Laika apstākļu raksturojums 2010. gada jūlijā Latvijā

  Pēc siltumā un mitrumā mērenā jūnija 2010. gada vasaras vidus mēnesis jūlijs bija neparasti karsts un, tāpat kā pagājušogad, bagāts ar lietusgāzēm  (1. attēls).

1at 13-08-2010.jpg

  Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5ºC (4,8 grādi virs normas) 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados (2. attēls), bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos, novērojumu staciju datiem, pēdējos 95 gados. Ventspils un Liepājas senie instrumentālie gaisa temperatūras novērojumi liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis 1992. gada jūnijs. Citviet Latvijā 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais.

2at 13-08-2010.jpg

  Par 2010. gada jūlija karstuma neparastumu liecina arī fakts, ka līdz šim gadam vissiltākā – 2001. gada  jūlija - vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā šogad tika pārspēta uzreiz par 1,7 grādiem. Turpmākie 10 gadi siltāko jūliju datu rindā viens no otra atšķiras vien par grāda desmitdaļām. To skaitā kā trešais ir 2003., kā sestais – 2006. un kā devītais – 2002. gada jūlijs.

  Turpretī desmit visaukstākie jūlija mēneši ir meklējami pagājušā gadsimtā. Visaukstākais vasaras vidus mēnesis ir bijis 1979. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai 13,9 grādi. Otrais visaukstākais ir bijis 1928. gada jūlijs, bet kā mūsdienām vistuvākais ir minams 1996. gada jūlijs, kurš ar vidējo gaisa temperatūru 15,0ºC bija septītais visaukstākais.

   Mēneša vidējais gaisa temperatūrai vislielākās pozitīvās novirzes no normas šī gada jūlijā bija Vidzemes iekšzemes rajonos (3. attēls) – Alūksnē līdz pat 5,6 grādiem. Tuvāka normai gaisa temperatūra bija Kurzemē un Rīgas līča  piekrastē, viszemāko vērtību – 3,6 grādus virs normas – sasniedzot Rucavā.

3at 13-08-2010.jpg

  2010. gada jūlija nokrišņu daudzums - vidēji Latvijā 105 mm – bija 134% no normas. Ilggadīgo meteoroloģisko novērojumu rezultāti rāda, ka vissausākais jūlijs gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās rajonu ir bijis 1994. gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai 7 mm -  9% no normas. Otrs vissausākais jūlijs bija 2006. gadā, kad nokrišņu daudzums bija 24% no normas. Savukārt visvairāk nokrišņu jūlijā ir bijis 1945. gadā, kad mēneša nokrišņu „plāns” tika pārsniegts gandrīz divas reizes (2. attēls). Pagājušā, 2009. gada jūlijs ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 111 mm (140% no ilggadīgās normas)  bija trīspadsmitais nokrišņiem bagātākais vasaras vidus mēnesis pēdējos 87 gados.

  Šī gada jūlijā vislielākais mēneša nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas vidusdaļā –  Kalnciemā, Dobelē, Mērsragā nokrišņu mēneša „plāns” tika pārsniegts vairāk kā divas reizes (4. attēls).  Turpretī ne tikai karstāks par normu, bet arī sausāks par to laiks bija Latvijas galējos austrumu rajonos – Alūksnē, Rēzeknē un Krāslavas novada Piedrūjā mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 60-70, bet Lubānā - 40% no normas.

4at 13-08-2010.jpg

  Lielāks vai mazāks karstums šī gada jūlijā bija visu mēnesi.  Diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 3 – 8 grādus virs normas. Viskarstākais laika periods bija no 10. līdz 18. jūlijam, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nepārtraukti turējās 22 - 26 grādu robežās, tādējādi pārsniedzot normu par 5-8, 13. jūlijā pat par 9 grādiem. Visās šajās dienās kaut kur Latvijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija virs +30 grādiem. Mēneša visaugstākā gaisa temperatūra-  +34,8 grādi  -  tika sasniegta 13. jūlijā Ventspilī. Tā bija Ventspils meteoroloģisko novērojumu vēsturē viskarstākā diena, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras: +36,4 grādiem, kas ir reģistrēta 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Lai arī citviet jauni visa mēneša visaugstākās gaisa temperatūras rekordi netika uzstādīti, 14 dienās dažādas Latvijas vietas tika pie jauniem konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordiem.

  Kopā šomēnes gaisa temperatūra virs +30 grādiem bija 15 dienas, kas ir lielākais līdz šim novērotais dienu skaits ar maksimālo gaisa temperatūru virs +30 grādiem jūlija mēnesī Latvijā. Interesanti atzīmēt, ka 1945. gada jūlijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra virs +30 grādiem bija vienu dienu mazāk, bet tās bija 14 viena otrai sekojošas dienas (5. attēls).

5at 13-08-2010.jpg

  Anticikloniem ar tropiski karstām gaisa masām mijoties ar Atlantijas cikloniem saistītām atmosfēras frontēm, kas šī spēcīgā karstuma ietekmē bija sevišķi aktīvas, atmosfēra virs Latvijas visu mēnesi bija ļoti nestabila. Tā ietekmē mēneša gaitā gan nokrišņu teritoriālais sadalījums, gan to intensitāte bija ļoti mainīgi.

   Mēneša gaitā nokrišņu daudzums pakāpeniski pieauga – pirmajā dekādē tas bija tuvs normai, otrajā – 120%, bet trešajā jau 190% no tās. Ar nokrišņiem visbagātākās dienas pirmajā dekādē bija 7. u 8. jūlijs, otrajā – 18. un 19. bet trešajā 23., 24 un 28., 29. jūlijs, kad dažādas intensitātes lietusgāzes bija Latvijas lielākajā daļā. Vietām diennaktī nolija 1-2 dekādes normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums.   

  Pār Rīgu sevišķi  intensīvs lietus jūlijā  nolija divreiz. 6. jūlija vakarpusē, nedaudz vairāk kā pusstundu ilgušajās lietusgāzēs nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs 115% no visas dekādes nokrišņu normas. Savukārt 18. jūlija pēcpusdienā vairāk kā piecās stundās nolija gandrīz 160% no dekādes nokrišņu normas. Lietusgāzes pavadīja brāzmains vējš, kas 18. jūlijā sasniedza 22 m/s, un pērkona negaiss. Galvaspilsētā ne tikai applūda ielas un dažviet arī ēkas, bet spēcīgā vēja ietekmē lūza koku zari, dažviet pārraujot elektropārvades līnijas un bloķējot satiksmi.

  Neparastie laika apstākļi šomēnes izveidoja arī atšķirīgu no ilggadīgās vēja rozi (6. attēls). 2010. gada jūlijā dominējošie  bija ziemeļrietumu un dienvidaustrumu, austrumu vēji, bet ievērojami mazāk, kā parasti jūlijā, vējš pūta no  rietumu, dienvidrietumu, dienvidu kvadranta puses.

6at 13-08-2010.jpg

  Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,7-1,0 m/s mazāks par normu. Lēnākas par ilggadīgajām maksimālajām visos Latvijas reģionos bija arī vēja brāzmas. Vēja pastiprināšanās bija epizodiska un lokāla, galvenokārt zem intensīvajiem gubu-lietus mākoņiem lietusgāžu un pērkona negaisa laikā. Pēc novērojumu staciju datiem mēneša pirmajā dekādē brāzmās vislielākais vēja ātrums bija 2. jūlijā Saldū un 6. jūlijā Rīgā (16 m/s). Otrajā dekādē brāzmās vislielākais vēja ātrums bija 18. jūlijā Rīgā novērotais (22 m/s), bet trešajā dekādē 24 m/s stipras vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas līča piekrastē - Daugavgrīvas novērojumu stacijā. Jāatzīmē, ka 25. jūlijā Stendē pirmo reizi šīs stacijas novērojumu vēsturē jūlija mēnesī vēja brāzmas sasniedza 22 m/s.

   Vēl viena no nestabilo laika apstākļu izpausmēm bija biežais pērkona negaiss. Jūlijā tas ducināja visā Latvijā no 6 dienām Liepājā un Rīgā līdz 11-12 dienām Kolkā, Stendē un Daugavpilī. Tādējādi visā Valsts teritorijā 2010. gada jūlijā dienu skaits ar pērkona negaisu bija lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, tomēr mēneša ilggadīgais maksimālais dienu skaits ar pērkona negaisu jūlijā nevienā no novērojumu stacijām netika sasniegts.