2009. gada iesniegto inventarizāciju kopsavilkums

2009. gada SEG inventarizācija (emisijas un CO2 piesaiste) ir sagatavota, izmantojot ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencijas) sekretariāta izstrādāto programmatūru CRF Reporter v.3.2.3.

Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ir dota informācija par emisiju aprēķinos pielietotajām metodēm, darbību datiem un emisiju faktoriem, kā arī par emisiju izmaiņām no 1990. līdz 2007. gadam un šo izmaiņu ietekmējošiem faktoriem.

Saskaņā ar Konvencijas prasībām valstīm ir jānovērtē galvenie emisiju avoti, ņemot par pamatu IPCC izstrādātās metodoloģijas un vadlīnijas.

2007. gada galvenie emisiju un CO2 piesaistes avoti

* Līmeņa novērtējums – identificē avota kategorijas, kuras būtiski ietekmē nacionālās kopējās emisijas

Kopējās SEG emisijas:

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam ievērojami ir samazinājušās SEG emisijas, jo Latvijā notika tautsaimniecības pārorientēšanās no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kas ietekmēja visas nozares (skatīt 1. tabulu). Sākot no 2001. gada ir vērojams kopējais emisiju pieaugums.2007. gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, samazinājās par 55% salīdzinot ar bāzes gadu (1990). Savukārt 2007. gada emisijas salīdzinot ar 2006. gadu ir pieaugušas par 3.5%, ko ir ietekmējusi valsts ekonomiskā augšupeja.

Latvijā ir lielas mežu un lauksaimniecības zemju platības, kurās augu fotosintēzes procesā tiek piesaistīts oglekļa dioksīds. Ja ņem vērā šo oglekļa dioksīda piesaisti, tad pēdējos gados piesaiste ir lielāka nekā emisijas.

1. tabula. Kopējās SEG emisijas (Gg CO2 ekvivalenti)

SEG emisijas nozaru griezumā:

Kopējās emisijas nozaru griezumā atspoguļotas 1. attēlā.

 1. attēls. Latvijas SEG emisijas pa sektoriem 1990 – 2007 (Gg CO2 ekvivalenti)

Enerģētika, ieskaitotTransporta nozari ir vislielākais SEG emisiju avots un rada 73% no kopējām 2007. gada emisijām. Pēdējos gados emisijas ir nostabilizējušās, bet ar tendenci pieaugt. Emisiju pieaugums lielā mērā izskaidrojams ar to, ka palielinās transportlīdzekļu skaits un līdz ar to arī emisijas no Transporta nozares. Transporta sektorā tiek saražots 31.7% no kopējām emisijām un 43.3% no kopējām Enerģētikas sektora emisijām. Emisijas no transporta nozares ir pieaugušas par 9.5%, salīdzinot ar 2006. gadu. Lielākais CO2 emisiju ražotājs Enerģētikas sektorā ir dabasgāzes sadedzināšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, kas izskaidrojams ar pieaugošo prasību pēc saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas. Dabasgāzes izmantošanas palielināšanās ir izskaidrojama arī ar kurināmā veida nomaiņu no šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem uz dabasgāzi, ko ir ietekmējusi dabasgāzes kurināmā cena un vieglā pieejamība, kā arī vietējā likumdošana par pieļaujamo sēra saturu šķidrajā kurināmajā un lielāko uzņēmumu iesaistīšanās Eiropas Emisiju Tirdzniecības Sistēmā. Arī rūpniecības un būvniecības intensīvā attīstība ir ietekmējusi emisiju pieaugumu no Enerģētikas sektora.

Lauksaimniecība ir otrais svarīgākais SEG emisiju avots ar apmēram 17% emisijām no kopējām Latvijas emisijām. Salīdzinot ar 1990. gadu emisijas uz 2007. gadu ir samazinājušās par 65% Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanās rezultātā un ražošanas samazināšanās lauku saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās rezultātā. Emisiju palielināšanos vai samazināšanos ietekmē mājlopu skaita svārstības, kā arī pielietoto minerālmēslu daudzums.

Rūpniecisko procesu sektorā 2007. gadā ir saražots apmēram 2.6% no kopējām SEG emisijām. Lielākais emisiju samazinājums ir laika posmā no 1991 un 1993. gada, kad rūpniecības sektorā izveidojās krīzes situācija valsts politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas maiņas rezultātā. Kopš 2000. gada kopējās emisijas izteiktas CO2 ekvivalentos palielinās sakarā ar rūpniecības attīstību. Pēdējos gados ir vērojams straujš pieprasījuma pēc rūpnieciskās produkcijas pieauguma sakarā ar straujo būvniecības apjomu palielināšanas un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, kā rezultātā palielinājies arī ražošanā izmantoto izejvielu daudzums un saražotās rūpnieciskās produkcijas apjomi.

Šķīdinātāju un citu produktu lietošana aizņem 0.5% no kopējām emisijām. Emisijas no šī sektora ir saistītas ar ekonomisko situāciju valstī un ir novērojams to vienmērīgums.

SEG emisijas no Atkritumu apsaimniekošanas uz 2007. gadu ir samazinājušās salīdzinot ar 1990. gadu par 0.9%, bet salīdzinot ar 2006.gadu SEG emisijas ir pieaugušas par 3.2 %, jo palielinājies apglabāto atkritumu daudzums. Emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veido 6.9% no kopējām Latvijas emisijām.

Meži un augsne (pļavas) uzņem un uzkrāj atmosfēras CO2, savukārt nocērtot kokus vai pārvēršot pļavas aramzemēs notiek potenciāla CO2 emisija. Pašlaik Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ir piesaistes avots Latvijā. Salīdzinot ar 1990.gadu piesaiste uz 2007. gadu ir palielinājusies par 49%.

Netiešās SEG emisijas

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam netiešās SEG ir samazinājušās (skatīt 2.tabulu), bet sākot ar 2001. gaduNOx, NMVOC un CO ir vērojama tendence pieaugt, palielinoties koksnes izmantošanai mājsaimniecības sektorā un degvielas patēriņam transporta sektorā. Kurināmā nomaiņas rezultātā ievērojami ir samazinājušās SO2 emisijas, jo vairāk tiek lietoti tādi kurināmā veidi kā dabasgāze un biomasa, kas ir SO2 emisiju neitrāli.

2.tabula. Netiešās SEG un SO2 (Gg)