2008. gada iesniegto inventarizāciju kopsavilkums

2008. gada inventarizācija ir sagatavota, izmantojot Konvencijas sekretariāta izstrādāto programmatūru CRF Reporter v.3.2.

Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ir dota informācija par emisiju aprēķinos pielietotajām metodēm, darbību datiem un emisiju faktoriem, kā arī par emisiju izmaiņām no 1990. līdz 2006. gadam un šo izmaiņu ietekmējošiem faktoriem.

Saskaņā ar Konvencijas prasībām valstīm ir jānovērtē galvenie emisiju avoti, ņemot par pamatu IPCC izstrādātās metodoloģijas un vadlīnijas.

2006. gada galvenie emisiju avoti ir apkopoti sekojošā tabulā:

Avotu kategorija

Tiešās

SEG

2006, Gg CO2ekv.

Līmeņa novērtējums*, %

Piesaiste no meža zemēm

CO2

17608.85

59

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: dabas gāze

CO2

3267.89

11

Mobilā sadedzināšana: Ceļa transports

CO2

3069.05

10

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: šķidrais kurināmais

CO2

1051.08

4

Emisijas no lauksaimnieciskajām augsnēm

tiešās

N2O

773.74

0.03

Emisijas no zarnu fermentācijas procesiem

CH4

565.69

0.02

Emisijas no Cieto atkritumu izgāztuvēm

CH4

514.00

0.02

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: cietais kurināmais akmeņogles

CO2

323.91

0.01

Emisijas no slāpekļa pielietošanas Lauksaimniecībā

netiešās

N2O

318.00

0.01

Piesaiste no zālājiem

CO2

307.41

0.01

Emisijas no stacionārās sadedzināšanas: biomasa

CH4

247.43

0.01

Mobilā sadedzināšana: Dzelzceļš

CO2

223.94

0.01

* Līmeņa novērtējums – identificē avota kategorijas, kuras būtiski ietekmē nacionālās kopējās emisijas

Kopējās SEG emisijas:

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam ievērojami ir samazinājušās SEG emisijas, jo Latvijā notika tautsaimniecības pārorientēšanās no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kas ietekmēja visas nozares (skatīt 1. tabulu). Sākot no 2001. gada ir vērojams kopējais emisiju pieaugums.2006. gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot LULUCF, samazinājās par 56% salīdzinot ar bāzes gadu (1990). Savukārt 2006. gada emisijas salīdzinot ar 2005. gadu ir pieaugušas par 4%, ko ir ietekmējusi valsts ekonomiskā augšupeja.

Latvijā ir lielas mežu un lauksaimniecības zemju platības, kurās augu fotosintēzes procesā tiek piesaistīts oglekļa dioksīds. Ja ņem vērā šo oglekļa dioksīda piesaisti, tad pēdējos gados piesaiste ir lielāka nekā emisijas.

1.  tabula. Kopējās SEG emisijas (Gg CO2 ekv.)

SEG emisijas

1990

1995

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

 CO2 equivalent (Gg)

neto CO2 no LULUCF

-1 550.98

-8 601.58

-7 163.51

-7 517.83

-6 688.20

-6 097.80

-7 087.70

-6 710.63

-9 592.34

CO2 emisijas bez  neto CO2no LULUCF

19 157.11

9 106.47

7 031.17

7 452.65

7 456.22

7 635.93

7 641.98

7 782.39

8 259.89

CH4 emisijas ietverot CH4 LULUCF

3 512.11

2 062.83

1 794.05

1 864.37

1 875.61

1 799.96

1 781.26

1 828.55

1 771.82

CH4 emisijas bez CH4 no LULUCF

3 493.28

2 027.74

1 737.86

1 831.85

1 840.13

1 763.08

1 747.85

1 793.89

1 739.64

N2O emisijas ietverot N2O no LULUCF

3 807.31

1 361.50

1 247.65

1 367.76

1 360.32

1 435.17

1 425.02

1 531.23

1 584.05

N2O emisijas bez  N2O no LULUCF

3 805.40

1 357.91

1 241.82

1 364.20

1 356.09

1 430.64

1 421.26

1 527.60

1 579.37

PFCs

IE,NA,NE,NO

0.288

8.586

9.81

11.826

12.946

16.238

19.058

35.426

SF6

NA,NE,NO

0.251

1.275

1.977

3.382

4.413

5.37

7.53

7.124

Kopējās emisijas (ietverot LULUCF)

5 768.45

-5 176.71

-4 111.94

-4 273.92

-3 437.06

-2 845.31

-3 859.81

-3 324.26

-6 193.92

Kopējās emisijas (bez LULUCF)

26 455.79

12 492.65

10 020.72

10 660.48

10 667.64

10 847.01

10 832.70

11 130.46

11 621.45

Nozares/ sektori

1990

1995

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

 CO2 equivalent (Gg)

1. Enerģētika

19 276.42

9 541.89

7 365.56

7 794.37

7 791.77

7 945.91

7 967.19

8 105.97

8 544.22

2. Rūpnieciskie procesi

510.405

144.546

148.829

166.598

182.997

198.957

209.071

230.475

249.939

3. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana

55.698

46.166

49.106

55.161

53.412

54.074

55.318

54.231

64.032

4. Lauksaimniecība

5 930.51

2 115.08

1 714.03

1 855.33

1 851.46

1 890.35

1 855.69

1 980.85

1 998.83

5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

-20 687.34

-17 669.36

-14 132.66

-14 934.40

-14 104.70

-13 692.33

-14 692.51

-14 454.72

-17 815.36

6. Atkritumu saimniecība

682.763

644.972

743.191

789.031

788

757.727

745.427

758.938

764.423

Kopējās emisijas (ietverot LULUCF)

5 768.45

-5 176.71

-4 111.94

-4 273.92

-3 437.06

-2 845.31

-3 859.81

-3 324.26

-6 193.92

SEG emisijas nozaru griezumā:

Kopējās emisijas nozaru griezumā atspoguļotas 1. attēlā.

 

Enerģētika, ieskaitot Transporta nozari ir vislielākais SEG emisiju avots un rada 73.5% no kopējām 2006. gada emisijām. Pēdējos gados emisijas ir nostabilizējušās, bet ar tendenci pieaugt. Emisiju pieaugums lielā mērā izskaidrojams ar to, ka palielinās transportlīdzekļu skaits un līdz ar to arī emisijas no Transporta nozares. Transporta sektorā tiek saražots 29.7% no kopējām emisijām un 40.4% no kopējām Enerģētikas sektora emisijām. Emisijas no transporta nozares ir pieaugušas par 9.4%, salīdzinot ar 2005. gadu. Lielākais CO2 emisiju ražotājs Enerģētikas sektorā ir dabasgāzes sadedzināšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, kas izskaidrojams ar pieaugošo prasību pēc saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas. Dabasgāzes izmantošanas palielināšanās ir izskaidrojama arī ar kurināmā veida nomaiņu no šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem uz dabasgāzi, ko ir ietekmējusi dabasgāzes kurināmā cena un vieglā pieejamība, kā arī vietējā likumdošana par pieļaujamo sēra saturu šķidrajā kurināmajā un lielāko uzņēmumu iesaistīšanās Eiropas Emisiju Tirdzniecības Sistēmā. Arī rūpniecības intensīvā attīstība ir ietekmējusi emisiju pieaugumu no Enerģētikas sektora.

Lauksaimniecība ir otrais svarīgākais SEG emisiju avots ar apmēram 17% emisijām no kopējām Latvijas emisijām. Salīdzinot ar 1990. gadu emisijas uz 2006. gadu ir samazinājušās par 66% Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanās rezultātā un ražošanas samazināšanās lauku saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās rezultātā. Emisiju palielināšanos vai samazināšanos ietekmē mājlopu skaita svārstības, kā arī pielietoto minerālmēslu daudzums.

Rūpniecisko procesu sektorā 2006. gadā ir saražots apmēram 2.1% no kopējām SEG emisijām. Lielākais emisiju samazinājums ir laika posmā no 1991 un 1993. gada, kad rūpniecības sektorā izveidojās krīzes situācija valsts politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas maiņas rezultātā. Kopš 2000. gada kopējās emisijas izteiktas CO2 ekvivalentos palielinās sakarā ar rūpniecības attīstību. Pēdējos gados ir vērojams straujš pieprasījuma pēc rūpnieciskās produkcijas pieauguma sakarā ar straujo būvniecības apjomu palielināšanas un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, kā rezultātā palielinājies arī ražošanā izmantoto izejvielu daudzums un saražotās rūpnieciskās produkcijas apjomi.

Šķīdinātāju un citu produktu lietošana aizņem 0.55% no kopējām emisijām. Emisijas no šī sektora ir saistītas ar ekonomisko situāciju valstī un ir novērojams to vienmērīgums.

SEG emisijas no Atkritumu apsaimniekošanas uz 2006. gadu ir palielinājušās salīdzinot ar 1990. gadu par 12%. Emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veido 6.57% no kopējām Latvijas emisijām.

Meži un augsne (pļavas) uzņem un uzkrāj atmosfēras CO2, savukārt nocērtot kokus vai pārvēršot pļavas aramzemēs notiek potenciāla CO2 emisija. Pašlaik Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ir piesaistes avots Latvijā. Salīdzinot ar 1990.gadu piesaiste uz 2006. gadu ir samazinājusies par 14%. Galvenais iemesls ir izcirstās koksnes daudzuma palielināšanās.

Netiešās SEG emisijas

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam netiešās SEG ir samazinājušās (skatīt 2.tabulu), bet sākot ar 2001. gadu NOx, NMVOC un CO ir vērojama tendence pieaugt, palielinoties koksnes izmantošanai mājsaimniecības sektorā un degvielas patēriņam transporta sektorā. Kurināmā nomaiņas rezultātā ievērojami ir samazinājušās SO2 emisijas, jo vairāk tiek lietoti tādi kurināmā veidi kā dabasgāze un biomasa, kas ir SO2 emisiju neitrāli.

2.tabula. Netiešās SEG un SO2 (Gg)

 

NOx

CO

NMVOC

SO2

1990

66.95

382.24

94.41

101.42

1991

61.14

328.68

65.88

82.95

1992

51.53

307.56

60.20

71.51

1993

45.02

316.36

58.48

67.20

1994

42.22

314.99

59.22

66.57

1995

39.91

313.51

58.81

48.35

1996

39.98

322.10

60.81

54.46

1997

39.58

312.52

62.00

39.16

1998

39.57

302.96

60.64

35.64

1999

38.68

300.91

61.04

29.14

2000

37.07

301.87

56.27

9.61

2001

37.61

308.05

55.14

7.85

2002

37.72

305.34

57.37

6.24

2003

39.26

316.18

59.50

4.83

2004

39.63

321.77

60.13

3.88

2005

40.30

327.57

62.71

3.61

2006

43.83

329.71

64.95

3.25