Ģeoloģija
Daudziem ģeoloģija asociējas ar naftu, zeltu, dimantiem un tamlīdzīgām “ekskluzīvām lietām”. Iespējams, ka ir lieki atgādināt, bet tomēr - Latvijas teritorijā šāda veida derīgie izrakteņi nav konstatēti vai to ieguve dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta. Līdzīgi ir ar mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas reizēm ir ļoti bīstami un aktuāli mūsu planētas atsevišķos reģionos, un kas tur stipri ietekmē apkārtējās vides drošību. Latvijas teritorija turpretī ir relatīvi stabila, turklāt vēl „bagāta” ar dažāda veida nogulumiežiem. Bīstamie ģeoloģiskie procesi šeit izpaužas tikai salīdzinoši nelielās teritorijās un tas nozīmē, ka kopumā sabiedrības dzīves ritmu tie neiespaido.
Par to, kas ir ģeoloģija viennozīmīgi nevar atbildēt, jo burtiski tā ir mācība par Zemi, tās veidošanos un uzbūvi, tātad viena no zinātnes nozarēm. Šodien vairums ģeologu visā pasaulē nevar atļauties darboties tikai zinātnes jomā, jo laiks, kurā mēs dzīvojam uzliek pavisam citus pienākumus. Pirmkārt, tas ir tautsaimniecības nodrošināšana ar informāciju par zemes dzīlēm un otrkārt, tas ir zemes dzīļu izmantošanas pārraudzība. Minētajiem virzieniem ir tikai viens stratēģiskais mērķis – iekļauties racionālas un sabalansētas vides politikas īstenošanā. Sekojoši, vadoties no šodienas funkcijām, vārds “ģeoloģija” tiek traktēts jau vairs, ne tikai kā zinātnes, bet arī kā pielietojamās tautsaimniecības nozare.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (centrs) galvenie uzdevumi ģeoloģijas jomā ir nodrošināt valsti un tās iedzīvotājus ar ziņām par Latvijas zemes dzīlēm un tajā notiekošajiem procesiem. Šī mērķa īstenošanai centrs noteiktā kārtībā apkopo ģeoloģisko informāciju un nodrošina tās izmantošanu konkrētiem mērķiem. Informācijas uzkrāšanu centrā nodrošina Valsts ģeoloģijas fonds (VĢF). Šodien tā ir ievērojamākā ģeoloģisko datu glabātava Latvijā, kuras pakalpojumus izmanto valsts institūcijas un ģeoloģiska rakstura darbus izpildošas firmas, kā arī privātpersonas un izglītības iestādes.
Ģeoloģiskā informācija ir visa veida izziņas materiāls par zemes dzīļu uzbūvi, veidošanos, īpašībām, kvalitāti utt. kartogrāfiskā, vizuālā, teksta un iežu veidā, kas savukārt var būt pasniegts kā digitālā (ciparu) tā arī papīra un akmens paraugu formā.
Ģeoloģiskā informācija ir nepieciešama, plānojot, projektējot un veicot jebkādus darbus, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu, pretējā gadījumā, nepārdomātas rīcības rezultātā, nodarītais kaitējums var atstāt nevēlamu ietekmi uz vidi. Galveno un Latvijas apstākļiem nozīmīgāko ģeoloģiskās informācijas izmantošanas virzienu nav daudz un tie ir saistīti ar ūdensapgādi un pazemes ūdens aizsardzību, derīgo izrakteņu atradņu izpēti un derīgo izrakteņu ieguvi tajās, dažāda veida būvniecību, kā arī izglītības un zinātnes nolūkos. Praktiski vienmēr ģeoloģiskā informācija tiek pielietota kompleksi ar citām nozarēm, piemēram, bioloģiju, ekoloģiju u.c., tā veidojot vienotu un kvalitatīvi izvērtētu datu masīvu dažādu līmeņu teritoriju plānošanai.
