Ūdens apsaimniekošana

Ūdens apsaimniekošana

Latvija var lepoties ar bagātīgiem ūdens resursiem – šeit netrūkst ne virszemes, ne pazemes ūdens, ir gara jūras piekrastes līnija un nokrišņu daudzums gadā nodrošina mitru klimatu. Tomēr ūdens ir „jutīgs” resurss un kļūmīgas rīcības rezultātā cilvēks to var padarīt nelietojamu. Lai pārvaldītu ūdens resursus, Latvijas teritorija ir sadalīta četros Upju baseinu apgabalos, kas no dabas zinātņu viedokļa ir vispraktiskākais risinājums.

Karte_apgabali.jpg

Kopš 2000. gada, līdz ar Direktīvas 2000/60/EK stāšanos spēkā, vairums Eiropas valstu ūdeņu apsaimniekošana ieguvusi ambiciozu mērķi – panākt, lai visi ūdeņi virs zemes un pazemē būtu labā stāvoklī. Direktīva 2000/60/EK nosaka ne vien vienotu kārtību kopienas ūdeņu apsaimniekošanā, bet arī aizsāk vairākas jaunas tradīcijas dabas resursu apsaimniekošanā: Direktīva 2000/60/EK nosaka ne vien vienotu kārtību kopienas ūdeņu apsaimniekošanā, bet arī aizsāk vairākas jaunas tradīcijas dabas resursu apsaimniekošanā:

  • dabisko likumsakarību izmantošana resursa apsaimniekošanā (upju baseinu sateces princips – plānošanā un apsaimniekošanā nav primāras ne vien nacionālās administratīvās robežas, bet arī starptautiskās robežas),
  • sociāli ekonomisko aspektu maksimāla integrēšana apsaimniekošanā („lietotājs maksā” princips, izmaksu efektivitātes analīze, izmaksu segšanas princips),
  • interdisciplināra pieeja plānošanā (pakāpeniska visu ūdens resursu ietekmējošo faktoru komplementāra plānošana – plūdi, biotopi, rūpnieciskais piesārņojums, klimata pārmaiņas, jūras vides aizsardzība, lauksaimniecības attīstība, notekūdeņu apsaimniekošana, mežsaimnieciskā darbība u.t.t.),
  • cikliskums / procesa nepārtrauktība resursa apsaimniekošanā (plānošanas hierarhija izveidojot ciklisku uz nepārtrauktu attīstību vērstu procesu).

Upju baseinu plānošana notiek ievērojot cikliskuma un nepārtrauktības principu. Grafikā ir attēloti trīs plānošanas cikli:
Pirmais uzsākšanas cikls 2004 – 2015 gads
Otrais plānošanas cikls 2015 – 2021 gads
Trešais plānošanas cikls 2021 – 2027 gads

UBP_grafiks_600.jpg

Darbs pie upju baseinu plānošanas noris nepārtraukti un visas darbības tiek veiktas secīgi – viens plānošanas cikls nav beidzies, kad darbs pie nākamā jau ir uzsākts. Tā piemēram, lai sagatavotu otrā cikla Upju baseinu apsaimniekošanas plānus, slodžu un ietekmju analīze jau jāuzsāk 2010. gadā, bet riska izvērtējums 2012. gadā, tātad vēl pirmā cikla ieviešanas fāzē.