10 gadi, kopš tika izveidota seismiskā stacija Slītere

2016. gada 25. oktobrī  aprit 10 gadi, kopš tika atvērta seismiskā stacija Slīterē. Pirms 10 gadiem, kad 2004.gada 21. septembrī Kaļiņingradā notika zemestrīce, tika saņemts valsts finansējums, lai izveidotu seismisko staciju. Tajā pašā laikā tika parakstīts līgums par sadarbību starp LVĢMA (LVĢMC priekštecis) un Potsdamas GFZ. Slīteres seismiskā stacija tika iekļauta starptautiskajā, globālajā, seismoloģiskajā tīklā GEOFON.

GEOFON tīkls tika izveidots 1993. gadā. Šodien tas aptver 80 seismiskās stacijas visos kontinentos, bet galvenokārt Eiropā, Vidusjūrā un Indijas okeānā. GEFON tīkls strādā ar 50 starptautiskiem partneriem. GEOFON stacijas ir aprīkotas ar platjoslas sensoriem STS-2. Tas ļauj reģistrēt reģionāla un globāla mēroga seismiskus notikumus.

Latvijas dalība GEOFON tīklā ļāva izmantot ne tikai savu Slīteres staciju, bet arī kaimiņu stacijas Baltijas reģionā. Pateicoties tam, jau vairākus gadus (kopš 2008. gada) mēs izmantojam tā saukto Baltijas virtuālo seismisko tīklu (BAVSEN - Baltic Virtual Seismic Network). Tas ļauj patstāvīgi noteikt parametrus Baltijas reģiona BAVSEN seismiskajiem notikumiem, kuru magnitūdu nav mazāka par 1,25 - 1,5. Lai reģistrētu vājākus seismiskus notikumus, vajadzīgs blīvāks seismiskais tīkls, kā, piemēram, ap Ignalinas atomelektrostaciju.

Baltijas virtuālais seismiskais tīkls BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network)

8 gadu seismisko novērojumu laikā tika reģistrēti aptuveni 7700 reģionāli seismiski notikumi. Reģionālie seismiskie notikumi aptver Baltijas valstu teritoriju (ģeo. platums 53,9 Z - 59.7 Z, ģeo. garums 19,4 A - 29,6 A). 4380 reģionāliem seismiskiem notikumiem tika noteikti galvenie parametri: 1) izcelšanās laiks, 2) epicentra koordinātes, 3) magnitūda, 4) cilmvietas dziļums. Papildus Baltijas reģionālajiem seismiskajiem notikumiem tika reģistrēti Skandināvijas, Eiropas un citu pasaules reģionu seismiskie notikumi.

Pie seismiskajiem notikumiem pieder kā sprādzieni, tā arī tektoniskās zemestrīces. Baltijas reģionā galvenokārt tiek reģistrēti tehnogēnie sprādzieni, tas ir, sprādzieni rūpniecības karjeros, Baltijas jūras akvatorijā.

2013. gada 4. februārī tika reģistrēta zemestrīce Igaunijā. Zemestrīcei bija neliela magnitūda – 1.3. Cilmvietas dziļums saskaņā ar Helsinku Universitātes Seismoloģijas Institūta datiem sasniedza 4.0 km.

Šodien seismiskais monitorings ir nepieciešams, lai nodrošinātu ne tikai statistisko informāciju par seismiskās bīstamības novērtējumiem, bet arī seismotektoniskās aktivitātes kontroli kopā ar citām metodēm.

Zinātniski tehniskā progresa laikmetā ievērojami ir palielinājusies tehnogēnās vibrācijas loma. Baltijas reģionā tehnogēnās vibrācijas īpaši būtiski avoti ir sprādzieni rūpnieciskos karjeros un Baltijas jūras akvatorijā. Šīs vibrācijas nepieciešams kontrolēt tādēļ, lai saprastu to iespaidu uz vidi, rūpniecisko un civilo infrastruktūru.

Slīteres seismiskajā stacija.

1 - Slīteres bākas kopskats; 2 - instrumentālā bunkura virsdaļa; 3 - aparatūras telpa; 4 - analogciparu pārveidotājs un instrumentālais bloks bunkura iekšpusē; 5 - seismouztvērējs bez ārēja pārvalka; 6 - seismouztvērējs ar ārējo pārvalku.