Māls

Būvmateriālu ražošanai izmantojamā māla iegulas galvenokārt saistās ar devona un kvartāra sistēmu nogulumiem. Tās veido ilīta māls ar nelielu (līdz 20%) kaolinīta un hlorīta (līdz 10%) piemaisījumu. Var tikt izmantots arī triasa māls, kuram raksturīgs augsts smektīta saturs.

Devona māla atradnes izvietotas Latvijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kur nelielā dziļumā ieguļ Burtnieku, Gaujas un Katlešu svītu nogulumi.

Augstvērtīga būvkeramikas izejviela ir Gaujas svītas Lodes ridas māls, tas izplatīts Cēsu rajona Liepas ciema apkārtnē, kur izpētītas divas atradnes: Liepa - Gaujas kreisajā krastā un Gāršas - labajā krastā. Liepas atradnē ieguļ divu paveidu māls: tumši sarkanbrūns raibs, liess, viegli kūstošs, no kura iespējams ražot tumši sarkanus, tā saucamā “Lodes tipa'', apdares ķieģeļus un gaiši pelēks, trekns, grūti kūstošs māls, kas noderīgs par izejvielu vairākiem vērtīgiem izstrādājumiem - kanalizācijas caurulēm, sienu un grīdas flīzēm, melnā balzāma pudelēm, klinkera oļiem, kā arī būvkeramikas šihtas uzlabošanai. Atradni izmanto a/s “Lode”.

Katlešu svītas māli Kupravas atradnē sastāv no uzbriestoša ilīta, kas ļauj tos izmantot ne tikai ķieģeļu un drenu cauruļu, bet arī kvalitatīva keramzīta ražošanai. Iegūstamā keramzīta oļu mehāniskā izturība ir pietiekoši augsta, lai tos izmantotu betona sienu paneļu ražošanā. Pašreiz Kupravas atradnēs ieguve ir pārtraukta. Kupravas mālu krājumi ir ievērojami - 16 milj.m3, un tos nākotnē iespējams papildināt ar apkārtnē prognozētajiem krājumiem, kas pārsniedz vairākus miljardus m3.

Mazāk nozīmīgi ir Burtnieku svītas māli (Tūjas, Vitrupes atradnes), kuru kvalitāti pazemina liels cieto ieslēgumu piemaisījums. Šie ieslēgumi parasti sastāv no smilšakmeņiem ar karbonātu cementu, kā arī mālaini karbonātiskiem iežiem, kuri pēc apdedzināšanas uz keramikas izstrādājumu virsmas atstāj defektus. Cietie ieslēgumi novēršami mālu bagātināšanas procesā, bet tas prasa papildus izdevumus. Tūjas mālu atradnes krājumi ir nelieli - 0,8 milj.m3, Vitrupes - 2 milj.m3.

Triasa sistēmas Nemūnas svītas māls sastopams tikai Saldus un Liepājas rajonos. Vienīgā atradne ar novērtētiem krājumiem ir Vadakste ar 16 milj.m3  lieliem krājumiem. Vadakstes atradnes māls ir izmantojams cementrūpniecībā. Tam ir raksturīgs zemāks sārmu saturs nekā pašreiz cementa ražošanai izmantojamam kvartāra mālam. Mālam ir augstas adsorbcijas spējas, un tie ir noderīgi sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai, ieskaitot tekstila, papīra, ķīmiskās un pārtikas rūpniecības netīros ūdeņus. Bez tam mālus var izmantot kā izejvielu sorbentiem augu eļļas dzidrināšanai. Māli tiek vērtēti arī kā iespējama izejviela ķieģeļu ražošanai.

Kvartāra māla atradņu ir daudz un tās saistītas ar limnoglaciālo nogulumu izplatības areāliem ledāja kušanas ūdeņu izveidotajos lielākajos baseinos - Tebras un Ventas-Usmas Latvijas rietumos, Zemgales centrālajā daļā, Vidusgaujas un Lubānas Latvijas austrumos (2.4.att.). Izpētītas vairāk kā 50 kvartāra māla atradnes. No 1989.- 1992. gadam vien izpētīja 12 jaunas atradnes ar ķieģeļu ražošanai piemērotu mālu. Kopā aplēsts aptuveni 60 milj.m3 kvartāra māla krājumu. 2000. gadā ķieģeļu ražošanai izmantoja Kalnciema, Līvānu, Lielauces un Progresa kvartāra māla atradnes.

Kvartāra māls pārsvarā ir augsti disperss, to  sastāvā 40 - 88% ir par 0,005 mm mazākas daļiņas.

Vērtīgākie limnoglaciālā māla paveidi konstatēti Daugavpils rajonā Nīcgales apkaimē un Liepājas rajonā pie Apriķiem. Tiem raksturīgs zems karbonātu, augsts mālaino frakciju saturs un labas uzpūšanās spējas, tādēļ tie ir noderīgi ne tikai ķieģeļu, bet arī keramzīta ražošanai. Izpētītie māla krājumi Nīcgalē ir 2,0 milj.m3, Apriķos 5 milj.m3, bet prognozētie māla krājumi Liepājas, Daugavpils un Preiļu rajonos pārsniedz 300 milj.m3.