2010. gada iesniegtās inventarizācijas kopsavilkums

2010. gada SEG inventarizācija (emisijas un CO2 piesaiste) ir sagatavota, izmantojot ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencijas) sekretariāta izstrādāto programmatūru CRF Reporter v.3.4.3.

Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ir dota informācija par emisiju aprēķinos pielietotajām metodēm, darbību datiem un emisiju faktoriem, kā arī par emisiju izmaiņām no 1990. līdz 2008. gadam un šo izmaiņu ietekmējošiem faktoriem.

Saskaņā ar Konvencijas prasībām valstīm ir jānovērtē galvenie emisiju avoti, ņemot par pamatu IPCC izstrādātās metodoloģijas un vadlīnijas.

2008. gada galvenie emisiju un CO2 piesaistes avoti

* Līmeņa novērtējums – identificē avota kategorijas, kuras būtiski ietekmē nacionālās kopējās emisijas

Kopējās SEG emisijas:

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam ievērojami ir samazinājušās SEG emisijas, jo Latvijā notika tautsaimniecības pārorientēšanās no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kas ietekmēja visas nozares (skatīt 1. tabulu). Sākot no 2001. gada ir vērojams kopējais emisiju pieaugums.2008. gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, samazinājās par 56% salīdzinot ar bāzes gadu (1990).

Latvijā ir lielas mežu un lauksaimniecības zemju platības, kurās augu fotosintēzes procesā tiek piesaistīts oglekļa dioksīds. Ja ņem vērā šo oglekļa dioksīda piesaisti, tad pēdējos gados piesaiste ir lielāka nekā emisijas.

1. tabula. Kopējās SEG emisijas (Gg CO2 ekvivalenti)

Piezīmes: NV- Nav novērtēts

SEG emisijas nozaru griezumā:

Kopējās emisijas nozaru griezumā atspoguļotas 1. attēlā.

1. attēls. Latvijas SEG emisijas pa sektoriem 1990 – 2008 (Gg CO2 ekvivalenti)

Enerģētika, ieskaitot Transporta nozari ir vislielākais SEG emisiju avots un rada 71.45% no kopējām 2008. gada emisijām. Pēdējos gados emisijas ir nostabilizējušās, bet ar tendenci pieaugt. Laika posmā no 2000. - 2007. gadam SEG emisijas ir palielinājušās par 20.35%. SEG emisijas samazinājās no 2007. gada uz 2008. gadu par 4.68%, jo 2008.gada otrajā pusē ekonomiskās krīzes rezultātā sākās tautsaimniecības lejupslīde. Kopējās CH4 emisijas samazinās kopš 2004. gada galvenokārt transporta nozares rezultātā.

Lauksaimniecība ir otrais svarīgākais SEG emisiju avots ar apmēram 17.5% emisijām no kopējām Latvijas SEG emisijām. 2008. gadā emisijas samazinājās par 2.2% salīdzinot ar 2007.gadu, un par 65% salīdzinot ar 1990. gadu galvenokārt Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanās rezultātā un ražošanas samazināšanās lauku saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās rezultātā. Emisiju palielināšanos vai samazināšanos ietekmē mājlopu skaita svārstības, kā arī pielietoto minerālmēslu daudzums.

Rūpniecisko procesu sektors sastāda apmēram 2.8% no kopējām SEG emisijām. Lielākais emisiju samazinājums notika laika posmā no 1991.-1993.gadam, kad rūpniecības sektorā izveidojās krīzes situācija valsts politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas maiņas rezultātā. Laika posmā no 2000. gada – 2008. gadam SEG emisijas no rūpniecības procesiem ir pieaugušas par 55.85%.

Šķīdinātāju un citu produktu lietošana veido 0.45% no kopējām emisijām. Emisijas no šī sektora ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju un iedzīvotāju labklājības līmeni valstī. Kopš 1990. gada ikgadējās emisijas ir samazinājušās par 4.12%.

SEG emisijas no Atkritumu apsaimniekošanas sastāda apmēram 7.7% no kopējām SEG emisijām, un tās ir palielinājušās salīdzinot ar 1990. gadu par 8.72%.

Meži un augsne (pļavas) uzņem un uzkrāj atmosfēras CO2, savukārt nocērtot kokus vai pārvēršot pļavas aramzemēs notiek potenciāla CO2 emisija. Pašlaik Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ir piesaistes avots Latvijā. Salīdzinot ar 1990.gadu piesaiste uz 2008. gadu ir palielinājusies par 65%.

Netiešās SEG emisijas

Laika posmā no 1990. – 2000. gadam netiešās SEG ir samazinājušās (skatīt 2.tabulu), bet sākot ar 2001. gadu NOx, NMVOC un CO ir vērojama tendence pieaugt, palielinoties koksnes izmantošanai mājsaimniecības sektorā un degvielas patēriņam transporta sektorā. Kurināmā nomaiņas rezultātā ievērojami ir samazinājušās SO2 emisijas, jo vairāk tiek lietoti tādi kurināmā veidi kā dabasgāze un biomasa, kas ir SO2 emisiju neitrāli.

2.tabula. Netiešās SEG un SO2 (Gg)