LVĢMA

• LV
• EN

Laika apstākļu raksturojums 2011. gada decembrī Latvijā

  Ar siltu un nokrišņiem bagātu decembri (1. attēls) Latvijā ir noslēdzies 2011. gads. Gada gaitā visi mēneši, izņemot februāri, bija siltāki par normu, bet decembrim šī pozitīvā novirze no normas bija vislielākā. Salīdzinot mēnešu vidējo gaisa temperatūru 2010. un 2011. gadu mēnešos, tieši abu gadu decembri atšķīrās viskrasāk. 2010. gada decembris Latvijā bija stabili auksts, turpretī šī gada decembris – neparasti silts, abu gadu decembru vidējo gaisa temperatūru atšķirība bija 8,7 grādi.

  Pretēji temperatūrai, mēnešu nokrišņu daudzuma novirzes no normas 2011. gadā bija mainīgas. Gada gaitā bija gan normai tuvi, gan sausāki, gan mitrāki par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem mēneši. Decembrim arī nokrišņu daudzuma ziņā bija vislielākā no šī gada mēnešiem novirze no normas – šogad, tāpat kā pagājušogad, gada pēdējā mēneša nokrišņu daudzums bija ievērojami virs normas.

  Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +2,1ºC (4,5 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada decembris ir kļuvis par otro siltāko gadu noslēdzošo mēnesi pēdējos 88 gados (2. attēls). Pārliecinoši vissiltākā decembra titulu saglabā 2006. gada decembris – tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija vairāk kā divas reizes augstāka kā šogad. No 21. gadsimta gadiem siltāko decembru skaitā ir arī 2007. (7. siltākais) un 2004. (10. siltākais) gadi.

  Visaukstākais decembris gan Latvijā kopumā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija 8,5 grādus zem normas. Otrais aukstākais – 1969. gada decembris - bija 3 grādus siltāks kā 1978. gadā, savukārt trešais, ceturtais un sestais aukstākie decembri ir bijuši 21. gadsimtā – 2002., 2010. un 2001. gados.

 Jūtami siltāks par normu 2011. gada decembris bija visā Latvijā (3. attēls). Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas austrumu daļā, Rēzeknē un Gulbenē sasniedzot 5,3ºC. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē, Kolkā un Mērsragā: 3,1-3,3 grādus virs tās.

  Ar kopējo nokrišņu daudzumu 88 mm (175% no ilggadīgās  normas) 2011. gada decembris ir kļuvis par vismitrāko gadu noslēdzošo mēnesi Latvijā (2. attēls), apsteidzot līdz šim ar nokrišņiem visbagātākos, 1999. un 2010. gadu decembrus, par 8 mm. Savukārt vismazāk nokrišņu decembrī – tikai ap 20% no normas -  Latvijā ir bijis 1953. gadā.

  Šī gada decembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija tikai Rīgā (88% no normas) un Krāslavas novada Piedrūjā (83%). Turpretī Kurzemes un Vidzemes rietumu daļā mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu vairāk kā divas, Salacgrīvā gandrīz trīs (273%)  reizes (4. attēls). Kolkā, Dobelē, Stendē un Salacgrīvā 2011. gada decembra nokrišņu daudzums bija vislielākais šajās vietās gada pēdējā mēnesī novērotais.

  Siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem laiks bija visu 2011. gada decembra mēnesi (5. attēls). Mēneša pirmā dekāde bija 3,6, otrā – 4,7, bet trešā 5 grādus virs normas. Ilggadīgo datu rindā mēneša otrā un trešā dekādes bija sestās siltākās pēdējos 88 gados.

  Decembra pirmajā un otrajā dekādēs diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties svārstījās 2-5 grādus virs normas. Trešā dekāde bija kontrastaināka. Tās sākumā diennakts vidējās gaisa temperatūras bija tikai nedaudz virs normas. Augšup temperatūra strauji devās Ziemassvētkos, kad Latviju sasniedza ciklona siltais sektors. 25. decembris bija piecus, 26. decembris jau deviņus un  27. decembris desmit grādus siltāki par normu. 2011. gada 26. un 27. decembris bija Latvijas novērojumu vēsturē vissiltākie atbilstošie datumi pēc visiem temperatūras raksturlielumiem. Iepriekšējās visaugstākās šo diennakšu vidējās gaisa temperatūras tika labotas uzreiz par gandrīz trim grādiem. Augstākas par iepriekšējām bija arī šo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras, pie kam jauni 26. un 27. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti visās Latvijas novērojumu stacijās. Tādējādi decembra beigās uz brīdi vēl sajutāmies kā rudens vidū – diennakts vidējās gaisa temperatūras +6...+7 grādi, maksimālās gaisa temperatūras +8...+10 grādi un minimālās gaisa temperatūras +2...+6 grādi Latvijā parasti ir oktobrī.

   Mēneša gaitā debesis lielākoties bija apmākušās, diennakts maksimālās un minimālās temperatūru amplitūdas bija nelielas un tādējādi arī minimālā gaisa temperatūra bija visai augsta. Tā lielākoties svārstījās ap nulli  ±3 grādu robežās un vairumā mēneša dienu bija pat augstāka par normatīvo diennakts vidējo gaisa temperatūru.

  Nokrišņu daudzums decembrī atguva novembrī zaudēto. Decembra pirmajā un otrajā dekādēs to daudzums bija divas reizes lielāks par normu, trešajā nokrišņu kļuva mazāk, kopumā pat nedaudz zem normas. Kā jau šai gadalaikā nereti mēdz būt, mēneša laikā nokrišņi kaut vai vietām un nedaudz, bet bija katru dienu. Periodi ar vislielāko nokrišņu daudzumu bija no 2. līdz 4. un no 17. līdz 19. decembrim, tajos kopējais nokrišņu daudzums bija 2/3 no visa mēneša nokrišņu normas. 2. decembrī Salacgrīvā, 10. decembrī Stendē un 19. decembrī Kalnciemā vienā diennaktī tika pārsniegts visas dekādes nokrišņu „plāns”.

  Atbilstoši gaisa temperatūrai, nokrišņi mēneša laikā lielākoties bija lietus veidā. Izkritušais slapjais sniegs un vietām arī sniegs brīžam izveidoja sniega segu, bet tās biezums lielākoties bija tikai 0,5-2 cm un lietus to ātri izkausēja. Tā mēneša gaitā noturīgi sniega sega nepalika nekur Latvijā, arī ne augstieņu rajonos, kur 7. decembrī izkritušais sniegs sākumā bija cerīgus, 8-9 cm biezs.

   Silto laiku mums šomēnes atnesa pārliecinoši dominējošie dienvidrietumu un dienvidu vēji (6. attēls). Atbilstoši retāki bija pārējo virzienu vēji, it sevišķi šai gadalaikā aukstumu nesošie no ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu puses.

  Pēc marta decembris šogad Latvijā bija otrais mēnesis ar vidējo vēja ātrumu lielāku par normu. Vidzemē un Kurzemē ilggadīgais vidējais vēja ātrums decembrī tika pārsniegts par 0,6-0,8 m/s, Latgalē par 0,5, bet Zemgalē par 0,2 m/s. Maksimālās vēja brāzmas, lai arī pārsvarā zemākās par ilggadīgi decembrī novērotajām, vietām bija tām visai tuvu.

  Stipri vēji decembrī pūta visu mēnesi. Kopumā 20 dienās vēja brāzmas Latvijā sasniedza vētrai tuva (vētraina: ≥17,2 m/s) vēja, 15 dienās – vētras (≥20,8 m/s), bet 6 dienās – stipras vētras (≥24,5 m/s) spēku. Mēneša pirmajā un otrajā dekādēs stiprie vēji galvenokārt „saimniekoja” Kurzemes rietumu piekrastes rajonos. 10. decembrī Ventspilī tika sasniegts 2011. gadā Latvijā vislielākais vēja ātrums brāzmās – 32 m/s.

  Tomēr kopumā Latvijā visstiprākais vējš pūta mēneša vissiltākajā periodā. No 25. līdz 30. decembrim katru dienu piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. 26. un 27. decembrī stiprs un brāzmains vējš aptvēra visu Latviju: piekrastē vēja brāzmas sasniedza stipras vētras (līdz 25-26 m/s), bet iekšzemē -  vētras (līdz 23 m/s) spēku. Zosēnos tik stipras vēja brāzmas (27. decembrī - 22 m/s) decembrī tika novērotas pirmoreiz.

  Tādējādi 2011. gada Ziemassvētki ieies vēsturē ar neparasti augstu gaisa temperatūru un stipru vēju svētku izskaņā. Meteoroloģiskajiem svētku notikumiem vēl jāpievieno apledojums, kas jau dekādes sākumā izveidojās Latvijas rietumu daļā, bet 24. decembrī – centrālajos un austrumu rajonos. Šis apledojums gan nesaglabājās ilgi – silto gaisa masu iespaidā, temperatūrai paaugstinoties virs nulles, 25. decembrī ledus izkusa.