LVĢMA

• LV
• EN

Laika apstākļu raksturojums 2010. gada augustā Latvijā

            Ar siltu un nokrišņiem bagātu augustu (1. attēls) ir noslēgusies 2010. gada kalendārā vasara. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4ºC, pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka aizvadītā vasara ir bijusi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā. Līdz šim vissiltākās – 2002. gada – vasaras vidējā gaisa temperatūra šogad tika pārsniegta par 0,4 grādiem.

  Bagātīgi aizvadītajā sezonā ir bijuši arī nokrišņi. Katru mēnesi daudzumā pieaugot, tie vasarā kopumā pārsniedza normu par gandrīz 50%. Tādējādi šī gada vasara Latvijā ir bijusi trešā ar nokrišņiem bagātākā.

  Salīdzinoši rāmāka, kā šogad, ir bijusi pagājušā, 2009. gada, kalendārā vasara. Temperatūras ziņā tā atbilda normai, bet nokrišņi, lai arī kopumā vairāk par normu (126%), tomēr atpalika no šīs vasaras nokrišņu daudzuma.

  Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18,8ºC (2,8 grādi virs ilggadīgās normas) 2010. gada augusts bija ceturtais siltākais vasaras noslēguma mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados (2. attēls). Vissiltākais augusts gan kopumā Latvijā (vidēji +20,2ºC), gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1939. gadā – par to liecina visas tajā laikā darbojošās novērojumu stacijas. Otrais siltākais augusts ir bijis 2002., bet trešais – 1997. gadā. Savukārt visaukstākais laiks augustā ir bijis 1956. gadā – tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija tikai +13,2 grādi. Pagājušā, 2009. gada augusta vidējā gaisa temperatūra bija  +16ºC, kas atbilst  ilggadīgai vidējai normai. 

  2010. gada augustā Kurzemē un Rīgas līča piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 1,9 grādiem virs normas Liepājā līdz 3,1 grādiem virs normas Rīgā (3. attēls). Pārējā teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 3-3,2 grādiem, vietām sasniedzot pēdējos 70 gados visaugstākās augustā vērtības.

  Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 147 mm (190% no normas) 2010. gada augusts bija trešais mitrākais Latvijā   pēdējos 87 gados. Ilggadīgie novērojumi rāda, ka visvairāk nokrišņu vasaras pēdējā mēnesī Latvijā ir bijis 1930. gadā - tad nokrišņu daudzums pārsniedza normu vairāk kā divas reizes. Savukārt 2002. gada augusts pēdējos 87 gados ir bijis ne tikai viens no siltākajiem, bet līdz šim arī vissausākais vasaras noslēguma mēnesis -  nokrišņu daudzums tajā bija tikai 6% no normas (2. attēls). Pagājušā, 2009. gada augusta mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 79% no ilggadīgās normas.

  Šī gada augusta nokrišņu daudzums lielāks par normu bija visā Latvijā (4. attēls). Nokrišņi galvenokārt bija lietusgāzes ar ļoti mainīgu intensitāti un mainīgu teritoriālo sadalījumu. Kopumā var atzīmēt lielāku, kā citviet, nokrišņu daudzumu Kurzemē un ap Rīgas jūras līci. Pļaviņās, Salacgrīvā, Kolkā un Stendē, kur šomēnes nokrišņu bija visvairāk, tik liels nokrišņu daudzums augusta mēnesī tika reģistrēts pirmoreiz.

            Pēc jūlija noturīgā karstuma laika apstākļi augustā kļuva svārstīgāki. Mēneša pirmā un otrā dekādes kopumā bija 4-5 grādus siltākas par normu un, lai gan brīžam temperatūra jau bija tuvu normai, katrā no tām vēl piedzīvojām arī pa karstuma vilnim (5. attēls).

  Pirmajā dekādē maksimālā gaisa temperatūra atkal virs +30 grādiem pakāpās 6. augustā - Latgalē, 7. augustā - Latvijas lielākajā daļā un 8. augustā – Austrumlatvijā, visaugstākās temperatūras tika sasniegtas 7. augustā Dobelē (+33,7ºC) un 8. augustā Gulbenē (+33,1ºC). Otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra līdz 6-8 grādiem virs normas un diennakts maksimālā gaisa temperatūra virs +30 grādiem bija no 13. līdz 17. augustam, visaugstākās temperatūras sasniedzot 14. augustā Dobelē (+33,2ºC) un 16. augustā Daugavpilī (+33,1ºC). Šajās karstajās dienās daudzviet tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālo gaisa temperatūru rekordi, šī gada 7., 8., 13. un 14. augusts bija līdz šim viskarstākās 7., 8., 13. un 14. augusta dienas Latvijā, tomēr ilggadīgie visa augusta mēneša gaisa temperatūru maksimumi nekur netika pārspēti.

  Mēneša trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra jau bija tuva normai. 25. augustā pēc 62 dienu ilga, nepārtraukta, perioda ar pozitīvām novirzēm no normas, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem ilggadīgās vidējās. Vēsāks laiks saglabājās līdz pat mēneša beigām. 29.-31. augustā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 2-3 grādus zem normas un naktīs austrumu rajonos termometra stabiņš lielākoties bija vairs tikai +4...+8 grādi. Viszemākā gaisa temperatūra-  +1,4 grādi -  naktī uz 31. augustu tika reģistrēta Vidzemes augstienē, šai pašā naktī zāles virskārtā Jaunpiebalgas novada Zosēnos tika atzīmēta šoruden pirmā salna.

  Lielākajā augusta daļā Latvija atradās robežjoslā starp plašu un stacionāru anticiklonu ar ļoti karstu gaisu virs Krievijas un mērenām Atlantijas gaisa masām. Šī sinoptiskā situācija veicināja lielu atmosfēras nestabilitāti, kas izpaudās ar intensīvu gubu-lietus mākoņu veidošanos, lietusgāzēm, pērkona negaisiem un krasām vēja brāzmām.

  Aizvadītajā mēnesī lielāks vai mazāks nokrišņu daudzums Latvijā bija katru dienu. Pirmās dekādes nokrišņu daudzums pārsniedza normu 1,5 ,  otrās un trešās-  2-2,3 reizes.

  Lielākajā daļā nokrišņu novērojumu staciju mēnesī bija vismaz viena diennakts, kad nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes normu, bet šomēnes vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī – 82 mm (93% no visa mēneša normas) - nolija 3. augustā Rucavā. Tik liels nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā izkrīt vidēji reizi četros gados. Šajā diennaktī intensīvas lietusgāzes bija arī citviet Kurzemē, tās pavadīja pērkona negaiss un vietām arī krusa.

  Mēneša gaitā vislielākais nokrišņu daudzums visā Latvijā kopumā bija laikā no 17. līdz 19. augustam. Arī šajās dienās diennakts nokrišņu daudzums vietām pārsniedza dekādes normu, vislielāko daudzumu sasniedzot Kuldīgā – 69 mm (83% no mēneša normas).

   Vēja virziens 2010. gada augustā bija mainīgs. Salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem vēja virzienu atkārtošanās rādītājiem, šogad biežāk pūta austrumu kvadranta (ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu), kā arī dienvidrietumu vēji (6.attēls). Pārējo virzienu vēji šomēnes bija retāk.

  Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija lēnāks par normu, pirmajā un trešajā dekādēs daudzviet Latvijā piedzīvojām ievērojamu vēja pastiprināšanos.

  8. augustā īslaicīga, bet ļoti intensīva vēja pastiprināšanās skāra galvenokārt Valsts austrumu daļu. No novērojumu stacijām visstiprākais vēja ātrums brāzmās – 33 m/s - tika reģistrēts Madonā. Instrumentālo mērījumu Madonā rezultāti liecina, ka vēja brāzmu pastiprināšanās no 10 līdz 33 m/s notikusi divu minūšu laikā un jau pēc 5 minūtēm vēja brāzmas atkal bijušas tikai 14 m/s. Pēc postījumu apjoma un intensitātes apzināšanas saskaņā ar vizuālo vēja ātruma novērtēšanas skalu (Boforta skala) vēja brāzmu ātrums Daugavpils un Zosēnu apkārtnē tika novērtēts ar 11 ballēm, kas atbilst ļoti stipras vētras (vēja ātrums 28,5-32,6 m/s) spēkam, Rūjienas apkārtnē – ar 10 ballēm, kas atbilst stipras vētras (vēja ātrums 24,5-28,4 m/s) spēkam. Brāzmās vētras spēks šajā dienā tika sasniegts arī Latvijas rietumu daļā – Dobelē un Stendē (22-23 m/s). Jāatzīmē, ka šī intensīvā vēja pastiprināšanās bija ne tikai ar īslaicīgu, bet arī ar lokālu raksturu – vietām gan Latvijas rietumu, gan arī austrumu daļā diennakts maksimālās vēja brāzmas pat nesasniedza 10 m/s.

  25. un 26. augustā, vēstot par laika apstākļu maiņu, vēja brāzmas vētras spēku sasniedza Ventspilī un Liepājā, kā arī Rīgas līča dienvidu daļā – Daugavgrīvā, bet Liepājas ostā 25. augustā vēja brāzmām bija pat stipras vētras spēks – 26 m/s.

  Tādējādi aizvadītajā mēnesī pie jauniem maksimālo vēja brāzmu augustā rekordiem tika Dobeles, Stendes, Madonas un Rūjienas novērojumu stacijas.

  Atmosfēras nestabilitātes veicināts, mitrajā un siltajā gaisā arī augustā bieži ducināja pērkona negaiss. Kopumā Latvijā tas tika reģistrēts 29 mēneša dienās no 31, īpaši daudzviet – laikā no 12. līdz 18. augustam, retviet – mēneša trešajā dekādē.

  Teritoriāli pērkona negaiss bija visā Latvijā no 5 dienām Zemgalē līdz 14 dienām Alūksnē un Rucavā. Visā Valsts teritorijā 2010. gada augustā dienu skaits ar pērkona negaisu bija lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem un vietām par 1-2 dienām tika pārsniegts arī līdz šim novērotais maksimālais dienu skaits ar pērkona negaisu augustā.

  No neparastā augustā noteikti jāatzīmē arī tāda krāšņa un Latvijā reta atmosfēras parādība kā polārblāzma, kas naktī uz 4. augustu bija redzama Latvijas austrumu daļā (7. attēls).