Drukāt

Ūdens temperatūras gada gaitas īpatnības

Ūdens sasilšanas process līča rietumu piekrastē vidēji sākas marta otrajā dekādē, bet līča austrumu piekrastē – aprīļa sākumā (tas saistīts gan ar ģeogrāfisko novietojumu, gan arī ar to, ka gar līča austrumu piekrasti ilgāk saglabājas arī ledus nekā līča rietumos, kur jūtama arī siltāko Baltijas jūras ūdeņu ietekme). Ūdens temperatūras paaugstināšanās turpinās visu aprīli, maiju, jūniju un arī jūliju. Ūdens vidējās temperatūras maksimums parasti tiek novērots augusta 1.dekādē, piekrastē jūlija 3.dekādē (23º), pēc tam sākas tās pakāpeniska pazemināšanās līdz 1. janvārim, kad vidējā ūdens temperatūra sasniedz 0º. Tuvu 0º atzīmei tā saglabājas visu janvāra, februāra un marta mēnesi. Tātad – ūdens temperatūras paaugstināšanās no 0º līdz maksimumam ilgst vidēji 4 mēnešus (aprīlis - jūlijs), savukārt atdzišanas process no maksimuma līdz 0º temperatūra ilgst 5 mēnešus (augusts - decembris).

Ūdens temperatūras diennakts gaitas īpatnības

Ziemas sezonā ūdens temperatūras diennakts gaita ir ļoti vāji izteikta vai arī vispār netiek novērota. Ūdens temperatūrai vasaras sezonā parasti ir izteikta diennakts gaita – nakts laikā tā pazeminās, bet dienas laikā paaugstinās. Dienas stundās, kad debesis ir skaidras, saules radiācija veicina ūdens intensīvu sasilšanu, bet nakts stundās, ūdens virsmas efektīvā izstarojuma rezultātā, ūdens atdziest. Saules radiācijas maksimums ir pusdienlaika stundās – laikā, kad ir visaugstākais Saules augstums virs horizonta. Ūdens maksimālā temperatūra tiek novērota ap 16:00 -17:00 dienā, bet minimālā ap 03:00–04:00 naktī, bet augustā ap 05:00 no rīta. Lielākās amplitūdu svārstības starp dienas un nakts temperatūrām tiek novērotas jūnijā un jūlija sākumā (periodā, kad kopumā ūdens temperatūra paaugstinās jeb ūdens sasilšanas periodā). Tas izskaidrojas ar to, ka saules radiācijas pieplūdums šajā periodā ir lielāks. Saules radiācijas ietekme uz ūdens temperatūras diennakts gaitu sevišķi krasi izpaužas piekrastes seklajā zonā. Savukārt vasaras otrajā pusē, kad pakāpeniski sākas ūdens atdzišana, samazinās arī ūdens temperatūras diennakts svārstības.

Galvenie faktori, kas ietekmē ūdens temperatūru

Ūdens temperatūras prognoze tiek sastādīta piekrastes zonai – pludmalei – kuras platums Rīgas līča dienvidos sniedzas aptuveni 200 m no krasta, bet citviet tā ir ievērojami šaurāka.

Ūdens temperatūru pludmales zonā visvairāk ietekmē sekojoši faktori:

  • saules radiācija un mākoņainums;
  • gaisa temperatūra;
  • vējš;
  • apvelings.

Saules radiācija un mākoņainums

Saules radiācijas ir tas faktors, kas vasarā visvairāk ietekmē ūdens temperatūras diennakts gaitu. Piekrastē skaidrā laikā diennakts ūdens temperatūras gaita ir 4-6o, bet mākoņainā laikā tikai 2-3o.

Gaisa temperatūra

Nakts stundās ūdens atdziest atkarībā no tā, kādas ir gaisa temperatūras izmaiņas, minimālā ūdens temperatūra tiek novērota 3:00-5:00, savukārt dienas laikā pieaug līdz ar gaisa temperatūru un maksimums tiek novērots ap to laiku, kad ir maksimālā gaisa temperatūra vai nedaudz vēlāk.

Vējš

Maijā, jūnijā un jūlijā faktors, kas izsauc ūdens temperatūras izmaiņas ir arī vējš, kas aizpūš virsējo silto ūdens slāni (augustā vēja ietekme uz ūdens temperatūru ir mazāka, jo sasilis ir daudz biezāks virsējais ūdens slānis).

Kad pūš vējš no jūras puses, ūdens pie krasta ir siltāks. Visintensīvākā ūdens sasilšana piekrastes zonā tiek novērota skaidrās dienās, ar lēnu vēju no jūras puses, kad nenotiek ūdens sajaukšanās.

Vasaras mēnešos šaurā piekrastes zonā tiek novērota brīze nevienmērīgas ūdens un sauszemes virsmas sasilšanas dēļ. Tomēr brīzes vējš izplatās netālu no krasta, tāpēc maz ietekmē ūdens temperatūru (jūras brīze – novērojama dienā, kad vējš pūš no jūras uz sauszemi, bet sauszemes brīze – nakti, kad vējš pūs no sauszemes uz jūru).

Apvelings

Būtiskākais faktors, kas izsauc ļoti straujas ūdens temperatūras izmaiņas ir ilgstošs vējš virzienā no sauszemes uz jūru, kas aizpūš virsējo silto ūdens slāni, un tā vietā paceļas dziļākie un aukstākie ūdens slāņi. Šo procesu sauc apvelingu. Apvelings ir gaidāms, ja dominē mērens vai stiprs vējš no sauszemes puses vai virzienā gar krastu. Ūdens temperatūra apvelinga laikā vidēji pazeminās par 6o, tas ilgst 2-3 dienas; apvelings beidzas, kad vējš pavājinās un ūdens sasilšanu būtiski sāk ietekmēt Saules radiācija, vai arī vējš sāk pūst no jūras puses. Apvelings parasti tiek novērots ūdens sasilšanas laika periodā (maijs – jūlijs), jo augustā parasti sasilis jau ir ļoti biezs virsējais ūdens slānis un vajadzīgs ir ļoti ilgstošs, stiprs un noturīgs vējš virzienā no sauszemes uz jūru, lai apvelings varētu notikt.

Piemērs:

14.05.2007.g. Rīgas līča dienvidos tika novērots dienvidaustrumu vējš 8-12 m/s,
ūdens temperatūra Jūrmalā apvelinga dēļ  pazeminājās par 7o.

Apvelings.jpg