2007. gada iesniegto inventarizāciju kopsavilkums

2007. gada inventarizācija ir sagatavota, izmantojot Konvencijas sekretariāta izstrādāto programmatūru CRF Reporter v.3.1.

Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ir dota informācija par emisiju aprēķinos pielietotajām metodēm, darbību datiem un emisiju faktoriem, kā arī par emisiju izmaiņām no 1990. līdz 2005. gadam un šo izmaiņu ietekmējošiem faktoriem.

Saskaņā ar Konvencijas prasībām valstīm ir jānovērtē galvenie emisiju avoti, ņemot par pamatu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātās metodoloģijas un vadlīnijas.

2005. gada galvenie emisiju avoti ir apkopoti sekojošā tabulā:

Avotu kategorija

Tiešās SEG

2005, Gg CO2ekv.

Līmeņa novērtējums*, %

Piesaiste no meža zemēm

CO2

-14140.85

56

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: dabas gāze

CO2

3156.48

12

Mobilā sadedzināšana: Ceļa transports

CO2

2585.52

10

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: šķidrais kurināmais

 

CO2

913.97

4

Emisijas no lauksaimnieciskajām augsnēm

Tiešās -N2O

721.15

3

Emisijas no zarnu fermentācijas procesiem

CH4

577.51

2

Emisijas no Cieto atkritumu izgāztuvēm

CH4

496.88

2

Piesaiste no zālājiem

CO2

-387.07

2

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: cietais kurināmais

CO2

298.39

1

Emisijas no slāpekļa pielietošanas Lauksaimniecībā

Netiešās-N2O

283.23

1

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: biomasa

CH4

260.29

1

Mobilā sadedzināšana: Dzelzceļš

CO2

255.04

1

* Līmeņa novērtējums – identificē avota kategorijas, kuras būtiski ietekmē nacionālās kopējās emisijas

Kopējās SEG emisijas:

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam ir ievērojami samazinājušās SEG emisijas, jo Latvijā notika tautsaimniecības pārorientēšanās no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kas ietekmēja visas nozares (skatīt tabulas 1., 2.). Sākot no 2001. gada ir vērojams kopējais emisiju pieaugums. 2005. gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot LULUCF, samazinājās par 59% salīdzinot ar bāzes gadu (1990). Savukārt 2005. gada emisijas salīdzinot ar 2004. gadu ir pieaugušas par 1.5%, ko ir ietekmējusi valsts ekonomiskā augšupeja.

Latvijā ir lielas mežu un lauksaimniecības zemju platības, kurās augu fotosintēzes procesā tiek piesaistīts oglekļa dioksīds. Ja ņem vērā šo oglekļa dioksīda piesaisti, tad pēdējos gados piesaiste ir lielāka nekā emisijas.

1. tabula. Kopējās SEG emisijas (Gg CO2 ekv.)

SEG emisijas

1990

1995

2000

2001

2002

2003

2004

2005

 CO2 ekvivalenti (Gg)

neto CO2 no LULUCF

-1 555.12

-8 614.66

-7 150.76

-6 729.03

-5 746.96

-6 113.69

-6 439.38

-6 895.97

CO2 emisijas bez  neto CO2no LULUCF

19 135.93

9 073.63

7 021.10

7 496.36

7 422.12

7 562.42

7 502.32

7 573.79

CH4 emisijas ietverot CH4 LULUCF

3 511.77

2 069.76

1 811.47

1 882.74

1 897.42

1 802.46

1 791.84

1 834.45

CH4 emisijas bez CH4 no LULUCF

3 492.94

2 034.66

1 755.28

1 848.07

1 859.28

1 765.55

1 758.42

1 799.81

N2O emisijas ietverot N2O no LULUCF

3 815.47

1 378.55

1 269.87

1 389.59

1 383.86

1 458.81

1 436.71

1 482.97

N2O emisijas bez  N2O no LULUCF

3 813.56

1 374.96

1 264.04

1 385.81

1 379.35

1 454.28

1 432.95

1 479.73

HFCs

IE,NA,NE,NO

0.29

8.59

9.81

11.83

12.95

16.24

19.12

PFCs

NA,NO

NA,NO

NA,NO

NA,NO

NA,NO

NA,NO

NA,NO

NA,NO

SF6

NA,NE,NO

0.25

1.28

1.98

3.38

4.41

5.37

7.53

Kopējās emisijas (ietverot LULUCF)

5 772.12

-5 165.81

-4 059.56

-3 444.92

-2 450.48

-2 835.07

-3 189.23

-3 551.90

Kopējās emisijas  (bez LULUCF)

26 442.42

12 483.80

10 050.28

10 742.02

10 675.96

10 799.62

10 715.30

10 880.00

2. tabula Kopējās SEG emisijas pa nozarēm (Gg CO2 ekv.)

SEG emisijas

1990

1995

2000

2001

2002

2003

2004

2005

 CO2 ekvivalenti (Gg)

1. Enerģētika

19 239.67

9 495.53

7 328.38

7 808.49

7 733.11

7 834.36

7 801.36

7 869.07

2. Rūpnieciskie procesi

525.29

167.86

201.54

220.54

236.79

246.58

255.4

276.74

3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana

55.7

46.17

49.11

55.16

53.41

54.07

55.32

54.23

4. Lauksaimniecība

5 939.00

2 129.28

1 728.06

1 868.80

1 864.65

1 906.87

1 857.79

1 921.02

5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

-20 670.30

-17 649.61

-14 109.84

-14 186.94

-13 126.44

-13 634.68

-13 904.53

-14 431.89

6. Atkritumu saimniecība

682.76

644.97

743.19

789.03

788

757.73

745.43

758.94

SEG emisijas nozaru griezumā:

Kopējās emisijas nozaru griezumā atspoguļotas 1. attēlā.

Enerģētika, ieskaitot transporta nozari ir vislielākais SEG emisiju avots un rada 72.3% no kopējām 2005. gada emisijām. Pēdējos gados emisijas ir nostabilizējušās, bet ar tendenci pieaugt. Emisiju pieaugums lielā mērā izskaidrojams ar to, ka palielinās transportlīdzekļu skaits un līdz ar to arī emisijas no Transporta nozares. Transporta sektorā tiek saražots 27.5% no kopējām emisijām un 37.9% no kopējām Enerģētikas sektora emisijām. Emisijas no transporta nozares ir pieaugušas par 3.2%, salīdzinot ar 2004. gadu. Lielākais CO2 emisiju ražotājs Enerģētikas sektorā ir dabasgāzes sadedzināšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, kas izskaidrojams ar pieaugošo prasību pēc saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas. Dabasgāzes izmantošanas palielināšanās ir izskaidrojama arī ar kurināmā veida nomaiņu no šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem uz dabasgāzi, ko ir ietekmējusi dabasgāzes kurināmā cena un vieglā pieejamība, kā arī lielāko uzņēmumu iesaistīšanās Eiropas Emisiju Tirdzniecības Sistēmā. Arī rūpniecības intensīvā attīstība ir ietekmējusi emisiju pieaugumu no Enerģētikas sektora.

Lauksaimniecība ir otrais svarīgākais SEG emisiju avots ar apmēram 18% emisijām no kopējām Latvijas emisijām. Salīdzinot ar 1990. gadu emisijas uz 2005. gadu ir samazinājušās par 68% Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanās rezultātā un ražošanas samazināšanās lauku saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās rezultātā. Emisiju palielināšanos vai samazināšanos ietekmē mājlopu skaita svārstības, kā arī pielietoto minerālmēslu daudzums.

Rūpniecisko procesu sektorā 2005. gadā ir saražots apmēram 2.5% no kopējām SEG emisijām. Lielākais emisiju samazinājums ir laika posmā no 1991 un 1993. gada, kad rūpniecības sektorā izveidojās krīzes situācija valsts politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas maiņas rezultātā. Kopš 2000. gada kopējās emisijas izteiktas CO2 ekvivalentos palielinās sakarā ar rūpniecības attīstību. Pēdējos gados ir vērojams straujš pieprasījuma pēc rūpnieciskās produkcijas pieauguma sakarā ar straujo būvniecības apjomu palielināšanas un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, kā rezultātā palielinājies arī ražošanā izmantoto izejvielu daudzums un saražotās rūpnieciskās produkcijas apjomi.

Šķīdinātāju un citu produktu lietošana aizņem 0.5% no kopējām emisijām. Emisijas no šī sektora ir saistītas ar ekonomisko situāciju valstī un ir novērojams to vienmērīgums.

SEG emisijas no Atkritumu apsaimniekošanas uz 2005. gadu ir palielinājušās salīdzinot ar 1990. gadu par 11.2%. Emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veido 6.98% no kopējām Latvijas emisijām.

Meži un augsne (pļavas) uzņem un uzkrāj atmosfēras CO2, savukārt nocērtot kokus vai pārvēršot pļavas aramzemēs notiek potenciāla CO2 emisija. Pašlaik Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ir piesaistes avots Latvijā. Salīdzinot ar 1990.gadu piesaiste uz 2005. gadu ir samazinājusies par 30%. Galvenais iemesls ir izcirstās koksnes daudzuma palielināšanās.

Netiešās SEG emisijas

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam netiešās SEG ir samazinājušās (skatīt tabulu 3.), bet sākot ar 2001. gadu NOx, NMVOC un CO ir vērojama tendence pieaugt, palielinoties koksnes izmantošanai mājsaimniecības sektorā un degvielas patēriņam transporta sektorā. Kurināmā nomaiņas rezultātā ievērojami ir samazinājušās SO2 emisijas, jo vairāk tiek lietoti tādi kurināmā veidi kā dabasgāze un biomasa, kas ir SO2 emisiju neitrāli.

3.tabula. Netiešās SEG un SO2 (Gg)

 

NOx

CO

NMVOC

SO2

1990

66.55

382.21

94.34

99.69

1991

60.96

328.72

65.84

82.25

1992

51.30

307.59

60.18

70.15

1993

44.92

316.44

58.48

66.61

1994

42.26

315.39

59.25

66.07

1995

39.96

320.81

59.53

47.82

1996

40.17

331.77

61.60

53.94

1997

39.80

322.05

62.71

38.67

1998

40.04

319.75

62.13

35.24

1999

39.23

321.23

62.93

28.75

2000

37.64

320.43

57.92

9.66

2001

38.24

326.53

56.85

7.80

2002

38.52

327.19

59.43

6.22

2003

39.76

324.34

59.69

4.81

2004

40.33

337.54

61.09

3.85

2005

41.14

336.43

62.99

3.58