LVĢMA

• LV
• EN

2009.-2010. gada ziemas sezona - kāda tā varētu būt Latvijā?

Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, zemes virsmas formas un augsnes sega. Valdošās ir mēreno platuma grādu gaisa masas (pārsvarā - no Atlantijas okeāna, retāk - kontinentālās). Līdz ar to republikas teritorijā visa gada gaitā ir jūtama jūras klimata ietekme. Tās rezultāts - maigāks klimats ar ievērojamāku mākoņu daudzumu, mazāku saules spīdēšanas ilgumu, zemāku gaisa temperatūru nekā caurmērā vidējā platuma grādos.

Meteoroloģiskā ziema Latvijā ir periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili zemāka par 0º C. Parasti visātrāk, novembra vidū, ziema iestājas Latvijas austrumu rajonos, novembra 3. dekādē tā sasniedz valsts centrālos rajonus, bet visvēlāk – decembra pirmajā pusē - atnāk arī rietumu rajonu jūras piekrastē.

Ziemas vidējā gaisa temperatūra ir no -2ºC Latvijas rietumu daļā, līdz -6ºC Austrumlatvijas augstākajās vietās. Janvāris un februāris ir gada aukstākie mēneši, to vidējā gaisa temperatūra ir no -2...-3 grādiem rietumu piekrastē līdz -6...-7 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos, bet vidējā minimālā gaisa temperatūra no -5...-6 grādiem rietumu piekrastē līdz -9...-10 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos. Absolūti minimālās temperatūras šajos mēnešos ir no -31.5°C Kolkā (1985. gada 11. februārī) līdz -43.2°C Daugavpilī (1956. gada 08. februārī). Janvāra un februāra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 0°Crietumu piekrastē līdz -3...-4 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos, bet atsevišķās, sevišķi siltās ziemas dienās tā ir bijusi vēl ievērojami augstāka. Tā absolūti maksimālās gaisa temperatūras janvārī un februārī ir no +8,1 grāda Ainažos ( 2007. gada 10. janvārī) līdz +15,5 grādiem Liepājā (1989. gada 26. februārī).

 

Aukstā gadalaika vēstnesis – sniegs – Latvijā var parādīties jau septembra beigās. Tā 1973. gada 23. septembra rītā Rēzekni klāja 3 cm bieza sniega sega, bet 1966. gada 28. septembrī Alūksnē sniega segas biezums bija 5 cm. Tomēr stabila sniega sega izveidojas vēlāk -  Alūksnes augstienē decembra sākumā, bet Baltijas jūras piekrastē janvāra sākumā. Baltijas jūras piekrastē vidēji ir 70 dienas ar sniega segu, bet Vidzemes augstienē to ir gandrīz divas reizes vairāk. Sniega sega savu vislielāko augstumu parasti sasniedz februāra beigās, marta sākumā. Stabila sniega sega vispirms – marta 3. dekādes beigās – izzūd Baltijas jūras piekrastē, bet visilgāk – līdz aprīļa sākumam - tā saglabājas Alūksnes augstienē. Vēlās ziemās stabila sniega sega vēl var būt visu aprīli, bet pavasarī īslaicīgi sniegs vēl ir novērots arī maijā.

No ziemas mēnešiem visvairāk nokrišņu ir decembrī - ap 50 mm, bet ziemas sausākais mēnesis ir februāris, kad mēneša nokrišņu summa vidēji ir 30-40 mm. Pārsvarā nokrišņi ir sniega veidā, bet, tā kā Latvijas ziemas nav stabilas, tad šajos mēnešos iespējami arī slapjdraņķi un dažreiz pat lietus. No nelabvēlīgām laika parādībām ziemā vēl iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, kā arī apledojums, sarma un migla.

Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem vissiltākā ziema Latvijā ir bijusi 1924.-1925. gadā, tās vidējā gaisa temperatūra bija +1ºC. Tikai pāris grāda desmitdaļas no tās atpaliek pavisam nesenā 2007.-2008. gadu ziema. Savukārt visaukstākā Latvijā ir bijusi 1941.-42. gadu ziema, tās vidējā gaisa temperatūra bija -9,8ºC. Jāpiemin, ka citas aizvadītās 21. gadsimta ziemas ne vissiltāko, ne visaukstāko pirmajā desmitā nav iekļuvušas.

Nokrišņu daudzuma ziņā vismitrākā ir bijusi 1989.-1990. gadu ziema, tās nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 190 mm. Otrā vismitrākā ir bijusi 2006.-2007., bet piektā vismitrākā 2001.-2002. gadu ziema. Savukārt vismazāk nokrišņu ir bijis 1946.-1947. gadu ziemā – tikai 42 mm. Kā septītā vissausākā ir 2002.-2003. gadu ziema.

 Kādas ir prognozes šai ziemas sezonai?

Decembrī kopumā vidējā temperatūra Latvijā būs nedaudz zem normas. Pašreiz mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka arī janvārī Latvijā saglabāsies diezgan stabila ziema, mēneša vidējā gaisa temperatūra ir gaidāma nedaudz zem normas (norma no -6,8 grādiem Latvijas galējos austrumu rajonos (Gulbenē, Alūksnē un Dagdā) līdz -2,3...-2,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī)). Tas, protams, neizslēdz varbūtību, ka atsevišķos periodos mūsu reģionā ielauzīsies arī siltās atlantiskās gaisa masas, līdzi nesot atkusni un slapjdraņķi.

Aukstos ziemas periodos parasti ir arī relatīvi maz nokrišņu, to apstiprina ar skaitlisko prognožu modeļu dati – nokrišņu daudzums janvārī ir gaidāms mazāks par normu (vidēji Latvijā janvārī ir 16-20 dienas ar nokrišņiem, to vidējā mēneša summa ir 45 mm).

Tātad arī kopumā šķiet, ka šī ziema ir gaidāma ar vidējo temperatūru vismaz ap normu, un arī nokrišņu daudzumu normas robežās vai nedaudz zem tās. Bet pagājušā gadsimta pēdējos desmit gados un šajā gadsimtā ir bijušas tikai pāris ziemas, ko var nosaukt par aukstām un vēl tikai dažas, kas bija tuvu normas robežām, biežāk tās bija siltas un pelēkas ar lietu un dubļiem. Tātad šī jau būs sezona, ko varēs nosaukt par īstu ziemu.