūra: lielākoties tā svārstījās +3...+8, mēneša beigās  0...+6 grādu robežās. 

  Mēneša gaitā praktiski bez nokrišņiem bija tā pirmās - aukstākās dienas. No 5. novembra līdz mēneša beigām pārsvarā nelieli un mēreni nokrišņi Latvijā bija katru dienu. Mēneša gaitā to daudzums pieauga no 58% no normas pirmajā dekādē līdz 147% trešajā dekādē.  Lielākais diennaktī nokrišņu daudzums bija 16. novembrī Liepājā un Rucavā: 17-18 mm (20-24% no mēneša nokrišņu normas).

  No 5. līdz 13. novembrim nokrišņi bija ne tikai lietus, bet arī sniega veidā. 5. novembra rītā gandrīz visa Latvija bija pārklāta ar 1-2 cm biezu sniega segu. Tomēr lielākajā teritorijas daļā sniegs ātri vien nokusa, līdz mēneša vidum saglabājoties vien Vidzemes un Alūksnes augstienēs. Alūksnē sniegs bija arī šomēnes visbiezākais: 12-13 cm (7. un 8. novembrī).

  Novembrī gandrīz trešdaļa no visu virzienu vējiem bija vēji no dienvidaustrumiem, kas ir ievērojami biežāk nekā parasti no šīs debespuses šajā mēnesī. Otrie pēc biežuma bija dienvidu vēji. Savukārt mazāk kā parasti šī gada novembrī pūta ziemeļu – ziemeļrietumu - rietumu kvadranta vēji (6. attēls).

  Mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija 0,4 - 0,8 m/s mazāks kā ilggadīgais vidējais. Ievērojami rāmākas, salīdzinot ar atbilstošām ilggadīgām maksimālām vērtībām, bija arī vēja brāzmas. Mēneša laikā brāzmās vētrains un stiprāks (17 m/s un vairāk)  vējš bija tikai atsevišķās dienās Kurzemē gan pirmajā, gan otrajā un trešajā dekādēs. Visstiprākās vēja brāzmas  – 21 m/s -  tika novērotas Kolkā 5. novembrī un Liepājas ostā 19. novembrī.

  Mēneša gaitā 22 dienās no 30 Latvijā tika novērota migla. Biežāk tā klāja Valsts austrumu iekšzemes rajonus. Gulbenē migla bija praktiski katru otro, Alūksnē un Jēkabpilī – katru trešo dienu. Arī Rīgā šomēnes tika reģistrētas vienpadsmit dienas ar miglu, kas ir par  vienu dienu vairāk nekā līdz šim novērotais maksimālais dienu skaits ar miglu Rīgā novembrī.