Ozona slāņa aizsardzība

ozona_uzraksts.gif

Ozona slānis ir Zemes galvenais aizsargs pret pārmērīgi intensīvu saules ultravioleto (UV) starojumu. Taču diemžēl vairāk nekā 20 gadus daudzos pasaules reģionos, t.sk., rudens un ziemas periodā virs Latvijas, ozona slānis ir pārāk „plāns” . Rezultātā palielinās varbūtība saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājinās imunitāte, samazinās lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveja u.c. Atsevišķu pētījumu rezultāti liecina, ka ozona slāņa noārdīšanās šobrīd ir praktiski apstājusies, taču citi – ka „ozona caurums” pērn, t.i. 2005. gadā, ir bijis gandrīz rekordliels. Tādējādi jādomā, ka tieši šis un pāris tuvākie gadi ozona slāņa atjaunošanā būs izšķiroši.

ozona_slanis.jpg

Ozona slāņa aizsardzībā šobrīd ir iesaistījušās 189 pasaules valstis, t.sk., Latvija. Gandrīz visām tehnoloģijām, kurās izmanto ozona slāni noārdošās vielas, ir atrastas alternatīvas, un šo vielu ražošana, tirdzniecība un lietošana strauji samazinās. Piemēram, 1986.gadā pasaulē tika patērētas aptuveni 1 100 000 tonnas HFO jeb CFC (viena no visizplatītākajām ozona slāni noārdošām vielām, saukta arī par freonu), bet 2001.gadā kopējais patērēto HFO daudzums bija tikai aptuveni 110 000 tonnas.

Zinātnieki prognozē, ka, ja tiks ievēroti pašreiz īstenotie pasākumi ozona slāņa aizsardzībai, ozona slānis atjaunosies un atgūs savu normālo stāvokli ap 2050 - 2060. gadu.

 Sīkāka informācija par ozona slāņa aizsardzību un ar to saistītajiem jautājumiem: