Ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana un glabāšana

Ģeoloģiskās informācijas
uzkrāšana un glabāšana

Ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana, glabāšana un izmantošanas nodrošināšana ir būtiska LVĢMC darbības joma. Pētījumu veikšana un jaunas informācijas ieguve ir ļoti dārga (izmaksas pat neliela objekta izpētei var būt vairāki simti tūktoši latu). Tādēļ ir vēl svarīgāk ģeoloģiskos datus uztvert kā „neatjaunojamus resursus”.  Informācijas uzkrāšanai ir vairāki stratēģiskie mērķi:

  • Nodrošināt Valsti, dažādu nelaimes gadījumu un katastrofu rezultātā, operatīvi veikt pasākumus, situācijas sastabilizēšanai vai izlabošanai.
  • Nodrošināt pasūtītāju ar informāciju par ģeoloģiskās izpētes darbiem, tā samazinot iespējamās darbu izmaksas. 
  • Nodrošināt pieejamību izziņas materiāliem dažādu zinātnisku darbu veikšanai.

Ģeoloģiskā informācija kopš 1958. gada tiek uzkrāta un glabāta Valsts ģeoloģijas fondā un Urbumu seržu un etalonparaugu glabātavā.  

Latvijas teritorijas ģeoloģiskās kartēšanas (tajā skaitā Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastes), būvmateriālu un to izejvielu meklēšanas, kūdras un sapropeļa, pazemes ūdeņu, naftas un gāzes, inženierģeoloģiskās izpētes, civilās, ceļu, hidrotehnisko un citu būvniecības nozaru vajadzībām apkopotā ģeoloģiskā informācija ir pamats tautsaimniecības attīstības plānošanai un zemes dzīļu racionālas izmantošanas pārraudzībai.

Urbumu seržu un etalonparaugu glabatāvā ir uzkrāts lauka pētījumu laikā iegūtais akmens materiāls – urbumu serdes, paraugi u.c.

LVĢMC uztur arī vienīgo ģeoloģijas nozares specializētās literatūras krātuvi Latvijā, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt speciālistus un sabiedrību ar publicēto ģeoloģisko informāciju.