2019. gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma - Saule, Zeme un laika apstākļi

Pagājušā gadsimta vidū dibinātā Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) kopš 1961. gada 23. martu atzīmē kā Pasaules meteoroloģijas dienu. Katru gadu tiek izvēlēta tēma, kas atspoguļo aktuālos laika apstākļus, ar klimatu vai ūdeni saistītos jautājumus. Šī gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma ir Saule, Zeme un laika apstākļi.

Lai gan Saule atrodas aptuveni 150 miljonus kilometru attālumā no Zemes, šīs zvaigznes izstarotā gaisma un tās radītais siltums nodrošina dzīvību uz Zemes. Saule nosaka arī laika apstākļus, okeāna straumes un hidroloģisko ciklu un iedvesmo fotogrāfus, komponistus un rakstniekus.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālas (Petteri Taalas) savā ikgadējā ziņojumā uzsver, ka pēdējo 30 gadu satelītu novērojumi liecina, ka Saules izstarotā enerģija nav palielinājusies un uz Zemes novērojamo globālo sasilšanu nevar skaidrot ar Saules aktivitātes izmaiņām.

“Temperatūras paaugstināšanos, kas veicina ledāju kušanu un ūdens sasilšanu okeānos, izraisa atmosfērā nonākušās siltumnīcefekta gāzes. Turpinoties šādai tendencei, gadsimta beigās globālā gaisa temperatūra var paaugstināties pat par 3 līdz 5°C, radot apdraudējumus veselībai un tautsaimniecībai, īpaši reģionos, kuriem raksturīgas problēmas ar saldūdens krājumiem,” norāda Peteri Tālass.

“Arī Latvijā 2018. gada vasarā piedzīvojām ekstrēmus karstuma viļņus un jaunus temperatūras rekordus. Meteoroloģiskās vasaras garums bija 127 dienas, tā bija 2. garākā meteoroloģiskā vasara kopš 1961. gada. Novērojām divus izteiktus karstuma viļņus, kuru laikā ļoti bieži kādā no Latvijas reģioniem tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Sausuma ietekmē lielākajā daļā valsts ilgstoši bija augsta ugunsbīstamība un novēroti vairāki meža un kūdras ugunsgrēki, kā arī radušies zaudējumi dažādās tautsaimniecības jomās,” uzsver Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs.

“Tomēr Saule var kalpot arī par alternatīvās enerģijas avotu, ko iespējams izmantot pat mākoņainā laikā. Saules enerģiju mūsdienās arvien vairāk izmanto elektroenerģijas ieguvē, apkurē un ūdens atsāļošanā. Saprast, kā Saule ietekmē laika apstākļus un klimatu, ir svarīga PMO misija ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā. PMO kopienas integrētā pieeja Zemes sistēmām, kas ietver atmosfēru, litosfēru, hidrosfēru un biosfēru, nodrošinās vislabāko zinātnisko un operatīvo atbalstu laika apstākļu, klimata, hidroloģijas, okeānu un vides jomā,” rezumē Tālass.

 

https://public.wmo.int/en/resources/world-meteorological-day

 

Par PMO

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas misija ir veicināt starptautisku sadarbību globālā mērogā, sinhronizēt meteoroloģiskos un hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas ir vitāli svarīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un bīstamām dabas parādībām, kā arī sekojot klimata izmaiņām. Tajā ir 189 dalībvalstis un teritorijas. Latvija uzņemta PMO 1992.gada 14.jūnijā.

 

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides datus, sniedzot objektīvu un drošticamu informāciju par vidi sabiedrībai, valsts un pašvaldību institūcijām, veic vides monitoringu un nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, hidroloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.