LVĢMA

Pēc aukstās un sniegiem bagātās ziemas pavasaris iestājās ļoti strauji. Marta vidū vietām tika reģistrēts pat -20...-22 grādu sals, bet jau 19. un 20. martā gaiss sasila līdz +3...+9 grādiem. Līdz ar to sākās intensīva sniega kušana un upju noteces palielināšanās, ko vēl vairāk paātrināja lietus. Tai pašā laikā upēs saglabājās biezs ledus. 20. martā tā biezums Daugavā bija 22-64 cm, Rēzeknē 63 cm, Ogres un Gaujas lejtecēs 50-55 cm, Salacā pie Lagastes 98 cm, Mēmelē 53 cm, Svētē 65 cm, Lielupē 40-53 cm.

Latvijā kopumā marta trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija 3,5 grādus virs normas, bet nokrišņu daudzums - 190% no normas. 21. martā visas dekādes nokrišņu norma tika pārsniegta Rucavā un Mežotnē, kur nolija attiecīgi 17,2 mm 2,4 mm. Lietuvas teritorijā Bārtas, Ventas un Lielupes baseinos 21. martā nolija 10-17 mm.

Šie apstākļi veicināja ļoti strauju līmeņu celšanos un ledus uzlūšanu. Latvijas rietumu un centrālās daļas lielāko upju straujākos posmos ledus uzlūšanu pārsvarā izraisīja mehāniskā jeb ūdens enerģija, paceļot ledu un atraujot to no krastiem, jo siltuma ietekmē ledus struktūra vēl nebija paspējusi izmainīties. Tas daudzviet izraisīja ledus sastrēgumu veidošanos, upju pārplūšanu un palu augstāko līmeņu sasniegšanu tikai dažas dienas pēc sniega kušanas sākuma.

Valsts austrumu daļā sniega kušana notika nedaudz lēnāk, jo laikā no 22. līdz 25. martam austrumu rajonos termometra stabiņš vietām naktīs noslīdēja līdz -4...-6 grādiem. Līdz ar to ledus segas uzlūšanā nozīmīga loma bija arī siltuma faktoram, līdz ledus iešanas sākumam ledus jau bija kļuvis plānāks un daļēji zaudējis kristālisko struktūru. Tādēļ šajos rajonos ledus sastrēgumu relatīvi bija mazāk un palu maksimālo līmeņu augstumu noteica tieši sniega kušanas ūdeņu daudzums.

Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs ledus iešana sākās jau 21. martā. Kā parasti šis process turpinājās ziemeļaustrumu virzienā un 30.-31. martā ledus iešana bija sākusies arī Salacas lejtecē un Daugavas augštecē. Salīdzinot ar ilggadīgi vidējiem termiņiem, tas Daugavā bija ap normu, Lielupē 1-3 dienas, Gaujas lejtecē 5-6 dienas, Ventas un Salacas lejtecēs vidēji 10 dienas vēlāk par normu.

Palu augstākie ūdens līmeņi šogad tika sasniegti laikā no 22. marta līdz 10. aprīlim, kas izrādījās Daugavā, Ogrē, Lielajā Juglā un Lielupē pārsvarā 1-3 dienas agrāk par normu, Dubnā, Gaujas augštecē, Salacā ap vidējiem termiņiem, savukārt, Ventā, Abavā un Bārtā 1-4 dienas, Aiviekstes augštecē, Gaujas lejtecē pat 7-10 dienas vēlāk par normu.

Zemāk rakstā esošā karte atspoguļo šogad maksimālā palu līmeņa varbūtību procentos jeb atkārtošanās biežumu. Vidēji Latvijas teritorijā ūdens līmeņi tādā augstumā atkārtojas reizi 7 gados (aptuveni 15% varbūtība): Daugavas baseinā – reizi 5 gados, Gaujas baseinā – reizi 7 gados, Lielupes baseinā – reizi 15 gados, Ventas baseinā un Baltijas jūras piekrastes zonā – reizi 5 gados. Ledus sastrēguma gadījumos ūdens līmenis strauji ceļas un augšpusē sasniedz daudz augstāku vērtību, nekā parējos upes posmos. Tāpēc, piemēram, Aiviekstes upē pie Aiviekstes HES tika novērots maksimālais ūdens līmenis, kas atkārtojas reizi 100 gados (1% varbūtība), Daugavā pie Pļaviņām – reizi 50 gados (2% varbūtība), Ogres upē pie Ogres un Salacas upē pie Lagastes - reizi 33 gados (3% varbūtība).

Kurzemes upēs  palu maksimālie līmeņi pārsvarā tika reģistrēti laikā no 22. līdz 29. martam, bet Irbē – 4. aprīlī. Ventā pie Kuldīgas līmenis īslaicīgi pārsniedza ilggadīgi vidējo palu maksimumu par 1,3 m.

Bārtā pie Dūkupjiem augstākais līmenis (ar 28% pārsniegšanas varbūtību) pārsniedza vidējo palu maksimālo līmeni tikai par 36 cm, un bija  par 1,85 m  zemāks nekā ilggadīgi augstākais ūdens līmenis 1977. gada  11. novembrī.   Iepriekšējais augstākais palu līmenis novērots 1994. gada martā. 

Irbē, Rojā un Abavā šī gada applūšanas varbūtība attiecīgi 9, 10 un 11%. Irbē un Rojā pēdējo reizi augstāks līmenis novērots 1989.gadā,  bavā 1994. gadā. 

Interesanti, ka Užavā, Rīvā un Durbē pēdējo reizi augstāki ūdens līmeņi nekā šogad bija  pavisam nesen - 2008. gada rudenī.

Zemgales upēs  desmit Lielupes baseina novērojumu stacijās augstākie palu līmeņi reģistrēti laikā no 22. līdz 30. martam, vienīgi Misā pie Lielveisiem – 6. aprīlī.

Lielupes augštecē posmā Mežotne – Staļģene un arī pie Slokas šī gada augstāko līmeņu varbūtība bija 25-30%, tātad vidējais atkārtošanās periods ir vienu reizi 3-4 gados. Palu maksimums pārsniedza ilggadīgi vidējo palu maksimālo līmeni attiecīgi par 0,5 un 0,65 m. Pie Mežotnes līmenis šogad bija par 2 m zemāks nekā augstākais līmenis 1946. gada martā. Savukārt pie Staļģenes, kur krasā upes krituma samazināšanās, ļoti bieži izraisa ledus sastrēgumus, līmenis 2010. gadā bija par 0,85 m zemāks par ilggadējo maksimumu 1914. gada februārī. Pie Mežotnes pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad novērots 2007. gada martā, pie Staļģenes – 1996. gada aprīlī.