Kūdra

Kūdra ir viena no Latvijas ievērojamākajām dabas bagātībām. Purvu kopplatības pēc 1980. gada Kūdras fonda datiem ir 6401 km2, jeb 9,9% no valsts teritorijas. Kūdras fondā iekļautas 5799 atradnes. No tām 7 ir lielākas par 5000 ha, 87  ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109  ar platību no 501 - 1000 ha. No kopējās platības 49,3% aizņem zemā tipa purvi, 41,7% - augstā tipa, bet 9% - pārejas. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7% purvu platību, 23,4% ir nosusinātas, 3,9% izmanto kūdras ieguvei, 1,8% kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2% ierīkotas ūdenskrātuves. Aptuveni septītā daļa no neskartajām purvu platībām atrodas rezervātu un dažādu dabas liegumu teritorijā. Lielākā daļa atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos (2.6.att.). Atradņu vidējais dziļums ir 2 - 5 m, bet maksimāli tas sasniedz 12 m. Kūdras resursi nav precīzi noteikti un tie varētu būt 11,3 miljardi m3, jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1 miljards t ir kurināmā kūdra ar vidējo siltumietilpību 5,2 - 5,3 kcal/kg. Ievērojama resursu daļa, dažādu apstākļu dēļ, nav izmantojama vai arī to izmantošana ir apgrūtināta.

Kūdru plaši pielieto tautsaimniecībā. To var izmantot gan enerģētikā, gan kompostiem, gan pakaišiem, gan ķīmiskai pārstrādei, gan izolācijas materiālu ražošanai, gan medicīnā, gan vēl citās jomās. 1970-tajos gados kūdras ieguve bija labi attīstīta, tā notika vairāk nekā 100 atradnēs. Gadā ieguva ap 4,3 milj. t kūdras, ko izmantoja pakaišiem, kompostiem un kā kurināmo. 1980-to gadu beigās ieguve pārsniedza 2,5 milj. t. 1990-tajos gados pakāpeniski samazinājās un 1998. gadā bija tikai 209 tūkst.t. Turpmākajos gados ieguves apjomi ir nedaudz pieauguši un sasniedz 0,5 - 0,8 milj. t.